1. Ievads

Digitālie risinājumi ir veicinājuši tirgus attīstību, paverot iespējas jauniem uzņēmējdarbības modeļiem. Digitālajā vidē tiek piedāvāts plašs preču un pakalpojumu klāsts, tostarp digitālo platformu tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, kas spēj uzlabot izvēles iespējas patērētājiem un dažādu preču un pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci. Tomēr digitālajos tirgos strādājošo uzņēmumu skaits un līdz ar to konkurences spiediena trūkums, kā arī digitālo platformu īstenotā prakse gan attiecībā uz to piegādātājiem, gan arī pircējiem var arī paaugstināt cenas, vienlaicīgi nenodrošinot gaidīto kvalitāti. Šāda digitālo platformu rīcība var tikt vērtēta arī kā konkurences tiesību pārkāpums. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne par katru digitālās platformas rīcību uzreiz var draudēt konkurences tiesību uzrauga stingrs aizrādījums. Lielākā daļā konkurences tiesību pārkāpumu vispirms prasa definēt konkrēto tirgu, analizēt tā struktūru un tvērumu, tostarp, ņemot vērā digitālajiem tirgiem raksturīgās pazīmes. Savukārt dominējošā stāvokļa lietās ir jāprot nekļūdīgi noteikt, vai digitālai platformai piemīt pietiekama tirgus vara, lai tās rīcību ierobežotu.

2. Digitālo platformu raksturojums

Neminot vienotu definīciju, kas aptvertu visas digitālās platformas, Eiropas Komisija (turpmāk – EK) ir norādījusi, ka tiešsaistes platformas var raksturot kā programmatūrā balstītu risinājumu, kas nodrošina divpusēju vai daudzpusēju tirgu darbību, kur tikties satura, preču un pakalpojumu lietotājiem un piegādātājiem.¹ Šāds formulējums aptver dažādu digitālo platformu sniegtos pakalpojumus, ko iespējams iedalīt sīkāk, piemēram, sociālās tīklošanas pakalpojumos (Facebook, Linkedin), video koplietošanas platformu pakalpojumos (Youtube), tiešsaistes meklētājprogrammās (Google, Bing), saziņas rīkos (WhatsApp, Skype), tiešsaistes tirdzniecības platformās (Amazon, eBay) u.tml. Lai gan sniegtais raksturojums ir plašs, tas norāda uz būtisku platformām piemītošu pazīmi, proti, digitālās platformas ir daudzpusīgas, jo tās operators nodrošina divu vai vairāk lietotāju grupu mijiedarbību. Pretstatā – tradicionālā uzņēmējdarbība ir lineāra, jo uzņēmumi preces un pakalpojumus patērētājiem piedāvā savā vārdā, tā ietvaros veicot tādas darbības kā ražošana, izplatīšana vai pārdošana. Piemēram, maltīšu piegādes platformas darbojas kā starpnieks, nodrošinot restorānu, kurjeru un personu, kas vēlas pasūtīt maltīti, mijiedarbību.

Platformas lietotāju grupu mijiedarbība rada tīkla ietekmi (network effect), kas var būt tieša (direct) un netieša (indirect). Tiešo tīkla ietekmi novēro, ja platformas pievilcība vienai lietotāju grupai palielinās, pieaugot platformas lietotāju skaitam konkrētajā lietotāju grupā.² Tiešā tīkla ietekme rodas, piemēram, starp sociālo tīklu lietotājiem, jo tiem ir būtiski platformā mijiedarboties ar citiem tās pašas lietotāju grupas dalībniekiem. Proti, sociālo tīklu lietotājiem platformā ir mērķis sazināties un apskatīt sava draugu loka ievietoto saturu, nevis mijiedarboties ar pretējo lietotāju grupu, piemēram, uzņēmumiem, kas sociālajā tīmeklī reklamē savas preces. Savukārt netiešo tīkla ietekmi var novērot, ja, palielinoties lietotāju skaitam vienā platformas lietotāju grupā, palielinās otras lietotāju grupas lielums.³ Netiešā tīkla ietekme raksturo, piemēram, e-komercijas platformas, jo, palielinoties tirgotāju skaitam platformā, var palielināties tās vērtība pircēju acīs un vice versa. Platformu daudzpusīgums nozīmē, ka tā vienlaicīgi var darboties dažādos konkrētos tirgos, savukārt netiešā tīkla ietekme – ka tirgi, kuros darbojas platforma, var mijiedarboties. Atgriezeniskās saites starp platformas lietotāju grupām rada situāciju, kur pieprasījums no vienas lietotāju grupas var ietekmēt citas lietotāju grupas pieprasījumu.