2023. gada 17. martā Starptautiskā krimināltiesa (SKT) pieņēma vēsturisku lēmumu ne tikai juridiskā, bet arī politiskā kontekstā. SKT izdeva aresta orderi pret Krievijas Federācijas (Krievija) prezidentu V. Putinu un Krievijas bērnu tiesību komisāri M. Ļvovu-Belovu par kara noziegumiem saistībā, pirmkārt, ar nelikumīgu bērnu deportāciju un, otrkārt, ar bērnu pārvietošanu no okupētās Ukrainas teritorijas uz Krieviju.¹ Savukārt Krievijā, reaģējot uz minēto aresta orderi, 2023. gada 20. martā tika ierosināta krimināllieta gan pret attiecīgajiem SKT tiesnešiem, gan prokuroru.²

Kā izriet no SKT paziņojuma, gan uz V. Putinu, gan M. Ļvovu-Belovu attiecināts SKT statūtu 25. panta 3. punkta a) apakšpunkts, t.i., abas šīs personas saucamas pie kriminālatbildības neatkarīgi no tā, vai tās izdarījušas noziegumu individuāli vai kopā ar citu personu, vai ar citas personas starpniecību. Turklāt neatkarīgi no tā, vai tā cita persona ir saucama pie kriminālatbildības. Tāpat attiecībā uz V. Putinu piemērots SKT statūtu 28. panta b) apakšpunkts, kas nosaka viņa kā valsts vadītāja atbildību saistībā ar izdarītajiem kara noziegumiem.

Tomēr, lai arī SKT orderim patiesi var piedēvēt vēsturiska notikuma titulu, jāšaubās, vai notiks reāla V. Putina apcietināšana un nodošana tiesai, ņemot vērā gan viņa vecumu un veselības stāvokli, gan arī konkrētās personas ietekmi Krievijā. Saistībā ar pēdējo atsauc atmiņā, piemēram, referendums, kurā tika atbalstīti Krievijas konstitūcijas grozījumi, kas izmainīja kārtību, kādā persona var ieņemt Krievijas prezidenta amatu.

Tajā pašā laikā norādāms, ka SKT orderis nopietni ierobežo abu personu ceļošanas iespējas, jo atbilstoši SKT statūtu 89. panta 1. punktam, dodoties uz vienu no 123 SKT statūtu dalībvalstīm,³ attiecīgajai valstij būs pienākums izpildīt SKT lūgumu un nodrošināt šo personu apcietināšanu un nodošanu. Vienlaikus SKT statūti paredz, ka tiesa var aicināt jebkuru valsti, kas nav SKT statūtu dalībvalsts, sniegt palīdzību, pamatojoties, piemēram, uz ad hoc vienošanos vai līgumu ar šo valsti (SKT statūtu 87. panta 5. punkta a) apakšpunkts), lai apcietinātu un nodotu konkrētās personas. Šajā kontekstā būtiski norādīt, ka valsts nevarētu aizbildināties ar V. Putina imunitāti, pamatojoties uz SKT statūtu 98. panta 1. punktu. Šis secinājums izriet, piemēram, no SKT 2019. gada 6. maija nolēmuma lietā Jordan Referral re Al-Bashir Appeal.⁴

Tajā pašā laikā, ievērojot Ķīnas pausto nostāju, ka SKT ir politizēta, kā arī Ķīnas prezidenta vizīti Krievijā,⁵ šķiet, ka SKT aresta orderis radījis precedentu, kas rada satraukumu līdzīgi V. Putinam domājošām personām. Turklāt jāpatur prātā, ka ir vairākas Krievijai "draudzīgas" valstis bez jau minētās Ķīnas un šo valstu viedoklis par Krievijas agresiju ir atšķirīgs no, piemēram, Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgi paustās nostājas jeb atbalsta SKT.⁶ Tomēr tieši Ķīnas atbalsts Krievijai rada satraukumu Eiropas Savienībā, tādēļ Spānijas un Francijas vadītāji plāno doties uz Ķīnu, lai pārrunātu Ķīnas nostāju saistībā ar Krieviju.⁷ Šobrīd grūti paredzēt, kādi būs rezultāti un attīstības scenārijs, bet šim jautājumam jāseko līdzi, "turot roku uz pulsa", jo tas skar ne tikai valstis, bet arī to pilsoņus un iedzīvotājus.