Ar šīsnedēļas "Jurista Vārdu" turpinām jau pirms vairākiem gadiem aizsākto tematisko izdevumu sēriju, kuras saturs sagatavots redakcijas un kādas institūcijas ciešā sadarbībā. Tā, piemēram, iepriekš šādi tematiskie izdevumi jau bijuši sadarbībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju un advokātu kolēģijām, notariātu, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un administratīvajām tiesām, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti, Tieslietu ministriju, Valsts kontroli u.c. Savukārt šoreiz izdevums veltīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības pirmajiem 20 gadiem, un pirmoreiz šī iestāde mūsu žurnāla slejās ir tik plaši pārstāvēta rakstu autoru un viedokļa paudēju statusā.

Šajā žurnālā līdz ar citiem materiāliem publicēts hronoloģisks atskats uz būtiskākajām norisēm Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (Birojs) un pretkorupcijas jomas vēsturē. No tā izriet, ka 2002. gada 8. februārī Saeimā tika iesniegts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekts, kas pēc pieņemšanas parlamentā stājās spēkā jau tā paša gada 1. maijā. Savukārt 2002. gada 10. oktobrī Saeima amatā iecēla Biroja pirmo priekšnieku Gunti Rutki, un tieši šo datumu iestāde uzskata par savas darbības sākumu. Tātad 2022. gads ir Biroja darbības divdesmitās jubilejas gads.

Biroja kompetence ir noteikta ar likumu, šobrīd tam paredzot konkrētas funkcijas katrā no darbības virzieniem, tas ir, korupcijas novēršana un apkarošana, politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijas kontrole. Tādēļ šis kompetences tvērums savā ziņā atspoguļojas arī tematiskajā izdevumā Biroju pārstāvošo autoru rakstos, no kuriem daži temati ir īpaši aktuāli tieši šajā priekšvēlēšanu laikā – starp tiem arī jautājums par administratīvo resursu izmantošanas aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai. Pirms katrām vēlēšanām ir periods, kas sabiedrībai asociējas ar politisko partiju un deputātu kandidātu solījumiem, pašslavināšanu vai konkurentu nomelnošanu un kritizēšanu. Tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā atrodamies arī šobrīd, jo Latvijā tas sākas 120 dienas pirms vēlēšanām un beidzas vēlēšanu dienā. Šajā periodā ir spēkā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi un noteikumi, kuriem attiecīgi arī pievērsta uzmanība vienā no rakstiem. Tāpat ne mazāk aktuāls ir temats par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" piemērošanu. Biroja pārstāvji uzsver, ka atpazīstamākais no minētā likuma tvērumā esošajiem institūtiem ir tieši interešu konflikts, taču tas ir tikai viens no vairākiem iespējamiem pārkāpumiem, sniedzot ieskatu un bagātīgu prakses piemēru uzskaitījumu arī par cita veida gadījumiem.

Vēl šajā izdevumā ir ietverts raksts par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietu izmeklēšanas problemātiku un aktualitātēm, tostarp lasītājam atklājot Biroja līdzdalības pieredzi divās starptautiska mēroga lietās, kas ieguvušas arī publisku rezonansi. Proti, te uzmanība vērsta uz korupcijas skandāliem, ko piedzīvoja Mercedes-Benz automašīnu ražotājs Daimler AG un Francijas transporta un enerģētikas koncerns Alstom, kuri tika sodīti par sistemātisku kukuļošanu vairākās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā. "Šo divu lietu izmeklēšanā liela loma bija Birojam, kurš arī veica izmeklēšanu. Tobrīd šīs lietas bija vienas no apjomīgākajām, sarežģītākajām un izaicinošākajām Biroja vēsturē, kā arī izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Neskatoties uz pieredzes trūkumu šādu sarežģītu starptautisko lietu izmeklēšanā, Birojam izdevās sasniegt izvirzītos mērķus un iegūt vērtīgu pieredzi izmeklēšanā. Iegūtā pieredze sekmēja turpmāko ārpus nacionālajām robežām veikto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un atbildības piemērošanu juridiskām personām, kas ir ne tikai ilglaicīgs process, bet arī izaicinājums un profesionalitātes apliecinājums izmeklētājiem," norādīts šajā rakstā. Tematisko rakstu kopu noslēdz izvērsts skaidrojums par trauksmes celšanu Birojā kā kompetentajā institūcijā un akcentēta sabiedrības iesaiste kā neatņemama sastāvdaļa cīņā pret korupciju. Lasītājiem sniegts arī ieskats Biroja priekšnieka un viņa vietnieku viedokļos par to, kā aizvadīto 20 gadu laikā ir mainījusies viņu pārstāvētās iestādes kompetences joma, darbība un prioritātes.

Atzīmējot Biroja darbības divdesmitās jubilejas gadu, iecere par šāda tematiskā izdevuma aktualitāti un lietderību ir Biroja iniciēta. Par ieguldīto darbu redakcija pateicas ne tikai rakstu autoriem, bet arī un jo īpaši Biroja Komunikācijas nodaļas priekšniecei Paulai Vilsonei, kuras personiskā iesaiste un izpratne par nepieciešamību ikvienai iestādei komunicēt ar sabiedrību ir ļāvusi īstenot plānoto.