Šī gada jūlijā darbu Augstākajā tiesā noslēdza Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns. Pirms tam, no 1994. līdz 2008. gadam, viņš 14 gadus bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs – otrais Latvijas augstākās tiesu instances vadītājs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, nomainot amatā savu priekšteci Gvido Zemrībo.

A. Guļāns sāka vadīt Augstāko tiesu sarežģītos pārmaiņu laikos – 20. gadsimta 90. gadu vidū. Demokrātiskai un tiesiskai valstij nepieciešamā izpratne par likuma varu un tiesu neatkarību neveidojās viegli. Latvijas tiesu sistēma tobrīd tikai sāka atbrīvoties no padomju okupācijas laika tiesību piemērošanas metodēm. Šajā laikā notika arī principiāla ekonomikas transformācija, padomju laika centralizēto plānošanu aizstājot tirgus ekonomikai, notika denacionalizācija, privatizācija utt. Tika rakstīti ļoti daudzi jauni likumi, atkal tika piemērota 1922. gada Satversme, spēku bija atguvis Civillikums, un padomju augstskolas beigušajiem tiesnešiem šie tiesību akti bija jāapgūst galvenokārt pašmācības ceļā. Tas bija laiks, kad valdīja liela tiesiskā nenoteiktība un arī korupcija, tika pieļautas daudzas apzinātas un neapzinātas tiesību piemērošanas kļūdas, vienlaikus bija ļoti augsts noziedzības līmenis, vājas tiesību aizsardzības iestādes un visa valsts pārvalde kopumā, un visu šo apstākļu summa noteica lielu sociālo spriedzi sabiedrībā.

A. Guļāns Augstākajā tiesā ienāca no ārpuses – pirms tam viņš bija strādājis rajona tiesā, specializējoties krimināllietu izskatīšanā, kā arī vadījis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu. Viņa uzdevums bija veicināt pārmaiņas Latvijas augstākajā tiesu instancē, un tas viņam arī izdevās. Tika nodalīta tiesas spriešana no tiesas administrēšanas, tika likti pamati sistemātiskai tiesas komunikācijai ar sabiedrību, pastiprināta judikatūras nodaļa, izveidota Augstākās tiesas interneta vietne utt.

Ar savu personīgo autoritāti A. Guļāns panāca pieaugošu respektu pret tiesu varu gan izpildvarā, gan Saeimā. Tieši A. Guļāns izvirzīja mērķi veidot tiesu varu pārstāvošu organizāciju – Tieslietu padomi (kas gan tika iedibināta tikai pēc viņa pilnvaru beigām). Vienlaikus tiesa piedzīvoja arī publiskus skandālus, skaļākais no tiem – saistībā ar aizdomām par nepieļaujamām tiesnešu un advokātu saiknēm, uz ko norādīja grāmata "Tiesāšanās kā ķēķis" (2007). Turklāt ne visi Augstākās tiesas tiesneši piekrita A. Guļāna uzsāktajām reformām. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kādēļ A. Guļāns nepretendēja uz trešo amata termiņu, lai gan tobrīd likums to atļāva.

Ar mērķi fiksēt A. Guļāna profesionālo un cilvēcisko pieredzi Augstākā tiesa 2022. gada pavasarī veidoja trīs videointerviju ciklu, kas šobrīd jau publiskots tiesas interneta resursos. "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dinai Gailīte piedalījās vienā no šīm trim sarunām, iztaujājot A. Guļānu par viņa darbību tieši Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Žurnāla lasītājiem tiek dota iespēja iepazīties ar šo interviju. Materiālu papildina vēsturiskas fotogrāfijas no Augstākās tiesas muzeja arhīva.

A. Guļāna personība un darbs – gan veiksmes, gan neveiksmes – kopumā ir būtiski ietekmējis to, kā Augstākā tiesa un visas Latvijas tiesas kopumā gadsimtu mijā transformējās par mūsdienīgai eiropeiskai, tiesiskai valstij atbilstošas tiesu varas institūcijām.