Likuma 3. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Lai personai rastos tiesības saņemt valsts kompensāciju, jāpastāv šādu priekšnoteikumu kopumam:

– fiziskā persona Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo;

– kaitējums nodarīts tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā;

– konstatētas kādas no likuma 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām.

Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo, proporcionāli maksimālajam valsts kompensācijas apmēram atkarībā no sekām, kas iestājušās noziedzīgā nodarījuma rezultātā. Piemēram, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, valsts kompensāciju izmaksā 100 % apmērā, savukārt, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, – 50 % apmērā no valsts kompensācijas maksimālā apmēra.