Mēdz sacīt, ka papīrs pacieš visu, un faktiski tā jau arī ir. Tomēr likumdevējs ir lēmis, ka lasītājiem gan ne vienmēr ir jāpacieš viss, ko kāds ir uzrakstījis vai sagatavojis, tai skaitā arī runājot par dokumentiem un oficiālo saziņu. Vārda brīvības fundamentālā nozīme un viedokļu paušanas plašās iespējas daļā sabiedrības, jo īpaši pēdējos gados, ir radījušas iluzoru priekšstatu, ka vairs nav jādomā, ko runā, jo drīkst runāt visu, ko domā, tai skaitā tiesas zālē vai tai iesniedzamajos dokumentos. Tāpēc tiem, kam ir pavisam grūti ar savaldību vai izpratni par pieklājību, likumdevējs vismaz administratīvajā procesā ir paredzējis speciālas zāles.

Pirms gada 1. decembrī stājās spēkā apjomīgi grozījumi Administratīvā procesa likumā (APL), tostarp papildinot likumu ar jaunām normām par atteikuma pamatu dokumenta klaji aizskarošā un izaicinošā satura dēļ. Likumprojekta anotācijā atrodama norāde, ka "APL nepieciešams papildināt ar jaunu 114.³ pantu, nosakot, ka tiesa (tiesnesis) var nepievienot lietai un neizskatīt procesuālus dokumentus, ja to saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. Šis grozījums vērsts uz procesuālā huligānisma ierobežošanu, dodot tiesai iespēju nepievienot lietai un neizskatīt dokumentus, kuru saturs galvenokārt sastāv no rupjībām un apvainojumiem".¹ Ar šo ieceri saskanīgi grozījumi tika paredzēti un veikti arī APL 191.¹ panta pirmajā daļā, 301.¹ panta pirmajā daļā, 320.¹ pantā, 338.¹ panta otrajā daļā un 356. panta pirmajā daļā, nosakot pamatu atteikumam izskatīt šāda satura pieteikumus un sūdzības.

Formulējums "klaji aizskarošs un izaicinošs" ieviešanai APL aizgūts no Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 3. punkta, kas iestādei jau sen ļauj atstāt iesniegumu bez izskatīšanas arī tad, ja tā saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs. Savulaik, ieviešot šo normu Iesniegumu likumā, anotācijā tai nav pievērsta īpaša vērība, vien kopumā, aptverot visus pamatus, kas ļauj iesniegumu neizskatīt, norādīts – tas nepieciešams, "lai nepieļautu petīcijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas ne tikai kavē iestādes darbu, bet arī faktiski traucē citām privātpersonām īstenot savas petīcijas tiesības".²

Salīdzinājumā ar Iesniegumu likumu, kur šāda norma ir spēkā jau daudzus gadus, APL attiecīgajam regulējumam šonedēļ apritēs vien pirmais spēkā esības gads. Ir grūti precīzi spriest, cik bieži šis atteikuma pamats ir ticis izmantots administratīvajā procesā, tomēr skaidri zināms, ka tam jau ir bijis reāls pielietojums Senātā, piemēram, saistībā ar SIA "BIOveikals" (iepriekš – "Memory Water") kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts "BIOveikala" pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma atcelšanu un nemantiskā kaitējuma 250 000 eiro atlīdzināšanu. Kā izriet no Senāta 2022. gada 9. augusta rīcības sēdes lēmumā paustā, kasācijas sūdzībā ir jāizvirza racionāli pretargumenti apgabaltiesas apsvērumiem attiecībā uz tiesību normu interpretāciju un piemērošanu. Senatoru kolēģijas vērtējumā, nav pieļaujams kasācijas sūdzībā citām personām veltīt aizskarošus apzīmējumus, kas balstīti emocijās un subjektīvos apsvērumos, nevis objektīvos faktos un saprātīgos, pārbaudāmos argumentos. Konkrētajā gadījumā senatoru kolēģija konstatēja, ka iesniegtā kasācijas sūdzība satur aizskarošus un noniecinošus vērtējumus par administratīvo tiesu, tās spriedumu un tiesnešiem, kas piedalījušies rajona un apgabaltiesas spriedumu pieņemšanā. Senatoru ieskatā, lietojot kasācijas sūdzībā klaji aizskarošus un izaicinošus apzīmējumus, pieteicēja pārkāpusi vispārpieņemtās uzvedības normas un kasācijas sūdzībā izsakāmās kritikas robežas.³

Tādēļ, izvērtējot konkrēto kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija konstatēja, ka tā ir klaji aizskaroša un izaicinoša, un atbilstoši APL 338.¹ panta otrās daļas 3. punktam tas ir pamats, kura dēļ var atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Tas arī tika nolemts, dodot pretsparu procesuālajam huligānismam. Ar šādu rīcību tiesa skaidri signalizē, ka, arī īstenojot tiesības un izmantojot tiesību aizsardzības mehānismu, tas darāms cieņpilni vai vismaz elementāri pieklājīgi. Par saviem darbiem un vārdiem ir jāuzņemas atbildība, un, ja ne citādi, tad vismaz rēķinoties ar likumā paredzētām sekām.