Šīsnedēļas "Jurista Vārds" turpina tematisko izdevumu sēriju, kuras saturs sagatavots redakcijas un kādas institūcijas sadarbībā. Iepriekš šādi tematiskie izdevumi jau bijuši sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts kontroli, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un administratīvajām tiesām u.c. Atzīmējot institūcijas pastāvēšanas 33. gadskārtu, šoreiz uzmanības centrā ir prokuratūra, bet rakstu autori – lielākoties prokurori, un tā nav nejaušība. Arī prokurori, pildot savus amata pienākumus, ir atbildīgi sabiedrības priekšā. Un, kā izskan šī izdevuma rakstos, sabiedrība arī pret prokuratūru ir ļoti prasīga un kritiska vienlaikus. Tādēļ ar šo tematisko izdevumu vispirms jau ir plānots veicināt prokuratūras atvērtību sabiedrībai, sniedzot skaidrojumus gan par savu pamatfunkciju izpildi un tās rezultātiem, gan arī par stratēģiskajiem mērķiem, uz kuriem šobrīd ir orientēts institūcijas darbs. Šis ir pirmais šāda mēroga prokuratūras aizsāktais dialogs ar sabiedrību, kurā iesaistījušies 20 prokuratūras pārstāvji.

Šī žurnāla saturu nosacīti veido vairāki tematiskie virzieni. No tiem pirmais ir veltīts prokuratūras pamatfunkciju jautājumiem, un tā ietvaros aplūkotas tādas tēmas kā, piemēram, krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums prokuratūras izpratnē un praksē, personu un valsts tiesību aizsardzības nozīme prokuratūras pamatfunkciju īstenošanā, aktualitātes un paveiktais OECD rekomendāciju izpildē korupcijas apkarošanā, nodokļu noziegumu apkarošanas sfērā un cīņā pret valsts amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem u.c.

Nākamo tematisko virzienu veido pārvaldības jautājumi, kuru ietvaros lasītājiem gan skaidrots tas, kā prokuratūra realizē tās darbības stratēģijā noteiktos mērķus, gan arī vērsta uzmanība uz to, cik būtisks ir kvalitatīvs atbalsts prokuratūras pamatfunkciju īstenošanā. Savukārt turpinājumā sniegts izvērsts pārskats par Latvijas prokuroru darbību starptautiskajās organizācijās, bet žurnālu noslēdz prokuroru atmiņas un viedoklis par to, kā prokuratūra ir mainījusies gadu gaitā. Piemēram, kā atceras Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors Atis Dzērvēns, "strādājām četri prokurori vienā ap 30 kvadrātmetrus lielā istabā ar katrā stūrī izvietotiem pie grīdas pieskrūvētiem darba galdiem. Tas tāpēc, lai galdi kaut kā vispār turētos kopā. [..] Visgrūtāk bija ziemā, jo bija auksti. Tualetēs aizsala ūdens, un tās kļuva nelietojamas. No elektriskajiem sildītājiem pārkarsušie elektrības vadi zem apmetuma gruzdēja un draudēja aizdedzināt tapetes".

Gadu gaitā prokuratūrā, protams, ir mainījies ne tikai telpu iekārtojums un materiāltehniskais nodrošinājums, bet arī daudzi citi apstākļi un normatīvais regulējums, kas tiešā veidā ietekmē institūcijas darbu un pieeju tam. Sarunā ar "Jurista Vārdu" ģenerālprokurors Juris Stukāns pauž, ka "šodien vairs nav tāda klasiska prokurora un Latvijā prokurors būtu jāsauc par prokuroru tiesnesi". Šo tēzi viņš pamato ar apsvērumu, ka krimināltiesību institūts "prokurora priekšraksts par sodu" nozīmē to pašu, ko tiesas spriedums. Pēc J. Stukāna paustā, šobrīd jau vairāk nekā 60 % kriminālvajāšanai saņemto lietu tiek pabeigtas prokuratūrā ar priekšrakstu par sodu, tās nesūtot uz tiesu. Prokuratūra šādi izmanto likuma sniegtās iespējas rīkoties ātri un efektīvi, atslogojot gan savus, gan tiesas resursus, ko iespējams novirzīt sarežģītajiem procesiem.

Šāda prakse nav tikai Latvijā, taču tiesību zinātnē paustie viedokļi norāda uz plašākas diskusijas nepieciešamību par to. Situācija, kad tik liels īpatsvars kriminālprocesu tiek pabeigti prokuratūrā, Latvijā ir jauna un ir pelnījusi visaptverošu izvērtējumu, apzinot, kādas konsekvences tas rada un vai pienācīgi ņemti vērā arī visi riski. Galu galā – vai likumdevējs patiesi to bija plānojis kā teju galveno izvēli krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam? Zinātnieki jau ir pauduši, ka arī procesu vienkāršošanai ir savas saprātīgās robežas, tostarp lai nenonivelētu kriminālprocesa būtību un nezaudētu vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem – ikvienam ir tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Tādēļ redakcija aicina lietpratējus turpināt profesionālu diskusiju ne vien par šo, bet arī citiem aspektiem, kas šī izdevuma saturā pamudinās uz pārdomām.