20. Jūnijs 2023 /NR. 25/26 (1291/1292)
Skaidrojumi. Viedokļi
In-house izņēmuma piemērošana Latvijas tiesību sistēmā
Edgars Atlācis
Zvērināts advokāts 
Agnese Kauce
Zvērināta advokāta palīdze 

Vispārīgi Publisko iepirkumu likums1 (turpmāk – PIL) nosaka pasūtītāju pienākumu preces un pakalpojumus iepirkt publiskā iepirkuma procedūrā. Vienlaikus PIL ir pieļauta iespēja iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt bez iepirkuma procedūras tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm, vai sniegtajiem pakalpojumiem, kas atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē (vairāku pasūtītāju kopīgā kontrolē), ja vairāk nekā 80 procentus no tās darbībām veido konkrētu uzdevumu izpilde kontrolējošā pasūtītāja (kopīgi kontrolējošo pasūtītāju) vai citu minētā pasūtītāja kontrolēto personu interesēs un ja tajā nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības.2

1. In-house regulējuma attīstība

PIL noteikumi attiecībā uz savstarpējiem iepirkuma līgumiem (4. pants) transponēti, pārņemot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktos ietverto regulējumu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu3 (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/24/ES) nosacījumus, kā arī Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā paustās atziņas.

Atbilstoši Direktīvas Nr. 2014/24/ES 12. panta pirmajai daļai publisks līgums, kura slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi kādai juridiskai personai, kas ir privāto vai publisko tiesību subjekts, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a) līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām;

b) vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde; un

c) kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privātā kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neietver kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktos, saskaņā ar Līgumiem,4 un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

Kā redzams no PIL, iepriekš norādītais Direktīvas Nr. 2014/24/ES nosacījums faktiski tiešā veidā pārņemts likuma 4. panta pirmajā un trešajā daļā, taču arī pirms Direktīvas Nr. 2014/24/ES spēkā stāšanās un attiecīgās tiesību normas ietveršanas PIL publisko iepirkumu procedūras piemērošanas izņēmums – in-house princips – plaši analizēts EST judikatūrā. Kā viens no būtiskākajiem EST nolēmumiem in-house principa nostiprināšanā minams 1999. gada 18. novembra spriedums lietā C‑107/98 Teckal,5 kas pamatoti uzskatāms par atskaites punktu ES tiesībās saistībā ar iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu bez publiskā iepirkuma procedūras organizēšanas. Minētajā spriedumā EST atzina, ka līgumslēdzēja iestāde, piemēram, pašvaldība, var uzsākt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ja tā līguma slēgšanas tiesību ieguvēju kontrolē tāpat, kā tā kontrolē savus dienestus, un ja šis ieguvējs lielāko daļu savu darbību veic kopā ar šo līgumslēdzēja iestādi vai iestādēm, kas ir tā turētājas.

Arī vēlākos nolēmumos EST pauž atziņas, saskaņā ar kurām ir pieļaujams, ka valsts iestāde var veikt vispārējas nozīmes uzdevumus, kas tai ir jāveic, liekot lietā arī pati savus administratīvos, tehniskos un citus līdzekļus, un tai nav pienākuma pieaicināt ārējas struktūras, kas darbojas ārpus tās dienestiem.6 Vienlaikus EST citā spriedumā atzīmējusi: lai gan Kopienu tiesības valsts iestādēm, lai tās kopīgi īstenotu to sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, neuzliek pienākumu izmantot kādu noteiktu juridisko formu, šāda sadarbība starp valsts iestādēm nevar likt apšaubīt Kopienas noteikumu publiskā iepirkuma jomā galveno mērķi, proti, pakalpojumu sniegšanas brīvību un netraucētu konkurenci visās dalībvalstīs, ja šīs sadarbības īstenošanas pamatā ir vienīgi ar vispārējo interešu īstenošanu saistīti apsvērumi un prasības un ir ievērots vienlīdzīgas attieksmes pret ieinteresētajām personām princips, un tādējādi neviens privāts uzņēmums netiek nostādīts privileģētā stāvoklī attiecībā pret tā konkurentiem.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties