1. Pasūtītāja rīcības brīvības publiskajos iepirkumos vispārīgs raksturojums

Ievērojama praktiska nozīme Publisko iepirkumu likuma 2. pantā definēto mērķu sasniegšanā ir pasūtītāja rīcības brīvības pareizai piemērošanai un atbilstošai kontrolei Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – IUB) un administratīvajās tiesās. Jautājums par pasūtītāja rīcības brīvību vienā vai otrā formā tiek minēts teju katrā publisko iepirkumu strīdā. Tas attiecas gandrīz uz visiem iepirkumu jomas sūdzību un pieteikumu priekšmetiem. Varbūt vienīgi mazāk par to jārunā lietās par pretendentu izslēgšanu no iepirkuma procedūras saistībā ar neatbilstību kvalifikācijas prasībām (pretendenta sūdzība vai pieteikums par tā nepamatotu izslēgšanu vai pretendenta sūdzību vai pieteikums par cita pretendenta nepamatotu neizslēgšanu no iepirkuma procedūras).

Tomēr, analizējot IUB lēmumus un tiesu spriedumus, jau pirmšķietami jāsecina, ka konteksts, kādā par pasūtītāja rīcības brīvību tiek runāts publisko iepirkumu jomā, ir nedaudz atšķirīgs no tā, kā šo terminu saprot citās administratīvo tiesību nozarēs. Kā arguments strīdā atsaukšanās uz pasūtītāja rīcības brīvību visbiežāk ir mērķēta, lai akcentētu, ka konkrēto pasūtītāja lēmumu vai viedokli ne IUB, ne tiesa saturiski nevar pārbaudīt, bet pretendentam nav tiesību pieprasīt no pasūtītāja vienu vai otru sev vēlamu rezultātu. Vienlaikus rīcības brīvības Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) izpratnē (APL 63. pants) izmantošanai jāatbilst precīzai metodoloģiskai piemērošanai, kas ir kontrolējama likumā noteiktajā kārtībā.¹

Šī raksta mērķis ir analizēt, kas tiek saprasts ar pasūtītāja rīcības brīvību publisko iepirkumu nozarē, ieskicēt galvenos tās kontroles aspektus IUB un tiesā, identificēt pasūtītāja rīcības brīvības izpausmes formas viscaur iepirkuma procesa laikā un analizēt katru kontroles iespēju un atsevišķus praktiskus problēmjautājumus, kas atklāti tiesu un IUB praksē.

Kā precīzi raksturojis Senāta Administratīvo lietu departaments, katrā publiskajā iepirkumā tiek radīti jauni "spēles noteikumi".² Proti, citās administratīvo tiesību nozarēs termins "rīcības brīvība" parasti tiek attiecināts uz administratīvajiem aktiem. Savukārt publisko iepirkumu nozarē teju uz katru šādu "spēles noteikumu". Proti, lai gan nolikums nav administratīvais akts, tas pēc būtības satur lielu skaitu individuālu pasūtītāja lēmumu un izšķiršanos. Raugoties praktiski, viss publiskā iepirkuma process kā tāds sastāv no liela skaita mazāku pasūtītāja lēmumu, piemēram, iekļaut nolikumā vienu vai otru kvalifikācijas prasību vai vērtēšanas kritēriju, atzīt pretendenta pēdējo trīs vai piecu gadu pieredzi u.tml.

Šis aspekts raksturo pasūtītāja rīcības brīvības īpašo nozīmi publisko iepirkumu nozarē; tā ir klātesoša visas iepirkuma procedūras laikā, sākot ar lēmumu, vai vispār rīkot iepirkumu, beidzot ar iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu vai iespējamu iepirkuma pārtraukšanu.

Tādējādi ar pasūtītāja rīcības brīvību publisko iepirkumu nozarē saprot pasūtītāja lēmuma brīvību dažādās tās izpausmēs viscaur iepirkuma procesam (freedom of choice on contracting authority).³ Pasūtītāja rīcības brīvības apzīmējums publisko iepirkumu nozarē apvieno gan kāda jautājuma sīkāku neregulēšanu no likumdevēja puses, atstājot to pasūtītāja ziņā – nekontrolējama rīcības brīvība (pēc analoģijas ar administratīvā akta izdošanas rīcības brīvību). Piemēram, jautājumā, vai par kādu priekšmetu vispār rīkot publisko iepirkumu. Tāpat tajā ietilpst ierobežoti kontrolējama rīcības brīvība (piemēram, kvalifikācijas prasību atbilstība publisko iepirkumu principiem) un novērtējuma brīvību, veicot piedāvājumu salīdzināšanu. Tas aptver gan tādu rīcības brīvību, kur no pasūtītāja tiek sagaidīts izšķiršanās pamatojums, gan tādu, kur pamatojums nav nepieciešams. Šādā plašā kontekstā pasūtītāja rīcības brīvība ir apskatīta arī raksta turpinājumā.

2. Pasūtītāja rīcības brīvības kontroles vispārējais apraksts

Publisko iepirkumu nozarē atšķiras fokuss, kā, salīdzinot ar citām administratīvo tiesību nozarēm, tiek runāts par rīcības brīvību un tās kontroli.