Trauksmes celšana pēdējo gadu laikā visā pasaulē kļūst arvien aktuālāka, un starptautiskajā vidē ir nostiprinājies uzskats, ka celt trauksmi par pārkāpumiem – tā ir demokrātiski atbildīga rīcība. Ziņošana sabiedrības interesēs par darba vidē novērotiem pārkāpumiem, par kuriem ir svarīgi uzzināt sabiedrībai vai kuru novēršana ir sabiedrības interesēs, ir trauksmes celšanas raksturīgākā pazīme.
2019. gada 1. maijā Latvijā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums1 (2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns likums – Trauksmes celšanas likums2), ar kuru Latvijā nostiprināts trauksmes cēlēja institūts un pienākums celt trauksmi sabiedrības interesēs par pārkāpumiem (noziedzīgiem nodarījumiem, administratīviem pārkāpumiem vai citu tiesību normu pārkāpumiem (darbību vai bezdarbību), tostarp rīcību, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē ir kompetentā institūcija (izmeklēšanas iestāde), kurā no 2019. gada 1. maija fiziskām personām ir iespēja celt trauksmi par savā darba vidē novērotu iespējamu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kura izskatīšana ir Biroja kompetencē.
Izvērtējot Birojā 2019., 2020., 2021. un 2022. gadā saņemtos iesniegumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi, secināms, ka iesniedzēji bieži neizprot, ka celt trauksmi Trauksmes celšanas likuma ietvaros var tikai par tādu iespējamu pārkāpumu, kas izdarīts vietā, kurā iesniedzējs(-a) veic noteikta darba, tostarp brīvprātīgā darba, profesionālo vai amata (dienesta) pienākumus vai sniedz pakalpojumu, vai dibina tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
