Kopš 2013. gada 1. janvāra glābējsilītes ir minētas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kur noteikts, ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai. Tas ir vienīgais likums, kur minēts glābējsilītes nosaukums. Ņemot vērā to, ka Latvijā glābējsilīšu darbība tiesiski netiek regulēta,¹ tad tā tiek pamatota ar analoģiju saistībā ar citām tiesību normām, kas var novest pie nepareizas tiesību normu interpretācijas. Turklāt arī pašreiz spēkā esošajā normatīvajā regulējumā pastāv vairāki trūkumi, t.sk. nav konkrēti noteikts glābējsilītē ievietotā bērna tiesiskais statuss, nav noteikts, kad uzsākams glābējsilītē ievietotā bērna adopcijas process, nav noteikts precīzs pirmsadopcijas termiņš u.tml. Līdz ar to, lai izvairītos no nepareizas tiesību normu interpretācijas, nodrošinātu pēc iespējas ātrāku bērna nonākšanu ģimeniskā vidē, kā arī maksimāli ievērotu bērna likumiskās un tiesiskās intereses, ir nepieciešama gan jauna speciāla normatīvā akta izstrāde, gan pašreizējā normatīvā regulējuma saistībā ar bērna adopcijas procesu aktualizācija.

Bērna tiesiskais statuss pēc tā ievietošanas glābējsilītē

Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka glābējsilītē ievietotā bērna vecāki nav zināmi, ja bērns nav izsludināts meklēšanā un ja bērnam nav nodarīti miesas bojājumi, tad bērna vecāki netiek meklēti un bērnam tiek piešķirts atradeņa statuss.² Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā noteikts, ka atradenis ir atrasts bērns, kura vecāki nav zināmi. Gadījumā, ja bērns ticis ievietots glābējsilītē, ārstniecības iestāde nosaka bērna varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un paziņo par to dzimtsarakstu nodaļai. Glābējsilītē ievietotā bērna dzimšanas reģistra ierakstā norāda: "Atradenis, vecāki nezināmi."³ Šis likuma pants rada izpratni par to, ka atradeņa statuss tiek piešķirts jebkuram glābējsilītē ievietotajam bērnam, taču atradeņa sniegtā definīcija ir nepamatoti plaša. Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem nosaka, ka gadījumā, ja māte, iestājoties ārstniecības iestādē, nav uzrādījusi personu apliecinošu dokumentu un, pēc dzemdībām atstājot to, pamet bērnu ārstniecības iestādē, bērnu reģistrē kā atradeni.⁴ No MK noteikumiem izriet, ka atradeņa statuss tiek piešķirts arī bērniem, kuri tiek pamesti ārstniecības iestādē uzreiz pēc dzemdībām. Raksta autore secina, ka normatīvajos aktos, kuri regulē atradeņa statusu, ir saskatāmas nepilnības. Proti, Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likumā noteiktais atradeņa definējums ir pārāk plašs un nekonkrēts, jo no šī definējuma izriet, ka atradeņa statuss ir attiecināms uz pilnīgi visiem bērniem, kuru vecāki nav zināmi, savukārt MK noteikumos par civilstāvokļa aktu reģistriem atradeņa statuss ir noteikts pārāk šaurs, jo šie noteikumi paredz atradeņa statusa piešķiršanu tikai tiem bērniem, kuri tiek pamesti slimnīcā uzreiz pēc dzemdībām. Pēc autores domām, normatīvais regulējums nenosaka vienotu un precīzu atradeņa definīciju nacionālā līmenī, līdz ar to ir nepieciešams veikt likumā redakcijas, kas vienotu izpratni par to, kas ir atradenis un kad šis statuss tiek piemērots.