Jau vairākus gadus ir aktualizējusies diskusija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu (mantas) atzīšanas un konfiskācijas tiesisko regulējumu Latvijā, tā atbilstību Satversmei un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp cilvēktiesībām. Īpaši aktuāls ir jautājums par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā un kriminālprocesos, kuru ietvaros tiek izmeklēta autonoma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (turpmāk – NILL) (stand alone).¹

Uz to norāda regulāras publikācijas "Jurista Vārdā" par šo tematu, kā arī pieteikumu skaits Satversmes tiesā par atsevišķu tiesību normu neatbilstību Satversmei.

Kamēr Latvijā diskusija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju norit pārsvarā par un ap tiesisko regulējumu un tā atbilstību starptautiskajiem standartiem, tikmēr starptautiskā līmenī diskusija noris par to, vai valstis nodrošina efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, tādējādi novēršot noziedzībai iespējas gūt labumu no to izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ievērojot minēto, šī raksta mērķis ir vērst uzmanību uz tām starptautiskajām saistībām, kas nosaka Latvijai pienākumu nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas sistēmu, tostarp kriminālprocesā par autonomu NILL un atzīstot mantas noziedzīgo izcelsmi procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Vai sagaidāmi jauni starptautiskie standarti attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju?

Lai stiprinātu konfiskācijas pasākumus Eiropas Savienības līmenī, 2022. gada 25. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu jaunai direktīvai par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju,² kas aptver cīņu ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, sākot ar līdzekļu izsekošanu un identifikāciju, iesaldēšanu un pārvaldību, līdz konfiskācijai un galīgai atsavināšanai. Priekšlikums ietver arī pasākumus, lai līdzekļus varētu konfiscēt bez notiesājoša sprieduma.

2022. gada nogalē Eiropas Padomes Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju³ (turpmāk – Varšavas konvencija) dalībvalstu konferencē⁴ tika uzsākta diskusija par papildprotokola iespējamību, tostarp ar iespēju noteikt konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma kā obligātu prasību.⁵

2022. gada 21. aprīlī tika pieņemta FATF⁶ dalībvalstu ministru deklarācija, kurā tika paustas bažas, ka līdzšinējie valstu centieni atgūt noziedzīgi iegūtos līdzekļus ir nepietiekami. Ministri uzdeva FATF vadīt globālos centienus stiprināt valstu līdzekļu atgūšanas sistēmas un reģionālos tīklus, kas atbalsta pārrobežu līdzekļu atgūšanu un repatriāciju, lai izveidotu efektīvu sistēmu, kas ļaus atņemt noziedzniekiem ienākumus, izskaust noziedzīgu darbību un aizsargāt finanšu sistēmu.⁷

2022. gada 1. jūlijā, Singapūrai pārņemot FATF prezidentūru, līdzekļu atgūšana tika izvirzīta kā viena no turpmāko trīs gadu (2022.–2024. gads) FATF prioritātēm. FATF Singapūras paziņojumā par sasniedzamajiem rezultātiem prezidentūras laikā tika norādīts, ka Singapūras prezidentūra sekmēs tādu pasākumu īstenošanu, kas palīdzētu valstīm veicināt līdzekļu atgūšanu, tostarp paātrinot pašreizējo darbu un ierosinot jaunas darbības iniciatīvas.⁸

Īstenojot gan Singapūras prezidentūras prioritāti, gan FATF ministru 2022. gada deklarācijā noteikto, FATF šobrīd strādā pie būtiskiem grozījumiem FATF 4. un 38. rekomendācijā,⁹ kas vērsti uz stingrākiem juridiskiem pasākumiem, lai iesaldētu, arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tostarp konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma (non-conviction-based confiscation).

No minētā var secināt, ka šobrīd starptautiskās organizācijas meklē veidus, kā stiprināt valstu rīcībā esošos mehānismus, kas vērsti uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu un to konfiskācijas nodrošināšanu, jo līdz šim piedāvātie instrumenti nav efektīvi.

Tā, piemēram, Eiropola 2023. gadā publicētajā ekonomisko un finanšu noziegumu draudu novērtējumā¹⁰ tiek skaidrots, ka, pateicoties tam, ka tiesībaizsardzības iestādes arvien lielāku uzmanību pievērš līdzekļu atgūšanai, aplēstā konfiskāciju vērtība ir gandrīz divkāršojusies, salīdzinot ar iepriekšējo aplēsi, kas tika veikta 2016. gadā: no 2,4 miljardiem eiro vidēji gadā 2010.–2014. gadā līdz 4,1 miljardam eiro vidēji gadā 2020. un 2021. gadā.¹¹ Vienlaikus, ievērojot to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs (United Nations Office on Drugs and Crime – UNODC) uzskata, ka noziedzīgi gūtie ienākumi visā pasaulē sasniedz 3,6 % no pasaules IKP, var secināt, ka atgūto līdzekļu īpatsvars, kaut vai tikai Eiropas Savienības līmenī, ir niecīgs.

Tāpēc ir saprotama starptautisko organizāciju vēlme stiprināt starptautiskos standartus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, tostarp vēršoties pie konfiskācijas mehānismiem, kas neparedz personas vainas konstatēšanu, proti, paredzot konfiskāciju bez sprieduma kā obligātu prasību.

Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses atbilstība starptautiskajiem standartiem

Šī gada 11. aprīlī Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu,¹² atļaujot Latvijai pieteikties Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (turpmāk – Moneyval) nākamajai, nu jau sestajai, novērtēšanas kārtai. Provizoriski Latvijas novērtēšana jau varētu sākties 2024. gadā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas efektivitāte būs viens no rādītājiem, kuru eksperti vērtēs, novērtējot visu NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas efektivitāti.

Tāpēc kārtējā novērtējuma priekšvakarā jāvērš uzmanība uz vairākiem aspektiem, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām, attiecībā uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un to konfiskāciju, par kuriem nereti tiek piemirsts, atkal un atkal atgriežoties pie pamatjautājuma – vai ir nepieciešams identificēt noziedzīgo nodarījumu, kura rezultātā tika iegūti līdzekļi, lai tos atzītu par noziedzīgi iegūtiem? Īpaši svarīgs šis jautājums ir procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un kriminālprocesos par autonomu NILL.

Apskatot Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un konfiskāciju, ir jāvērš uzmanība, ka tās ir cieši saistītas ar starptautiskajām prasībām attiecībā uz NILL kriminalizāciju. FATF 3. rekomendācija par NILL nosaka: "Pierādot, ka manta ir noziedzīgi iegūta, nav nepieciešams, lai persona būtu notiesāta par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu."¹³ Kā tiek norādīts FATF novērtēšanas metodoloģijā, šis kritērijs attiecas uz jebkuru procesuālo stadiju, tostarp, kad tiek lemts par procesa uzsākšanu.¹⁴

Savukārt Varšavas konvencija, kuras viens no mērķiem ir, izmantojot mūsdienīgas un efektīvas metodes, apkarot noziedzību, atzīstot, ka viena no šīm metodēm ir atņemt noziedzniekiem noziedzīgi iegūtos līdzekļus un nozieguma rīkus, nosaka tās dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka iepriekšēja vai vienlaicīga notiesāšana par predikatīvo nodarījumu nav priekšnoteikums tam, lai personu notiesātu par NILL.¹⁵

Latvijas starptautisko saistību izpildi attiecībā uz NILL kriminalizāciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju regulāri vērtē Moneyval. Novērtējuma pamatā ir FATF standarti, proti, FATF 40 rekomendācijas, to skaidrojošās piezīmes (Interpretive Notes) un terminu skaidrojumi (glosārijs). Saistībā ar starptautisko novērtējumu būtiskumu autore vērš uzmanību uz Roberta Spano¹⁶ 2021. gada 5. novembra uzrunu starptautiskajā konferencē "Efektīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācija atbilstoši Eiropas standartiem" (Conference on effective asset recovery in compliance with European standards). R. Spano savā uzrunā, uzsverot starptautisko standartu nozīmīgumu, aicināja tiesas savos spriedumos atsaukties uz Moneyval pieņemtajiem novērtējuma ziņojumiem un attiecīgā gadījumā ņemt tos vērā argumentācijā, kā piemēru minot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietu "Gogitidze un citi pret Gruziju".¹⁷

2001. gadā apstiprinātajā Latvijas pirmajā Moneyval novērtējumā¹⁸ un tam sekojošajā 2004. gada ziņojumā¹⁹ attiecībā uz nepieciešamību identificēt predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kā rezultātā iegūti līdzekļi Latvijai, tiek norādīts, ka "tiesību aktos būtu jāiekļauj vismaz tas, ka nav šaubu par to, ka notiesāšana par NILL ir iespējama, ja nav konstatēta vaina pamatnozieguma izdarīšanā, un ka šo elementu var pierādīt ar netiešiem vai citiem pierādījumiem".²⁰

2006. gadā pieņemtajā Latvijas 3. kārtas novērtējumā Moneyval eksperti konstatēja, ka minētā rekomendācija nav izpildīta.²¹ Savukārt Latvijas 4. kārtas novērtējuma ziņojumā, kuru apstiprināja Moneyval 2012. gada jūlijā, tika vēlreiz uzsvērts, ka 2006. gada Latvijas novērtējuma ziņojumā ir paustas bažas, ka, "lai pierādītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, varētu būt nepieciešams notiesājošs spriedums par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu". Money­val eksperti jau 2012. gadā konstatēja, ka, lai gan likums to neprasa, praksē, lai pierādītu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, priekšnoteikums ir identificēt predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, un šāda prakse negatīvi ietekmē sistēmas efektivitāti.²² Pamatojoties uz šādu secinājumu, Latvijai tika izteikta rekomendācija: "Nepārprotami ir vajadzīgi turpmāki norādījumi, lai prokuroriem un tiesībaizsardzības iestādēm būtu vienota izpratne par to, kā tās var pierādīt predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, izdarot secinājumus, kas izriet no objektīviem faktiem un apstākļiem, un bez nepieciešamības pierādīt, ka īpašums radies konkrēta predikatīva nodarījuma rezultātā, kas izdarīts konkrētā datumā."²³

Latvijai gatavojoties 5. kārtas novērtējumam, 2017. gada 14. septembrī notika augsta līmeņa diskusija, ko organizēja Tieslietu ministrija, par minētās Moneyval rekomendācijas izpildi un panākto progresu attiecībā uz vienotu izpratni par to, ka mantas noziedzīgo izcelsmi var pierādīt, izdarot secinājumus, kas izriet no objektīviem faktiem un apstākļiem, bez nepieciešamības pierādīt predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kā rezultātā līdzekļi ir iegūti.²⁴ Sanāksmes laikā dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka, neskatoties uz veikto izglītojošo darbu, joprojām pastāv kļūdains uzskats, ka, lai notiesātu par NILL, ir nepieciešams pierādīt, kura noziedzīga nodarījuma rezultātā līdzekļi ir iegūti.²⁵ Pamatojoties uz šo secinājumu, tika pieņemts lēmums, ka likumā ir nepieciešama norma, kas skaidri un nepārprotami (expressis verbis) noteiktu, ka, lai pierādītu NILL, nav nepieciešams pierādīt, kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā līdzekļi ir iegūti, kā to paredz Varšavas konvencija.²⁶

Izpildot minēto lēmumu, Tieslietu ministrija 2017. gada oktobrī iesniedza priekšlikumus grozījumiem gan KPL, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFNL), iestrādājot abos likumos Varšavas konvencijas 9. panta 6. punktā ietverto tiesību normu.²⁷

Papildus jānorāda arī uz Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru 2019. gada 19. jūnija kopsapulces lēmumu par tiesību normu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu interpretāciju.²⁸ Senāta kopsapulce nolēma, ka NILL par tādu atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti, un norādīja, ka veiktie grozījumi KPL un NILLTPFNL, kas paredz, ka, lai pierādītu NILL, jāpierāda, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, bet nav nepieciešams pierādīt, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti, nostiprināja Varšavas konvencijas 9. panta 6. punktā paredzētās prasības.

Varšavas konvencijas paskaidrojošajā rakstā attiecībā uz tās 9. panta 6. punktu tiek norādīts, ka tas saistās ar jautājumu par predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pierādīšanu NILL.²⁹ Paskaidrojošajā rakstā tiek uzsvērts, ka, lai atvieglotu personu saukšanu pie kriminālatbildības par NILL, konvencijas autori uzskata, ka ir svarīgi, ka prokuroriem nav jāpierāda predikatīvais noziedzīgais nodarījums, ja mantas noziedzīgo izcelsmi var pierādīt ar netiešiem pierādījumiem.³⁰

Papildus jānorāda, ka, skaidrojot Varšavas konvencijas 9. panta 5. punktu,³¹ tiek uzsvērts, ka tas risina vēl vienu būtisku praktisku problēmu cīņā ar NILL, kas atklāta vairāku valstu novērtējumos, proti, uzskatu, ka personu saukšanā pie kriminālatbildības par NILL pamatā ir jābūt notiesājošam spriedumam par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu.³² Konvencijas paskaidrojošais raksts uzsver, ka predikatīvs noziedzīgs nodarījums (gan iekšzemes, gan ārvalstu) var tikt konstatēts, pamatojoties uz netiešiem vai citiem pierādījumiem.³³ Konvencijas autori uzskatīja, ka tādējādi tiks nodrošināta efektivitāte NILL apkarošanā, īpaši autonomas NILL.

2018. gadā Moneyval 5. kārtas novērtējumā³⁴ Moneyval eksperti secināja, ka Latvijā ir plaša un pamatota noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas sistēma, kas balstās uz diviem pīlāriem: konfiskāciju, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu, un konfiskāciju, kas nav balstīta uz notiesājošu spriedumu. Minētajā novērtējumā Latvijas tiesību akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā tika atzīti kā pilnībā atbilstoši FATF 4. rekomendācijas³⁵ prasībām, tādējādi apstiprinot, ka nav trūkumu tiesiskajā regulējumā, kas būtu jānovērš.

Ir vērts atgādināt, ka 2018. gadā Moneyval eksperti konstatēja, ka Latvijas tiesību akti neparedz, ka personai ir jābūt notiesātai par predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, lai pierādītu mantas noziedzīgo izcelsmi. Vienlaikus tika atzīmēts, ka tomēr praksē ir vērojama fokusēšanās uz predikatīvā noziedzīgā nodarījuma identificēšanu, neraugoties uz to, ka NILL ir kriminalizēta, pamatojoties uz all crimes pieeju.³⁶

Te papildus jāpievērš uzmanība tam, ka 2004. gada 1. februārī Latvijā pretēji līdz tam pastāvošajai predikatīvu noziedzīgu nodarījumu saraksta pieejai (list approach) tika ieviesta tā sauktā all crimes pieeja attiecībā uz predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem legalizēšanā, proti, NILLTPFNL 4. panta pirmajā daļā nosakot, ka "par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek atzīti finanšu līdzekļi un cita manta, kas tieši vai netieši iegūta Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā".

Latvijas rezultāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas efektivitātē, kā arī NILL apkarošanā Moneyval 5. kārtas novērtējumā tika novērtēti ar nesekmīgu vērtējumu, proti, vidējs (moderate) efektivitātes līmenis un nepieciešami būtiski uzlabojumi. Lai Latvija varētu uzlabot tās efektivitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijā, Moneyval eksperti izteica rekomendāciju, kas aicina kompetentās iestādes aktīvi piemērot tiesisko regulējumu, kas ievieš apgriezto pierādīšanas pienākumu, lai atzītu mantu par noziedzīgi iegūtu.³⁷ Savukārt attiecībā uz efektivitātes panākšanu NILL apkarošanā Moneyval eksperti aicināja prokurorus piemērot tiesību normas, kas paredz, ka notiesāšana par NILL ir iespējama, pamatojoties uz netiešiem pierādījumiem, pretstatā predikatīva noziedzīga nodarījuma identificēšanai.³⁸

Tāpēc pretēji tam viedoklim, ka, lai pierādītu mantas noziedzīgo izcelsmi, ir jākonstatē noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma 6. panta izpratnē un noziedzīga nodarījuma subjekts vai šī subjekta pierādīta krimināla darbība vai saistība ar organizētu grupu, kas ļautu izdarīt secinājumus par mantas, visticamāk, noziedzīgu izcelsmi, starptautiskie standarti nodrošina, ka, lai pierādītu mantas noziedzīgo izcelsmi, nav jāidentificē noziedzīgais nodarījums, kā rezultātā līdzekļi ir iegūti, vai kura persona tos ir guvusi un kad. Ja nav identificējams noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā manta ir iegūta, tad mantas noziedzīgā izcelsme ir pierādāma ar netiešiem pierādījumiem, izslēdzot mantas likumīgas izcelsmes iespējamību un iegūstot pārliecību, ka nav iespējama citāda situācija, kā vien tāda, ka manta (līdzekļi), visticamāk (iespējamības pārsvars), ir tieši vai netieši iegūta jebkāda noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Pasaules labā prakse – Nīderlandes pieeja

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2018. gadā Rezolūcijā Nr. 2218 īpaši tika izcelta Nīderlandes pieeja cīņā ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.³⁹ Asambleja rezolūcijas 3. punktā atzīmēja, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju bieži vien kavē nepamatoti smags pierādīšanas pienākums. Tika norādīts, ka Īrija, Itālija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir pieņēmušas īpašus tiesību aktus, lai atvieglotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, jo īpaši samazinot iestāžu pierādīšanas pienākumu attiecībā uz neizskaidrojamas bagātības noziedzīgu izcelsmi, izmantojot faktiskas prezumpcijas vai pat – ar zināmiem nosacījumiem – de facto apgriezto pierādīšanas pienākumu. Asambleja uzsvēra, ka šādus pasākumus (sauktus arī par konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma, civiltiesisko konfiskāciju, konfiskāciju in rem vai neizskaidrojamas mantas rīkojumiem) ir veiksmīgi pārbaudījušas attiecīgo valstu augstākās tiesas un arī ECT un tie tika atzīti par saderīgiem ar cilvēktiesībām, tostarp ar nevainīguma prezumpciju un tiesībām uz īpašumu.⁴⁰

Amsterdamas Apelācijas tiesa "sešu soļu spriedumā"⁴¹ ir apkopojusi NILL bez zināma predikatīva noziedzīga nodarījuma novērtēšanas sistēmu, ko Nīderlandes tiesībaizsardzības iestādes un tiesas izmanto gadījumos, kad nav konstatējams, kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā manta ir iegūta un legalizēta:

1. solis: nav tiešu pierādījumu par konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu

Konkrētais predikatīvais noziedzīgais nodarījums nav zināms vai to nevar pierādīt. Fakts, ka, piemēram, ir personas sodāmība, nav tieša norāde uz to, ka līdzekļi ir radušies šī predikatīvā noziedzīgā nodarījuma rezultātā;

2. solis: aizdomas par NILL

Vai, pamatojoties uz faktiem un/vai apstākļiem, ir aizdomas par NILL? Lai nonāktu pie šādām aizdomām, piemēram, var izmantot NILL indikatorus (tostarp vispārējās zināšanas un NILL tipoloģijas). Nīderlande iedala NILL indikatorus trijās grupās: (a) NILL tipoloģijas (FATF⁴² vai Nīderlandes Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātās NILL tipoloģijas), (b) vispārzināmi fakti, kas ir juridisks jēdziens, un saskaņā ar Nīderlandes Kriminālprocesa kodeksa 339. panta 2. punktu vispārzināmiem faktiem nav nepieciešami pierādījumi; (c) un citi indikatori – pazīmes, kas norāda uz NILL, taču tās nav vispārzināms fakts, kā arī nav noteiktas kā tipoloģija;⁴³

3. solis: aizdomās turētā liecība

Ja ir aizdomas par NILL, no aizdomās turētā var sagaidīt, ka viņš sniegs liecības par mantas, par kuras izcelsmi ir aizdomas, ka tā ir noziedzīgi iegūta, izcelsmi. Fakti un/vai apstākļi "prasa sniegt paskaidrojumu". Ja aizdomās turētais atsakās sniegt paskaidrojumu, arī to var ņemt vērā, izdarot secinājumu, ka mantai ir noziedzīga izcelsme;

4. solis: prasības aizdomās turētā liecībai

Liecībai par mantas izcelsmi ir jābūt konkrētai, vairāk vai mazāk pārbaudāmai un nevar būt maz ticama. Turklāt ir noteikts, ka papildus iespējamam legālam avotam ir skaidri jānorāda arī naudas plūsmas;

5. solis: prokuratūras veikta izmeklēšana

Ja liecība atbilst 4. soļa kritērijiem, prokuratūrai ir jāizmeklē (jāveic) minētā alternatīvā mantas izcelsme (jāizmeklē);

6. solis: secinājumu izdarīšana

Ja, pamatojoties uz 5. solī minēto izmeklēšanu, var ar pietiekamu ticamības pakāpi izslēgt, ka mantai, uz kuru attiecas aizdomas, ir likumīga izcelsme, var apgalvot, ka tās "izcelsme ir noziedzīga", proti, vienīgais pieņemamais izskaidrojums mantas izcelsmei ir noziedzīga izcelsme.⁴⁴

Kā norāda Nīderlandes NILL apkarošanas centrs (Anti Money Laundering Centre,⁴⁵ turpmāk – AMLC), apstiprinājums šādas pieejas atbilstībai cilvēktiesībām ir atrodams arī ECT praksē. Tā, piemēram, 3. solī iekļautā atziņa, ka fakti un/vai apstākļi "prasa sniegt paskaidrojumu" ir apstiprināta ar 1994. gada 28. oktobra ECT spriedumu lietā "Murray pret Apvienoto Karalisti".⁴⁶ Šajā lietā ECT konstatēja, ka atteikumu sniegt liecību, ja ir izpildīti spriedumā minētie nosacījumi, var ņemt vērā pierādījumos un ka tas nav pretrunā tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Savukārt attiecībā uz 6. solī norādīto secinājuma izdarīšanu, proti, ja ar pietiekamu ticamības pakāpi var izslēgt, ka mantai, uz kuru attiecas aizdomas, ir likumīga izcelsme, var apgalvot, ka tās "izcelsme ir noziedzīga", proti, vienīgais pieņemamais izskaidrojums mantas izcelsmei ir noziedzīga izcelsme, AMLC citēja ECT lēmumu lietā "Zschüschen pret Beļģiju".⁴⁷ ECT lēmums, ar kuru Zschüschen sūdzība tika atzīta par nepieņemamu un noraidīta bez lietas izskatīšanas pēc būtības, jo sūdzība neatbilda pieņemamības kritērijiem, ir ļoti būtisks, vērtējot tiesas nolēmumus, ar kuru persona atzīta par vainīgu NILL un mantas noziedzīgā izcelsme pierādīta bez predikatīvā noziedzīgā nodarījuma identificēšanas. Sūdzības iesniedzējs bija notiesāts par NILL, un 75 000 eiro tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti. Antverpenes pirmās instances tiesa konstatēja, ka NILL ir jābūt saistītai ar materiālu labumu, kas iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā.⁴⁸ Tiesa norādīja, ka Beļģijas Krimināllikuma 505. pantā noteikts, ka tas nenosaka izsmeļošu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu sarakstu un ka likums neuzliek formālu pienākumu identificēt konkrētu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu.⁴⁹ Savukārt Antverpenes apelācijas tiesa, kas atstāja spēkā pirmās instances nolēmumu, norādot, ka nav nepieciešams, lai par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu būtu uzsākts kriminālprocess, nav nepieciešams, lai apsūdzībā būtu konkrēti norādīts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, nav arī nepieciešams, lai krimināltiesa, kurai ir jālemj par NILL, zinātu par precīzu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu, ja tā, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, var izslēgt jebkādu likumīgu izcelsmi.⁵⁰

Šādu pieeju arī apstiprināja kasācijas instance, saskaņā ar kuras judikatūru, lai atzītu par vainīgu NILL, ir pietiekami konstatēt noziedzīgo izcelsmi, turklāt tiesnesim nav nepieciešams zināt precīzu noziedzīgā nodarījuma veidu, ja, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, viņš var izslēgt jebkādu likumīgu izcelsmi.

ECT savā lēmumā norāda, ka šāda pieeja pati par sevi nevar būt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. un 2. punktā garantēto tiesību pārkāpums, jo šāda pieeja ir Beļģijas kasācijas tiesas pastāvīgā judikatūra un tā atbilst Varšavas konvencijas 9. panta 3. un 6. punktā noteiktajam.⁵¹

2011. gada 25. februāra FATF veiktajā Nīderlandes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmas novērtējumā tiek pozitīvi uzsvērts Nīderlandes Augstākās tiesas 2004. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. NJ 2007, 278, kurā tiesa skaidro, ka nav nepieciešams pierādīt, ka līdzekļi vai īpašums ir iegūti kāda noteikta noziedzīga nodarījuma rezultātā, bet pilnīgi pietiek ar to, ka var secināt, ka objekti ir iegūti no noziedzīgas darbības.⁵² Minētajā lietā Augstākā tiesa pievienojās zemākas instances spriedumam, pamatojot to ar secinājumu, ka naudas izcelsme un tās esamība tika slēpta un tādējādi tas, ka nauda ir iegūta likumīgi, ir tik neiespējami, ka var izdarīt secinājumu, ka tā ir iegūta noziedzīgas darbības rezultātā.⁵³ Minētajā ziņojumā tiek citēts arī 2005. gada 27. septembra spriedums lietā Nr. NJ 2006, 473, kurā Nīderlandes tiesa atzina, ka "esošās lietas apstākļiem ir jāpārliecina tiesa, ka darījuma būtība bija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, turpretī nav nepieciešams identificēt konkrēto noziedzīgo nodarījumu, kā rezultātā tika iegūts īpašums, vai norādīt, ka visi līdzekļi tika iegūti noziedzīgas darbības rezultātā. Līdzekļi, kas tikai daļēji ir iegūti noziedzīgi un daļēji – likumīgi, ir kopumā atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem".⁵⁴

Noslēgumā autore vēlas atgādināt Satversmes tiesas secinājumu lietā 2021-18-01: "Secināms, ka noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis, uzdevumi un normatīvais regulējums gan nacionālajā, gan starptautiskā līmenī norāda uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nozīmīgumu un īpašo dabu. Proti, izņemt noziedzīgi iegūto mantu no turpmākas piedalīšanās apgrozībā ir svarīgs krimināltiesību mērķis."⁵⁵

To ir būtiski uzsvērt, jo tas apliecina Latvijas izpratnes un tiesiskā regulējuma atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.

Papildus jānorāda, ka ECT lietā "Balsamo pret Sanmarino" norādīja, ka konfiskācijas mērķis ir nepieļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un šis pasākums atbilst starptautiskajiem standartiem.⁵⁶ Šajā sakarā ECT atgādināja, ka valstīm ir jādod plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, kādi ir atbilstoši piemērojamie līdzekļi, lai veiktu īpašumu izmantošanas kontroles pasākumus,⁵⁷ kā, piemēram, visu veidu noziedzīgu līdzekļu konfiskācija.

Gatavojoties kārtējam noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas novērtējumam, ir svarīgi atgādināt, ka ir jānodrošina ne tikai Latvijas tiesību aktu atbilstība, bet arī šo tiesību aktu piemērošanas praksei ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem, kas arī būs minētā novērtējuma centrā. Tas būs viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ekspertiem, pierādot Latvijas efektivitāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijā.