Publisko iepirkumu tiesiskā vide Latvijā solīti pa solītim tiek regulāri pilnveidota. Taču būtiskas izmaiņas notiek salīdzinoši reti – parasti kādu ārēju faktoru ietekmē.

Grozījumu iepirkumu likumos, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, būtiskumu var pielīdzināt publisko iepirkumu tiesiskās vides izmaiņām, kas notika 2006. gadā, kad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija jāaizstāj likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" ar tādu, kas atbilst Eiropas Savienības 2004. gada direktīvām iepirkumu jomā, un izmaiņām 2016. gadā, kad Latvijas likumi bija steidzami jāsalāgo ar 2014. gada direktīvu būtiskajiem noteikumiem. Salīdzinoši neilgi pēc šīm izmaiņām tika pieņemti pašlaik spēkā esošie iepirkumu likumi, kas ieviesa vēl vairākas būtiskas papildu izmaiņas.

Ikvienam varētu būt savs skaidrojums par iemesliem, kuru dēļ tika sākta šī kārtējā būtiskā iepirkumu tiesiskā regulējuma reforma. Tomēr, šķiet, pašreizējiem būtiskajiem grozījumiem sākotnējo politisko impulsu deva vairāku notikumu kumulatīvais efekts.

Pirmkārt, 2019. gadā notika nelaimes gadījums Finanšu ministrijas ēkas remontdarbu laikā. Tādēļ tika aktualizēta diskusija par nepieciešamību pastiprināt kontroli pār apakšuzņēmējiem. Grozījumos, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tiek gan pastiprināta kontrole pār apakšuzņēmējiem, gan arī paredzētas jaunas iespējas izslēgt kandidātus un pretendentus no tālākās dalības iepirkuma procedūrā par pārkāpumiem vides, sociālo un darba tiesību jomā, kā arī profesionālās darbības pārkāpumu dēļ.

Otrkārt, jau ilgākā laika posmā pirms grozījumu ierosināšanas parādījās arvien vairāk lietu saistībā ar aizliegtām vienošanām dažādu jomu komersantu starpā par piedalīšanos iepirkumos. Par šo problemātiku tika runāts visdažādākajās aprindās. Līdz ar to šai problēmai bija jāmeklē risinājumi, tai skaitā iepirkumus regulējošajos likumos. Neilgi pēc šo grozījumu sākotnējo versiju izstrādāšanas Latviju satricināja t.s. būvnieku karteļa lieta, kas nāca atklātībā 2021. gadā. Minētās lietas ietvaros atklātajam bija liela ietekme uz tālākajām diskusijām par grozījumu saturu, kas noritēja Saeimas komisijās un ārpus tām. Tāpēc kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi ir būtiski reformēti jautājumā par izslēgšanu konkurences tiesību pārkāpumu dēļ. Papildus, lai mazinātu negodīgas konkurences risku ietekmi uz iepirkumu procedūrām, ir pilnveidoti interešu konflikta noteikumi.

Treškārt, bija un joprojām ir daudzi iepirkumi, kuros piedalās tikai viens kandidāts vai pretendents. Līdz ar to ar šiem grozījumiem ir mēģināts veicināt konkurenci iepirkumos ar vairāku līdzekļu palīdzību. Grozījumi satur gan apgrūtinājumus pabeigt iepirkuma procedūru ar līguma noslēgšanu, ja ir tikai viens kandidāts vai pretendents, gan arī nosaka stingrākas prasības tehnisko specifikāciju aktualitātei, gan arī pastiprina nepieciešamību veikt tirgus izpētes un rīkot apspriedes ar piegādātājiem.

Visbeidzot, nenoliedzami bija arī vairāki citi praktiski jautājumi, ko vajadzēja regulēt vai precizēt. Arī likumprojektu izskatīšanas gaitā Saeimā tie pārcieta vairākas būtiskas izmaiņas un papildinājumus.

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi visos likumos, kas attiecas uz iepirkumiem, kas būtībā ir līdzīgi: Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā.

Kā katra jauna tiesiskā regulējuma gadījumā, arī šajā reizē būs nepieciešams laiks, kamēr pasūtītāji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un tirgus dalībnieki ar tiem detalizēti iepazīsies un iemācīsies pielietot. Turklāt tikai praktiskās lietošanas gaitā noskaidrosies, vai izdarītie grozījumi ir pietiekami saprotami un praktiski piemērojami, kā arī vai tie nodrošina iecerēto rezultātu.

Šis tematiskais žurnāls ir veltīts vairākiem jauninājumiem, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, kā arī ar tiem saistītiem problēmjautājumiem. Visu rakstu autoru vārdā vēlos paust cerību, ka rakstos paustās atziņas un izdarītie secinājumi palīdzēs labāk izprast izmaiņas, kā arī veicinās tālākās diskusijas par publisko iepirkumu tiesisko vidi Latvijā.