Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums" Tieslietu ministrija koordinē starptautisko sadarbību un atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi.1
Atbilstoši 1993. gada 3. februārī parakstītā Līguma starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās (turpmāk – Līgums) 4. pantam, sniedzot tiesisko palīdzību, līgumslēdzēju pušu iestādes savstarpēji sazinās caur Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju.2
Attiecībā uz minēto institūciju kompetences nošķīrumu būtiski norādīt, ka Ģenerālprokuratūra ir centrālā iestāde kriminālprocesa pirmstiesas stadijas jautājumos, bet krimināllietas izskatīšanas laikā un visos citos Līguma piemērošanas jautājumos, kas tiks aprakstīti turpmāk, – Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministrija kā centrālā iestāde kopš Līguma spēkā stāšanās 1995. gadā ir koordinējusi starptautisko sadarbību krimināllietu un civillietu ietvaros ar Līguma otru pusi. Minētais nozīmē, ka pēc Latvijas kompetento iestāžu lūgumu saņemšanas un izvērtēšanas Tieslietu ministrija nodrošina minēto lūgumu nodošanu Krievijas Federācijas (turpmāk – Krievija) Tieslietu ministrijai vai atsevišķos gadījumos Ārlietu ministrijai, izmantojot diplomātiskos kanālus.
Tāpat attiecīgi pēc Krievijas Tieslietu ministrijas tiesiskās palīdzības lūguma saņemšanas un izvērtēšanas, ja netiek atteikta tā izpilde, Tieslietu ministrija nosūta tos tālākai rīcībai attiecīgajai kompetentajai iestādei Latvijā.
Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju un nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā, Tieslietu ministrija, īstenojot savu kompetenci starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā un sniedzot tiesisko palīdzību Krievijas Tieslietu ministrijai, ir samazinājusi divpusējos kontaktus līdz nepieciešamajam minimumam un rūpīgi izvērtē katru tiesiskās palīdzības lūgumu, raugoties, vai konkrētajā gadījumā sadarbība ir Latvijas pusei kritiski nepieciešama.
Saeimas Ārlietu komisija 2023. gada 15. jūnijā nodeva parlamentam izskatīšanai likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu".3
Raksta mērķis ir sniegt praktisku ieskatu starptautiskās tiesiskās sadarbības procesos starp Latvijas Tieslietu ministriju un Krievijas Tieslietu ministriju, sniedzot savstarpējo tiesisko palīdzību. Tāpat autori rakstā pievērsīsies jautājumam par tiesiskās palīdzības sniegšanas iespējām Līguma denonsēšanas gadījumā.
Tiesiskās palīdzības lūgumu apjoms un izpildes termiņi
2021. gada ietvaros kopumā Tieslietu ministrijā tika apstrādāti 1568 tiesiskās palīdzības lūgumi (šeit un turpmāk kopējā statistikā par konkrēto gadu ir saskaitīti gan tie tiesiskās palīdzības lūgumi, ko Latvija saņēmusi no Krievijas puses, gan tie, ko Latvija iesniegusi Krievijai).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.