Viens no veidiem, kā manipulēt ar finanšu instrumentu tirgu, ir iekšējās informācijas prettiesiska izmantošana un izpaušana trešajām personām. Šīs rīcības rezultātā noteikts personu loks gūst precīza rakstura informāciju, kuru izmantojot pastāv iespēja manipulēt ar vērtspapīriem un gūt peļņu. Ievērojot minēto, rakstā analizēta iekšējās informācijas satura noteikšana un pazīmes, lai varētu precīzi piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (turpmāk – Regula)¹ noteikumus Latvijā.

Attīstoties finanšu tirgus tendencēm, darījumi ar vērtspapīriem iegūst arvien lielāku popularitāti. Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tai skaitā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt pēdējo gadu laikā ir novērojams arī Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes pieaugums – vairāki privātie uzņēmumi ar mērķi piesaistīt papildu kapitālu un nostiprināt kapitāla bāzi veic pirmreizējo uzņēmuma akciju emisiju un iekļaušanu biržā. Piemēram, akciju sabiedrība "Virši" 2021. gadā veica sākotnējo publisko piedāvājumu, kotējot akcijas Nasdaq Riga biržas alternatīvajā tirgū First North un piesaistot 7,8 miljonus eiro.²

Dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicina uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai. Kapitāla tirgi palīdz veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.³ Lai stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju un drošību, pieņemta Regula, kuras mērķis ir radīt tādu tiesību tvērumu finanšu instrumentu tirdzniecībai kapitāla tirgos, kas atbilst tirgus un tehnoloģiju attīstībai.⁴ Regula ir tieši piemērojama arī Latvijas emitentiem.

Saskaņā ar Regulu tirgus ļaunprātīga izmantošana ietver nelikumīgu rīcību finanšu tirgos, un tā ir jāsaprot kā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, šādas informācijas nelikumīga izpaušana un tirgus manipulācija. Šāda rīcība kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus pārredzamību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku veikto tirdzniecības darījumu priekšnoteikums.⁵

Kaut arī Regulas piemērošanai saistībā ar iekšējās informācijas atklāšanu Latvijas tiesību un saimnieciskās darbības vidē ir ievērojama nozīme, Latvijas tiesību literatūrā iekšējās informācijas prettiesiska izmantošana nav plaši pētīta. Ņemot vērā iekšējās informācijas un ar to saistītās atbildības regulējuma fragmentāciju dažādos normatīvajos aktos (Regulā, vairākās Komisijas īstenošanas regulās, Finanšu instrumentu tirgus likumā (turpmāk – FITL), Krimināllikumā, dažādos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) noteikumos un ieteikumos), raksta mērķis ir vienuviet sniegt visaptverošu praktisku informāciju Regulas piemērošanā Latvijā. Autora ieskatā, visaptveroša no Regulas izrietošo pienākumu atspoguļošana ir īpaši nepieciešama tiesību piemērotājiem – emitentiem, kuriem ikdienā, atkājot iekšējo informāciju, ir jāorientējas plašā informācijas apjomā.

Tāpat nozīmīgas ir Eiropas Vērtspapīru un tirgu ie­stādes (turpmāk – EVTI) pamatnostādnes, kas aptver plašu ar Regulas piemērošanu saistītu jautājumu loku, ietverot jautājumus un atbildes par Regulas piemērošanu,⁶ izvērstu galīgo ziņojumu par pamatnostādnēm Regulas piemērošanā saistībā ar tirgus izziņošanu un iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanu,⁷ kā arī 2016.