Pašvaldība ar valsts atbalsta jeb komercdarbības atbalsta jēdzienu saskaras, vispirms jau īstenojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līdzfinansētus projektus, un tā piemērošana katram konkrētam projektam vienmēr ir ļoti komplicēta. Nav vienotas mērauklas vai vienas kopīgas metodikas visām nozarēm, kad jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums. Ja projektā paredzēta ielas pārbūve, kas ietver arī ūdens un kanalizācijas tīklu pārbūvi, tad jāskatās komercdarbības atbalsta kontroles regulējums īpaši vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu jomā. Ja paredzēta infrastruktūras attīstība sporta, kultūras vai izglītības jomā, tad ir piemērojama cita atbalsta nosacījumu ievērošanas kārtība, u.tml. Protams, ir skaidrots, ka vienotu mērauklu tik dažādiem nozaru projektiem nevar izstrādāt, taču šī dažādība un pat atsevišķos gadījumos nekonkrētība interpretācijas dēļ ir ļoti apgrūtinoša pašvaldībām kā projektu ieviesējām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.