20. Septembris 2022 /NR. 38 (1252)
Skaidrojumi. Viedokļi
Trauksmes celšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā kā kompetentajā institūcijā
Mg. iur.
Ligita Fokrote
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Informācijas uzskaites un analīzes nodaļas galvenā inspektore 

Trauksmes celšana pēdējo gadu laikā visā pasaulē kļūst arvien aktuālāka, un starptautiskajā vidē ir nostiprinājies uzskats, ka celt trauksmi par pārkāpumiem – tā ir demokrātiski atbildīga rīcība. Ziņošana sabiedrības interesēs par darba vidē novērotiem pārkāpumiem, par kuriem ir svarīgi uzzināt sabiedrībai vai kuru novēršana ir sabiedrības interesēs, ir trauksmes celšanas raksturīgākā pazīme.

2019. gada 1. maijā Latvijā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums1 (2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns likums – Trauksmes celšanas likums2), ar kuru Latvijā nostiprināts trauksmes cēlēja institūts un pienākums celt trauksmi sabiedrības interesēs par pārkāpumiem (noziedzīgiem nodarījumiem, administratīviem pārkāpumiem vai citu tiesību normu pārkāpumiem (darbību vai bezdarbību), tostarp rīcību, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē ir kompetentā institūcija (izmeklēšanas iestāde), kurā no 2019. gada 1. maija fiziskām personām ir iespēja celt trauksmi par savā darba vidē novērotu iespējamu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kura izskatīšana ir Biroja kompetencē.

Izvērtējot Birojā 2019., 2020., 2021. un 2022. gadā saņemtos iesniegumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi, secināms, ka iesniedzēji bieži neizprot, ka celt trauksmi Trauksmes celšanas likuma ietvaros var tikai par tādu iespējamu pārkāpumu, kas izdarīts vietā, kurā iesniedzējs(-a) veic noteikta darba, tostarp brīvprātīgā darba, profesionālo vai amata (dienesta) pienākumus vai sniedz pakalpojumu, vai dibina tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties