Par krimināltiesībām, kas prasa diskusiju
Prof., Dr. habil. iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Šis raksts tapis sakarā ar vairākām pēdējā laika publikācijām "Latvijas Vēstnesī",
kurās izteikti viedokļi, kas atšķiras no manis paustajiem uzskatiem par dažiem
aktuāliem krimināltiesību jautājumiem, kas arī, jau iepriekš, publicēti šajā pašā laikraksta pielikumā.
Par Krimināllikuma
117.panta piemērošanu
Sakarā ar Mag. iur. Andreja Judina rakstu "Latvijas Vēstnesī" 2000.gada 19.decembrī — "Par slepkavību, kas saistīta ar citiem noziegumiem".
A.Judina raksts satur iznīcinošu kritiku manam viedoklim par Krimināllikuma (turpmāk KL) 117.pantā paredzēto divu slepkavību kvalificējošo pazīmju (slepkavība, ja tā saistīta ar laupīšanu (6.punkts), un slepkavība, ja tā saistīta ar izvarošanu (7.punkts)) piemērošanu praksē, ko esmu izteicis savā publikācijā "Latvijas Vēstnesī" 2000.gada 5.decembrī — "Par vienu strīdīgu Krimināllikuma pantu".
A.Judins ir ārkārtīgi sašutis par manis pausto viedokli, apgalvojot, ka tam nemaz nevarot piekrist, kaut gan savā rakstā esmu minējis Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu konkrētā krimināllietā, kurā atbalstīts manis paustais viedoklis. Tātad nemaz tik aplams visiem tas nav licies. A.Judina kungs pārmet loģikas trūkumu manos argumentos, ka mans viedoklis radot paradoksālas situācijas Krimināllikuma piemērošanā. Viņš ir radoši attīstījis manas domas, izdarot secinājumus, kādus neesmu paudis savā rakstā, demonstrējot savas personas zināmus gaišredzības iedīgļus.
Par šādu disputa paņēmienu un izteiksmes līdzekļiem sava raksta sākumā minu tikai tāpēc, ka tie ir visai neparasti juristu viedokļu apmaiņā zinātniskā publikācijā. Laikam taču A.Judins uzskata, ka viņa izvēlētais disputa stils ir korekts un publiskā domu apmaiņā atzīstams.
Parasti gan ir pieņemts uzskatīt, ka klaji izteiktas emocijas zinātniskā domu apmaiņā ir visai vārgs palīgs kā teorētisku jautājumu risināšanā, tā problēmas praktiskajā risinājumā. Te vairāk iederētos likuma satura argumentēta interpretācija, krimināltiesību teorijas analīze un likuma praktiskā pielietojuma iespējas. Tādā rakursā arī esmu izteicis savu viedokli iepriekš norādītajā publikācijā, parādot, ka pastāv arī cits viedoklis gan publikācijās, gan tiesu praksē.
Problēma par noziegumu kvalifikāciju saskaņā ar KL 117.panta 6. un 7.punktu nav manis izdomāta; tā jau ir pārrunāta un risināta darba grupā Krimināllikuma projekta izstrādāšanas laikā, kad arī tika nolemts iestrādāt šajā pantā jaunu kvalificējošu apstākli — slepkavība, ja tā saistīta ar laupīšanu (6.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.