Principā atbildības sadalījumu pašvaldības nolikumā var izteikt šādi:

Zīmējumā redzams, ka abas daļas nevar nošķirt pilnībā – paliek lielāka vai mazāka saskarsmes (pārklāšanās) zona. Tomēr pieredze liecina – jo precīzāk definēta katras puses loma un atbildības sfēras, jo mazāk vietas konfliktiem, mazāk pārsteigumu pēc vēlēšanām.

Ir labi, ja pašvaldībā definē vērtības un sasniedzamos mērķus, nosaka skaidrus uzdevumus, ko ik pa laikam (piemēram, pašvaldības attīstības programmā vai konkrētam vēlēšanas periodam) pārskata un precizē. Pašvaldības organizatoriskā struktūra jāveido tā, lai nodrošinātu šo mērķu un visu funkciju un politisko iniciatīvu efektīvu izpildi. Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvaras) iespēju robežās jānodala no politikas ieviešanas (izpildvaras) vai, vienkārši sakot, politiķi domā par attīstību, par rītdienu, bet izpildvara realizē skaidri definētus uzdevumus, kā politiķu programmas izpildīt, jo vēlētāji savu izvēli izdara, cerot, ka solītais tiks īstenots.

Un tieši izpilddirektors ir pašvaldības domes un priekšsēdētāja tuvākais un uzticamākais partneris, kas palīdz darbu smagumu un rūpes dalīt uz pusēm. Viņa vadībā politiķu sapņi un ieceres pārvēršas īstenībā. Deputāti pieņem lēmumus par to, kā attīstīties pašvaldībai un kā dzīvot ikdienā, bet lēmumu īstenotāji ir izpildvara. No izpilddirektoru kompetences un spējām lielā mērā atkarīgs tas, kā dzīvojam katrā teritorijā.

Apliecināt, ka politiķu un izpilddirektoru attiecības visās pašvaldībās ir sasniegušas "cimda un rokas" saderību, viennozīmīgi nevar. Pat tad, ja atklātu nesaskaņu un pretstāves ikdienā nav, vietām pirmajai personai labpatīk izpilddirektoram atvēlēt vien "ēnas" vai "peramā zēna" lomu.

Uz izpilddirektoriem attiecināmais tiesiskais regulējums

Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar Pašvaldību likumu.