1. Tiesu varas neatkarības stiprināšana

2021. gada 12. martā Tieslietu padome pieņēma darbības stratēģiju 2021.–2025. gadam,¹ kā arī darba virzienus, nosakot tiesu varas neatkarības stiprināšanu un Tieslietu padomes darbības funkcionalitātes un lomas stiprināšanu. Stratēģijā īpaši uzsvērta tiesu kā konstitucionālo orgānu fiskālā neatkarība un tiesnešu mācību jautājumu pārvaldīšana.

2022. gada 14. decembra Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību² ietverta valdības apņemšanās nostiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas budžetu, personālpolitiku, darba organizāciju un infrastruktūru. Tādējādi secināms, ka tuvākajiem četriem gadiem valdības noteiktais tiesu politikas virziens lielā mērā sakrīt arī ar pašas Tieslietu padomes redzējumu par stratēģisko attīstību.

1.1. Tiesu budžeta pārvaldība

Spēkā esošais regulējums likumā "Par tiesu varu" paredz, ka Tiesu administrācija plāno pirmo divu līmeņu tiesu izdevumus un ieņēmumus. Sagatavoto rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījuma projektus tā iesniedz Tieslietu ministrijai, kas budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Savukārt Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu sagatavo Augstākās tiesas administrācija un iesniedz to Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas Tieslietu ministrija sniedz rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumus, bet Augstākā tiesa – Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu, pievienojot tiem Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijai.