2022. gadā "Centrā MARTA" Rīgā, Liepājā un Rēzeknē sociālo rehabilitāciju kopumā saņēma 664 personas – sievietes, vīrieši un bērni no Latvijas, kā arī Ukrainas kara bēgļi. Rīgā tās bija 338 personas, Liepājā – 269 un Rēzeknē – 57 personas.

Lielākais klientu skaits ir sievietes vecumā no 18 līdz 81 gadam, procentuāli visvairāk tās ir 36–45 gadus vecas sievietes. 98 % gadījumu vardarbības veicējs ir vīrietis – laulātais, partneris, bijušais laulātais vai partneris, dēls, tēvs, patēvs, patēva dēls, bet 2 % gadījumu vardarbības veicēja ir sieviete – parasti māte. Dominējošais vardarbības veids ir fiziska un emocionāla vardarbība, kam seko seksuālā un ekonomiskā vardarbība, kā arī vardarbīga kontrole.¹

2018. gadā "Centrs MARTA" rīkoja fokusgrupas ar cietušajām sievietēm,² lai saprastu viņu redzējumu par policijas un citu institūciju rīcību, palīdzot vai kavējot viņu tiesību aizstāvību. Šīs sarunas palīdzēja izstrādāt anketu, kas šobrīd policijai kalpo kā ziņojums par notikumu (izsaukums par vardarbību ģimenē), palīdz pieņemt lēmumu par vardarbības veicēja tūlītēju nošķiršanu, kā arī nododot ziņojumu sociāliem dienestiem, sekmē iespējas piedāvāt sociālos pakalpojumus cietušajai. Vienlaikus intervijas atklāja piespiedu kontroles (kontrolējošās vardarbības) mehānismus, kurus būtiski apzināties tiesībsargājošām institūcijām.

Proti, vardarbīga kontrole (kontrolējošā vardarbība) ir tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.³ Vardarbības veicējs uzvedas privātīpašnieciski, prasīgi un ir greizsirdīgs pret citiem cilvēkiem, kas vai nu ir cietušā dzīvē, vai arī labprāt uzsāktu saskarsmi vai draudzību ar viņu. Šādas darbības veic, lai izolētu cietušo. Vardarbības veicējs kontrolē un ierobežo upura gaitas – vēlas zināt, kur tas atrodas, ko dara, ar ko tiekas, kā arī nosaka, cikos jābūt mājās, un aizliedz lūgt palīdzību.

Fiziskas vai seksuālas vardarbības gadījumos viņš nereti seko upurim pat ārsta vizītēs. Var būt gadījumi, kad vardarbības veicējs izsauc palīdzības dienestus un izklāsta nepatiesu notikumu gaitu. Personu, kas cieš no vardarbības, varmāka kontrolē, kritizē ārējo tēlu un spējas. Vardarbīga kontrole izpaužas kā nepārtraukta iebiedēšana, piespiešana, kā arī citu kontroles taktiku izmantošana, lai izveidotu un uzturētu dominējošas attiecības ar intīmo partneri.

Saistībā ar vardarbīgu kontroli, realizējot vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, katrs atsevišķs incidents ir daļa no lielākas un sarežģītākas sistēmiskas uzvedības, kuras mērķis ir kontrolēt savu partneru un bērnu rīcību, domāšanu un uzvedību. Vardarbības veicēji, kas pielieto vardarbīgu kontroli, uzskata, ka viņiem ir tiesības šādi uzvesties, lai panāktu vēlamo uzvedību.

Vardarbīgas kontroles pazīmes ir fiziska, seksuāla, emocionāla vardarbība un dominējoša vai pazemojoša attieksme. Tās mērķis ir radīt cietušajā personā bailes un būtisku varas pārsvaru pār viņu. Cietušajam šādās attiecībās autonomijas ir maz vai nav vispār, tādēļ viņš bieži jūtas ieslodzīts. Vardarbības veicējs skaidri vai netieši cietušajam vēlas darīt zināmu, ka tas nevarēs vardarbības veicēju pamest, paliekot nesodīts. Šīs nepārtrauktās vardarbīgās rīcības padara cietušo ļoti ievainojamu, samazinot viņa spējas brīvi izteikties, pamest attiecības vai meklēt palīdzību (skat. attēlu).

Atrodoties vardarbīgās attiecībās un nesaņemot atbilstošu palīdzību no tiesībsargājošām institūcijām, rodas pretošanās vardarbība (aizstāvības vardarbība).⁴ Par pretošanās vardarbību uzskatāma gan tiesiska, gan prettiesiska spēka pielietošana no cietušā puses, lai pretotos vardarbības veicēja vardarbīgajai kontrolei. Lielākā daļa personu, kas cieš no vardarbīgas kontroles, izmanto daudz citu taktiku, lai saglabātu savu drošību, pirms pašas ķeras pie vardarbības, lai pretotos piedzīvotajai apspiešanai un vardarbībai. Cietušās personas bieži vispirms centīsies apspriesties ar vardarbības veicēju, nomierināt viņu, vērsties pie ģimenes locekļiem un draugiem vai izšķirties no vardarbīgā partnera pirms ķeršanās pie pretošanās vardarbības. Tas var novest pie gadījumiem, kur cietusī persona aizstāvoties pārkāpj pašaizsardzības robežas un bīstami ievaino vai nogalina vardarbības veicēju.

Dzīvības apdraudējuma novēršana un cietušo tiesību aizstāvība

Vardarbības gadījumos intīmo partneru starpā, izvērtējot vardarbības veidus, jāsaprot, ka vairākas to izpausmes liecina par augstu apdraudējumu dzīvībai. Ja cietušais tiek žņaugts, vajāts, viņam tiek izteikti draudi dzīvībai, tiek solīts, ka pats varmāka izdarīs pašnāvību, kā arī pastāv seksuāla vardarbība, tas liecina par ārkārtīgi augstu slepkavības iespējamību. Ja cietušajai personai ir bērni, kas nav varmākas bioloģiskie bērni, tad arī viņu dzīvībai draud briesmas. Visaugstākais risks tikt nogalinātam ir brīdī, kad cietušais pavisam nopietni sper soļus, lai pārtrauktu vardarbīgās attiecības. Tieši tobrīd ir svarīga kvalitatīva sociālo darbinieku intervence un atbalsts. Visprecīzāk vardarbību partnerattiecībās (tai skaitā arī partnerattiecībās, kur cietušais tiek izmantots seksuālā ekspluatācijā) raksturo varas un kontroles attiecības (kontrolējoša vardarbība, pretošanās vardarbība, nekontrolējoša vardarbība), kā arī to izplatība, apstākļi un vardarbības cikliskums.

Piemēram, lasītāji iepazīstināmi ar "Centra MARTA" klientes stāstu, kas izgaismo pašreizējās tiesībsargājošo institūciju prakses, kuras padara cietušo situāciju vēl ievainojamāku un pastiprina letalitātes riskus.

Sieviete bija biedrības "Centrs MARTA" kliente 2022. gadā. Sieviete "Centrā MARTA" nokļuva, pateicoties paziņas uzstājībai, kura atrada nepieciešamo informāciju internetā. Klientes vīrs konkrētajai sievietei bija laulātais un suteners, lika sludinājumus interneta intīmportālos, naudu paturēja sev. Paralēli nodarbojās ar dažādiem būvdarbiem, ņēma kredītus un taisīja dažādus citus parādus uz klientes vārda. Pēc šķiršanās sievietei palika vairāk nekā 20 tūkstošu eiro parādi u.c. saistības, ieskaitot citā Eiropas valstī. Konkrētajā gadījumā bija pamats vērsties policijā par vairākām lietām (vajāšana, šantāža, ekspluatācija, emocionālā vardarbībā, fiziskas izrēķināšanās un izvarošanas piedraudēšana u.c.), bet sieviete atteicās, jo neuzticējās policijai – uzskatīja, ka tas neko neatrisinās un negribēja vēl vairāk riskēt.

Klientes stāsts: "Sāksim ar to, ka problēma jau ir pašā saknē, ņemot vērā policijas resursus. Uz it kā "maznozīmīgiem" izsaukumiem tā nevēlas braukt, jo par katru izsaukumu ir jāraksta akts utt., lieka ķēpa. Tā vismaz man izskatās. Jo tad, kad vīrs man pielika nazi pie rīkles, es arī zvanīju policijai un izstāstīju situāciju. Vīrs, izdzirdot zvanu, aizgāja prom, un man policija pateica, ka tad, ja viņš atnāks atpakaļ, lai zvanu vēlreiz. Vienā vārdā sakot – "atšuva." Visādi varēja beigties, bet uz šādiem zvaniem ir jāreaģē nekavējoties. Esot kopā ar tādu varmāku, nav tik viegli kādam piezvanīt. Tu nezini, kā tas cilvēks var reaģēt, izdzirdot šādu zvanu. Visa sistēma ir nolaista, tāpēc ir šādi gadījumi. Jo tad, kad mani "atšuva" pēc zvana, sapratu, ka vairs vispār nav jēgas zvanīt un ka man neviens vairs nevar palīdzēt. Jācer, ka viņš kaut kā nomierināsies, jāmēģina ar viņu manipulēt, lai izdzīvotu."

Konkrētajā lietā kliente bija arī lūgusi izmantot balss ierakstus, kas patstāvīgi veikti pēc šķiršanās lēmuma pieņemšanas, lai tos izmantotu politikas plānošanas un sabiedrības informēšanas nolūkos (tie augšupielādēti publikācijas vajadzībām).⁵

Sadarbībā ar klienti tika nokārtota civillieta par šķiršanos un pagaidu aizsardzību. Vīrs pagaidu aizsardzību pārkāpa, vajāja un uzmeklēja viņu darbavietā, kā rezultātā ierosināja kriminālprocesu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu. "Centrs MARTA" nodrošināja sievietei anonīmu patvērumu, bet policija apcietinājumu nepiemēroja, arī tiesa nepiesprieda brīvības atņemšanas sodu. Izdevās šķirt laulību. Vardarbības veicējs aizbrauca uz citu valsti strādāt, un vēlāk kliente uzzināja, ka varmāka 2023. gada pavasarī ir jau apprecējis citu sievieti Latvijā. Ļoti iespējams, ka jaunā sieviete nemaz arī nezina par to, ka konkrētā persona ir vardarbības veicējs, suteners un cilvēku tirgotājs.

Nereti "Centra MARTA" cietušo sieviešu pieredzes stāsti liecina, ka Krimināllikuma vietā tiek piemērots Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Proti, vardarbības veicējam par vajāšanu, izvarošanas mēģinājumu, varbūt pat pagaidu aizsardzības pārkāpšanu tiek ierosināts nevis kriminālprocess, piemērots apcietinājums un piespriesti sodi par brīvības atņemšanu, bet gan uzlikts administratīvais sods, kas intīmā partnera vardarbības gadījumā paver iespējas ietekmēt cietušo sievieti, piemēram, draudot ar noteiktu rēķinu neapmaksāšanu vai uzturlīdzekļu bērniem nemaksāšanu.

Uzsākot kriminālprocesu, netiek piemērots apcietinājums vai sodi ar brīvības atņemšanu uz likumā noteikto periodu, tādējādi cietušajām rādot, ka likumam nav jēgas viņu dzīvības nosargāšanā, ko savukārt pieprasa Satversme. Būtiski likumus piemērot praksē, ja vardarbības veicējs ar savu rīcību rada letalitātes riskus sievietei un bērniem, tad cietušā interesēs ir pieņemt lēmumus par brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību pēc soda izciešanas un citu aizsardzības līdzekļu – netuvoties – piemērošanas.

"Centrs MARTA", balstoties uz savu pieredzi, apzinoties labākās prakses pasaulē, sagatavoja un iesniedza priekšlikumus Ministru kabineta Noziedzības apkarošanas padomei 2023. gada 26.maijā:⁶

Plānošana, koordinēšana un prevencija

1. Uzsākta divu līmeņu starpinstitucionālā sadarbība:

– Starpresoru speciālistu sanāksmes konkrētos gadījumos, kuros noteikts augsts dzīvības un veselības apdraudējums.

– Politikas plānošanas sanāksmes augstā līmenī ar iesaistītajām iestādēm un ministrijām, un specializētām NVO.

2. Izveidota datu bāze par noziedzniekiem ar informāciju par sodāmību (iepriekšēja sodāmība par jebkāda veida vardarbību, dzimumnoziegumi, piemērotie lēmumi par pagaidu aizsardzību (PAPV) u.tml.), ar informācijas sniegšanu stāšanās laulībā gadījumā vai atrodoties tuvās attiecībās. Tas mazinātu iespēju vienam un tam pašam vardarbības veicējam turpināt atkārtoti pakļaut vardarbībai arvien jaunus upurus.

Līdzīgi Lielbritānijā darbojas Klēras likums (Clare’s Law), kam ir divas pamatnostādnes – "tiesības prasīt" un "tiesības zināt". Tas nozīmē, ka vienlaikus cilvēkam ar aizdomām par partnera iepriekšējo sodāmību ir tiesības pieprasīt informāciju par to no policijas, un policijai ir proaktīvi jāziņo potenciālajiem upuriem par riskiem, stājoties attiecībās ar personu, kam ir iepriekšēja sodāmība.

3. Uzlikta atbildība pašvaldībām nodrošināt sistemātisku, visaptverošu un starpinstitucionālajā sadarbībā balstītu pieeju darbam ar bērniem un jauniešiem vardarbības prevencijai. Tas sevī ietvertu gan jaunatnes darbinieku, pedagogu, sociālo darbinieku u.c. darbā ar jauniešiem iesaistīto speciālistu kompetenču celšanu, gan regulāras nodarbības ar jauniešiem, sniedzot prasmes veidot veselīgas attiecības, kas balstītas cieņā un līdztiesībā.

"Centram MARTA" jau ir izstrādāts un nacionālā un starptautiskā praksē pārbaudīts vardarbības prevencijas rīks darbam ar bērniem un jauniešiem.

4. Izstrādāts vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns nākamajiem pieciem gadiem ar nodrošinātu finansējumu.

5. Regulāras mācības gan jaunajiem, gan esošajiem policijas, prokuratūras, tiesas darbiniekiem par vardarbības atpazīšanu un ar to saistīto problemātiku, kā arī cietušā perspektīvu efektīvas aizsardzības nodrošināšanai.

6. Vienotas datu bāzes izveide valsts un pašvaldības policijai, kā arī citām tiesībsargājošajām institūcijām, lai sekmīgi uzraudzītu vardarbības veicējus, sekmētu starp­reģionu sadarbību un novērstu sadrumstalotu un nesaskaņotu rīcību.

7. Statistikas ievākšana un izvērtēšana no anketām, kuras policija aizpilda izsaukumos – nevis tikai piešķirtas pagaidu aizsardzības gadījumos, bet visos, lai būtu plašāka informācija par vardarbības veidiem un ie­saistītajām pusēm, digitalizējot statistikas apkopošanasprocesu.

Rīcība fiziska dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumā

8. Iekšējo procesu izvērtēšana tiesībsargājošajās unpakalpojumu sniedzēju organizācijās (audits), prioritizējot gadījumus, kur ir augsts veselības un dzīvības apdraudējums.

9. Efektīva vardarbības veicēja uzraudzība, nosakot atbildību par likuma ievērošanu tiesībsargājošajām institūcijām, nevis cietušajam.

10. Augsta letalitātes riska izvērtējuma izstrāde policijai un tā piemērošana, lai sekmētu tūlītēju vardarbības veicēja nošķiršanu.

11. Tūlītējas palīdzības/ tiesu medicīniskās ekspertīzes pieejamība seksuālās vardarbības gadījumos.

Atbalsta centru izveide izvarošanas upuriem pie reģionālajām slimnīcām, nodrošinot iespēju uzreiz veikt medicīnisko ekspertīzi un saņemt palīdzību, kā tas ir Igaunijā.

12. Mediācijas/ izlīguma neizmantošana kontrolējošas vardarbības gadījumos.

13. Bāriņtiesu aktīva iesaiste PAPV pieprasīšanā cietušajam ar bērniem, ja cietusī vardarbības ietekmē pati nespēj sagatavot iesniegumu.

14. PAPV elastības uzlabošana, lai arī pēc tiesas lēmuma par PAPV piešķiršanu, mainoties situācijai, varētu mainīt aizsardzības veidus vai pieprasīt aizsardzību arī bērniem, un nevajadzētu veidot jaunu pieteikumu.

15. Tiesu izpratnes par vardarbību palielināšana un efektīvs drošības risku izvērtējums, lai nepieļautu nepamatotu PAPV atcelšanu tikai pēc cietušā iesnieguma vai atbildētāja pieprasījuma, kas mēdz notikt vardarbības veicēja manipulāciju iespaidā.

16. Administratīvās sodāmības un piespiedu darba neizmantošana vardarbības ģimenē gadījumos. Šīs metodes nav efektīvas un bieži iedod vardarbības veicējam papildus rīkus manipulācijām pret cietušo, radot, piemēram, papildus finansiālo slogu visai ģimenei.

17. Efektīvāks trauksmes celšanas mehānisms policijā, lai policisti būtu iedrošināti ziņot par citu policistu amata pienākumu nepildīšanu vai pārkāpšanu, kā arī lai sekmētu par pārkāpumiem ziņot cietušos.

Pakalpojumi cietušajiem

18. Augsta dzīvības apdraudējuma riska izvērtējuma anketa un pieejams krīzes dzīvokļa pakalpojums, balstoties uz šo izvērtējumu.

19. Pastāvīga mājokļa palīdzība cietušajiem, kas vēlas izrauties no vardarbīgām attiecībām gadījumos, kad dzīvoklis pieder vardarbības veicējam. Lielā daļā gadījumu cietušais paliek dzīvot ar varmāku tieši tādēļ, ka ir ekonomiski ievainojamā situācijā un ir grūtības atļauties jaunu dzīvesvietu.

20. Valsts finansējuma pieejamība anonīmu pakalpojumu sniegšanai cietušajiem.

No visām personām, kas ierodas uz sociālā darbinieka pirmreizējo konsultāciju "Centrā MARTA", 25 % no visiem klientiem negrib nodot personas datus sociālajiem dienestiem un šobrīd palīdzība viņiem tiek finansēta no ziedojumiem.

21. Sistēmas izveide, kuras ietvaros tiktu praktizēta personas datu anonimizācija. Piemēram, sagatavojot pārskatus, kā arī citu informāciju par klientu, netiktu norādīts vārds, uzvārds, personas kods, bet gan identifikācijas numurs, kuru piešķir personai, pieņemot lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu. Vienlaikus esam informēti par situācijām, kad informācijas sistēmā SOPA datiem par piešķirto pakalpojumu personai var piekļūt ikviens, kuram ir piešķirtas SOPA lietošanas tiesības.

22. Anonīmu krīzes dzīvokļu pieejamība, ja cietušo skar augsts dzīvības riska apdraudējums un ir bailes par savu drošību iespējamas personas datu noplūdes dēļ.

23. Nodrošināta saskarsmes personas klātbūtne un neitrāla tikšanās vieta gadījumos, kur vardarbīgajam vecākam ir tiesības tikties ar viņa un cietušā kopīgo bērnu. Nemitīga saziņa ar vardarbības veicēju un tikšanos koordinēšana ļauj vardarbīgajai pusei turpināt ietekmēt cietušā dzīvi, tādējādi kavējot viņa atlabšanu, tāpēc svarīgi, ka šo pienākumu uzņemas kāda no institūcijām, nodrošinot tikšanos speciālista klātbūtnē, kā arī koordinējot šīs tikšanās ar speciālistu, kuram ir zināšanas un izpratne par saskarsmes īstenošanu vardarbības ģimenē kontekstā, kā arī zināšanas par bērna tiesībām un interesēm.

24. Izmaiņas pakalpojuma termiņā. Ļoti bieži klienti pēc pāris konsultāciju saņemšanas vardarbības ģimenē specifikas dēļ pārtrauc pakalpojumu un vairs uz konsultācijām neierodas, tomēr esošie noteikumi paredz, ka pakalpojums nav noslēdzies. Lai šādi gadījumi neuzkrātos, rekomendējam noteikt, ka pakalpojumā noteiktais konsultāciju skaits ir jāizņem gada laikā, citādi tas tiek pārtraukts. Ja klients, kurš nav saņēmis pilnu pakalpojumā noteikto stundu skaitu, vēlas atsākt pakalpojumu, tas ir piešķirams uzreiz, nevis pēc gada, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos.