Tiesībsargs sava galvenā uzdevuma – veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam – ietvaros izskata iesniegumus, kuros var būt skartas arī iedzīvotāju kā cietušās puses tiesības un intereses. Nereti, izskatot individuālos iesniegumus, tiesībsargs vērtē iedzīvotājiem pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, to efektivitāti, kā arī to, vai no sistēmiskā viedokļa ir nepieciešama šo tiesību aizsardzības līdzekļu pilnveide, vai ir nepieciešams uzlabot likumā paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu praksē.

Tiesībsargs, pieņemot un izskatot privātpersonu iesniegumus, saskaras arī ar jautājumiem, kuros izteikta neapmierinātība ar tiesnešu rīcību, izskatot pieteikumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, par pieņemtajiem lēmumiem pēc būtības, kā arī tad, ja, iesniedzēja ieskatā, lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību bija jāpieņem, bet tas netika izdarīts. Dažkārt šī neapmierinātība ir saistīta ar nepietiekamu pastāvošā tiesiskā regulējuma izpratni. Tomēr tiek saņemti iesniegumi arī par to, ka tiesas piemērotie pagaidu aizsardzības līdzekļi ir izrādījušies neefektīvi, jo persona, pret kuru tie piemēroti, šos līdzekļus neievēro, un vardarbība faktiski tiek turpināta. Jāatzīmē, ka Tiesībsarga likums nedod tiesībsargam tiesības ietekmēt tiesu un iestāžu pieņemtos lēmumus. Tiesībsargs, lai īstenotu Tiesībsarga likuma 1. pantā noteikto mērķi, veic šā likuma 12. pantā noteiktos pienākumus.

Atzīmējams, ka iesniedzēju vidū ir gan personas, kuras vērsušās tiesā, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību pret vardarbību, gan personas, pret kurām pagaidu aizsardzība pret vardarbību noteikta. No saņemtajiem iesniegumiem redzams, ka lielākoties šajās pagaidu aizsardzības lietās pieteicējus ar atbildētājiem saista bijušās laulības saites vai partnerattiecības, tomēr ir gadījumi, kad tā ir radniecība, proti, vecāku un pieaugušu bērnu attiecības, kurās notikusi vardarbība.

Šobrīd sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par vardarbības ģimenē nepieļaujamību (ne fiziskas, ne emocionālas, ne jebkuras citas) un tās postošajām sekām, kuras tā nodara jebkuram indivīdam, jo īpaši bērniem kā vienai no vismazāk aizsargātajām cilvēku grupām, kā arī sabiedrībai kopumā. Valsts līmenī ir aktualizēti jautājumi par to, kā būtu uzlabojams normatīvais regulējams, kā veicināma starpinstitucionālā sadarbība, lai efektīvāk pasargātu no vardarbības ģimenē cietušās personas.

Tiesībsargs ir saņēmis atsevišķus personu iesniegumus par situācijām, kad persona, pret kuru pieņemti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, nepilda lēmumu un turpina īstenot vardarbību. Šādas situācijas, kad netiek ievērots tiesas nolēmums, viennozīmīgi nav pieļaujamas, un to izvērtēšana un operatīva reaģēšana primāri ir Valsts policijas kompetencē. Gadījumos, kad persona izsaka šāda veida sūdzības, tiesībsargs ir vērsies kompetentajās institūcijās un lūdzis sniegt informāciju par konkrēto situāciju un, ja nepieciešams, veikt pārbaudi par paveikto cietušās personas tiesību nodrošināšanai. Ja nepieciešams, tiek sniegtas rekomendācijas.

Šajā rakstā autore vēlas iepazīstināt lasītājus ar atsevišķiem novērojumiem no tiesībsarga izskatītajiem iesniegumiem, kuri skar pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesā, kā arī secinājumiem no pārbaudes lietām,¹ kurās vērtēta pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu, ko piemērojusi tiesa, kā tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāte. Ir arī gadījumi, kad iesniedzēji vērsuši uzmanību uz vērā ņemamiem tiesību aspektiem, kuri prasa dziļāku izpēti un, iespējams, arī diskusiju profesionāļu vidū. To skaitā patiesas informācijas sniegšanas tiesai pienākums kontekstā ar lēmuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārsūdzēšanas iespēju, kā arī tas, kādi varētu būt risinājumi situācijās, kad piemērotie pagaidu aizsardzības līdzekļi ir atcelti sakarā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pamata lietā, bet vardarbības riski nav mazinājušies.

1. Apliecinājuma par sniegto ziņu patiesumu pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību nozīme pieteikuma izskatīšanā

Pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis ir radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuālajiem līdzekļiem – personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem. Šāds instruments ir nepieciešams, lai tiesa nekavējoties varētu reaģēt uz personas potenciālo personisko tiesību apdraudējumu, ja ir pietiekams pamats to uzskatīt par reālu. Pieteikuma obligāta sastāvdaļa ir apliecinājums, ka sniegtās ziņas ir patiesas un ka pieteicējs ir informēts par kriminālatbildības iestāšanos nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā.

Proti, Civilprocesa likuma 250.⁴⁶ panta otrās daļas 9. punktā ir noteikts, ka pieteikumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību norādāms apliecinājums, ka tiesai sniegtas patiesas ziņas par faktiem un prasītājs vai prasītājs un pārstāvis, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesa pieteikuma sniegšanu.