Šis žurnāla "Jurista Vārds" tematiskais laidiens ir veltīts tiesu procesu organizācijas jautājumiem un tapis, redakcijai sadarbojoties ar Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju. Pēdējās desmitgadēs šīs abas iestādes – Tieslietu ministrija kā tiesību nozares politikas veidotāja un Tiesu administrācija kā tiesu darba praktiskā nodrošinātāja – veikušas daudzus pasākumus tiesu darba efektivitātes uzlabošanai: ir notikušas tiesu apvienošanas, izdarīti daudzi grozījumi procesuālajos likumos ar mērķi paātrināt un racionalizēt tiesas spriešanu, ir ieviesti vai vismaz uzsākti dažādi tehniski uzlabojumi – videokonferences, tiesas sēžu ieraksti, tiesnešiem, advokātiem un prokuroriem kopīgi elektroniski tiesas sēžu kalendāri, uzsākts e-lietas projekts utt. Par vairākām no šīm pārmaiņām iespējams lasīt šajā "Jurista Vārdā".

Nesenākajā laikā aizvien lielāku ietekmi uz tiesu darba organizāciju gūst Tieslietu padome, un ir ļoti iespējams, ka drīzumā tā ieņems noteicošo stāvokli gan tiesu budžeta, gan personāla politikas noteikšanā – šādu vēlēšanos pirms dažiem mēnešiem intervijā "Jurista Vārdam" izteica Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs, un politisku atbalstu šādam solim sarunā ar mūsu žurnālu gada sākumā pauda arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Šādas pārmaiņas būtu ievērojams solis neatkarīgas tiesu varas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts garanta stiprināšanā.

Tomēr visi pēdējos gados veiktie pasākumi un sasniegtie rādītāji (piemēram, būtiska vidējo tiesas spriešanas termiņu saīsināšanās) pagaidām diemžēl nav atstājuši jūtamu pozitīvu iespaidu uz sabiedrības viedokli par tiesu darbu. Kaut arī tiesas uz pārējo Latvijas valsts institūciju fona tiek vērtētas visaugstāk, šie rādītāji joprojām ir kritiski zemi, salīdzinot ar "vecajām demokrātijām", kur tāpat kā pie mums politiķus mēdz asi kritizēt, bet tiesām parasti uzticas 70–80 % sabiedrības.

Jaunākais SKDS pētījums (skat. 5. lpp.) rāda, ka apgalvojumam "Latvijā tiesas procesi ir godprātīgi un taisnīgi" joprojām piekrīt tikai aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28 % drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, 4 % pilnībā piekrīt). Tomēr par laimi ir samazinājusies to cilvēku daļa, kas pilnībā noliedz tiesu darba rezultātus, proti, no 22 % līdz 14 % piecu gadu laikā ir sarucis respondentu skaits, kas "pilnībā nepiekrīt" iepriekšminētajam pozitīvajam tiesu darba vērtējumam.

Iemesli sabiedrības neticībai tiesu varai ir plašākas analīzes vērti. Mūžīgā problēma – nenormāli garie tiesas procesi – šķiet, pamazām atkāpjas, kaut gan sabiedrības negatīvo nostāju noteikti veido pat tikai dažas "skaļas" tiesāšanās, kas velkas desmitgadēm.

Liela nozīme, bez šaubām, ir arī tiesu spriedumu kvalitātei – diemžēl joprojām pirmajā instancē pieņemto un apelācijā atcelto spriedumu īpatsvars ir pārāk augsts un tiesnešu atbildība par sava darba kvalitāti, kā arī robeža starp cilvēcisku kļūdu un nolaidīgu vai pat apzināti nepareizu tiesas spriešanu – neskaidra. Jācer, ka šajā jomā uzlabojumus varētu nest Augstākās tiesas ieceres – vadlīniju izstrāde tiesas spriedumu rakstīšanai, pilotspriedumi noteiktās lietu kategorijās, tiesnešu pieredzes apmaiņa ar zemāku instanču kolēģiem u.c. Lielas cerības tiek liktas arī uz Tieslietu akadēmijas kā tiesnešu, prokuroru un advokātu mācību centra izveidi.

Vēl viens tuvākā laika izaicinājums ir tiesu efektivitāte. Apstākļos, kad Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits un sabiedrība pārcieš vienu krīzi pēc otras (pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā), ir pamatotas gaidas, lai valsts institūcijas, tai skaitā tiesas, strādātu taupīgi un orientētos uz efektīvu darba rezultātu un savu klientu – personu, kas sastopas ar tiesu. Pēdējos gados ir būtiski sarucis lietu skaits visu instanču tiesās, turpretī tiesu sistēmas darbinieku skaita ziņā Latvija būtiski pārsniedz vidējos kaimiņvalstu un Eiropas Savienības rādītājus.

Pateicamies visiem šī tematiskā žurnāla rakstu autoriem, kā arī diviem tā galvenajiem organizatoriem – "Jurista Vārda" informācijas redaktoram Leonardam Pāvilam un Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciālistei Inārai Makārovai par ieguldījumu tiesu darba organizēšanas jaunāko tendenču atspoguļošanā.