Ievads

Ir 2022. gads, elektrības, gāzes un degvielas cenas ir strauji cēlušās,³ Ministru kabinets (turpmāk – MK) izsludinājis enerģētisko krīzi naftas produktu apgādē,⁴ bet valsts enerģētikas politika saskaras ar pārmaiņām un riskiem, ko radījusi ģeopolitiskā situācija.⁵ Šādos apstākļos aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz nepieciešamību veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā, lai ne vien izpildītu vides aizsardzības mērķus, bet arī stiprinātu valsts enerģētisko drošību.⁶

Tomēr uzsvars uz AER iespējami plašāku izmantošanu ir bijis likts arī pirms 10, 15 un pat 20 gadiem.⁷ Tāpat arī dažādi valsts atbalsta pasākumi Latvijā ir tikuši ieviesti un piemēroti ilgstošā laika periodā.

Vienlaikus valsts politika attiecībā uz AER atbalsta regulējumu ir vērtējama neviennozīmīgi. Proti, sākotnēji šī politika ir bijusi labvēlīga, taču, sākot ar 2011. gadu, ir konstatējama konsekventa atbalsta ierobežošana. Pat pēc vairākiem ierobežojumiem kādam tā joprojām ir šķitusi pārlieku labvēlīga, bet citam – nesamērīgi stingra.

Šajā rakstā uzmanība ir pievērsta vairākiem valsts atbalsta veidiem, jo sevišķi populārākajam no tiem – elektroenerģijas obligātajam iepirkumam (turpmāk – OI), un šī atbalsta tiesiskā regulējuma izmaiņām gandrīz 15 gadu laikā. Tieši šī atbalsta veida tiesiskais regulējums ir izpelnījies plašu rezonansi, pārdzīvojis daudzas izmaiņas un bijis par pamatu vairākām konstitucionālajām tiesvedībām.

1. Atbalsta pasākumi

Latvijā ir tikuši ieviesti dažādi atbalsta pasākumi, kas paredzēti, lai sekmētu AER izmantošanu enerģijas ražošanai. Daži no tiem ir vērsti ne vien uz plašāku AER izmantošanu, bet arī uz energoapgādes drošību un energoefektivitātes paaugstināšanu, t.sk. enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā, t.i., uz energoefektīvu ražošanas procesu, kura ietvaros vienlaikus tiek saražota gan elektroenerģija, gan siltumenerģija.

1.1. Atbalsta pasākumu veidi

Elektroenerģijas OI ir tikai viens no AER izmantošanas veicināšanas veidiem. Bez OI ir ieviesti vēl vairāki citi atbalsta pasākumi,⁸ no kuriem cita starpā var minēt šādus:

a) investīciju atbalsts: jau vairāk nekā 15 gadus Latvijā ir bijuši mehānismi, ar kuru palīdzību tika piešķirts finansiāls atbalsts dažādām aktivitātēm, kas ir saistītas ar AER vai ir vērstas uz to izmantošanas veicināšanu. Piemēram, bet ne tikai, ir iespējams atzīmēt šādus, ar ES fondiem saistītus mehānismus:

• ES struktūrfondus un Kohēzijas fondu,⁹ no kura tika piešķirti līdzmaksājumi dažādu ar AER jomu saistītu aktivitāšu īstenošanai, t.