Šis pārskats piedāvā statistisku informāciju par to, kā attīstījies Valsts probācijas dienesta organizēts un vadīts izlīguma process kā atjaunojošās justīcijas (restorative justice) pakalpojums, analizē esošo situāciju un sniedz īsu skaidrojumu par tendencēm.
Izlīguma process Latvijā tika ieviests 2004. gadā, pamatojoties uz starptautiski atzītu pieeju, kas balstās uz Kanādā izstrādāto cietušā un likumpārkāpēja samierināšanas programmu (Victim Offender Reconciliation Program).1 Šī pieeja tika pirmo reizi praktiski pielietota 1974. gadā Kanādā, īstenojot pirmo izlīguma procesu, ko dēvē par Elmīras lietu (Elmira case).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
