Civillikuma šobrīd spēkā esošās redakcijas 89. panta otrajā daļā ir iekļauta laulāto kopīgās mantas legāldefinīcija: viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Savukārt Civillikuma 90. panta otrā daļa paredz, ka abu laulāto kopīgo mantu laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem.1 Tiesiskā izpratne par laulāto kopīgo mantu un tās pārvaldību vēsturiski ir bijusi mainīga, un šī raksta mērķis ir analizēt, kā, pēdējo simt piecdesmit gadu laikā mainoties uzskatiem par dzimumu līdztiesību, likumā ir ticis noregulēts laulāto kopīgās mantas institūts.
Tiesiskais regulējums līdz Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma pieņemšanai
No 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, Latvijas teritorijai atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, laulāto mantisko attiecību regulējums tajā nebija vienots, jo iedzīvotāji aizvien dzīvoja pēc viduslaiku periodā pieņemtajām tiesībām, kas bija spēkā gadsimtiem. Kārtu partikulārismam bija raksturīgas lauku (zemes) un pilsētu tiesības, turklāt tiesiskais regulējums atšķīrās atkarībā no laulāto teritoriālās piederības. Tā, piemēram, Latgalē kopš 1832. gada spēkā bija Krievijas impērijas Likumu krājumu X sējuma pirmā daļa, bet kā Vidzemei, tā Kurzemei bija katrai savas zemes un pilsētu tiesības, turklāt vēl pastāvēja Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei kopīgi vispārīgie civillikumu noteikumi.2 Kurzemes pilsētu tiesībās bija noteikta laulāto mantas šķirtība, lai gan abu laulāto manta atradās vīra pārvaldībā un lietošanā; kā pretstats bija Vidzemes pilsētu tiesībās pastāvošie noteikumi par laulāto mantas kopību, paredzot, ka abu laulāto manta saplūst kopā vienā kopīgā vienībā un ne sievai, ne vīram nav tiesību uz kādu atsevišķu šādas mantas reālu vai ideālu daļu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
