Rīgas apgabaltiesas darbu aizvadītajā gadā, tāpat kā visu citu Latvijas tiesu darbu, noteica vēl joprojām spēkā esošais normatīvais regulējums Covid-19 ierobežojumu pārvaldībai. Tas nozīmē, ka lietu iztiesāšana notika ne tikai klātienē tiesas zālē, bet arī rakstveida procesos un attālināti, izmantojot tehnoloģijas. Bet ir vairāki apstākļi, kas īpaši ietekmē Rīgas apgabaltiesas darbu, par ko minēšu rakstā.

Lietu uzkrājumu, lietu caurlaidību un lietu izskatīšanas termiņus ietekmēja vairāki faktori – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas un Krimināllietu tiesas kolēģijas kapacitāte; izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā rezultātā Rīgas apgabaltiesa 2022. gadā papildus saņēma lielu skaitu lietu, kuras kā pirmās instances tiesai bija piekritīgas Ekonomisko lietu tiesai, bet Rīgas apgabaltiesai kā apelācijas instancei. Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas noteic, ka lietās par vienošanās procesu tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet ne Senātā.

Civillietu tiesas kolēģija

2022. gadu kolēģija uzsāka 33 tiesnešu sastāvā. 2022. gadā viens tiesnesis atbrīvots no amata, darbu kolēģijā uzsāka četri jauni tiesneši. Savukārt viens tiesnesis no 2022. gada 26. oktobra pilda pienākumus Krimināllietu tiesas kolēģijā, piedaloties apjomīgas krimināllietas iztiesāšanā, jo koleģiālu trīs tiesnešu sastāvu Krimināllietu tiesas kolēģijas ietvaros nebija iespējams izveidot saistībā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem tiesnešiem piedalīties lietas izskatīšanā.

Pēc Tiesu administrācijas apkopotajiem datiem 2022. gada beigās uzkrājumā Civillietu tiesas kolēģijā bija 899 civillietas, 2022. gadā saņemtas 2394 civillietas, izskatītas 2206 lietas, no kurām 958 lietas ar blakus sūdzībām.

Būtiski atzīmēt, ka lietu izskatīšanas termiņus, neraugoties uz darbu nepilnā sastāvā, Civillietu tiesas kolēģijai ir izdevies nodrošināt saprātīgus, ko atspoguļo 1. tabula.

Par iespēju nodrošināt saprātīgus termiņus ir jāpateicas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem, kas uztur dinamisku darba ritmu. Taču vērā ņemamu pienesumu sniedzis arī normatīvais regulējums Covid-19 ierobežojumu pārvaldībai, kas dod iespēju lietas izskatīt rakstveida procesā un attālināti, izmantojot tehnoloģijas. Līdz ar to likumsakarīgs ir secinājums, ka šīs iespējas būtu iestrādājamas arī vispārējās procesuālajās normās, proti, Civilprocesa likumā. Ar piesardzību raugos uz šādu visaptverošu iespēju – skatīt lietas rakstveida procesā – saglabāšanu pirmās instances tiesām, bet apelācijas instances darbam tas nodrošinātu gan efektivitāti, gan lietderīgu laika izmantošanu.