Finanšu izlūkošanas dienesta sadarbības formas ar tiesībaizsardzības iestādēm¹

Veidojot Kontroles dienestu² (tagad Finanšu izlūkošanas dienests) 1998. gadā, tā sadarbība ar valsts institūcijām likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" 33. pantā tika noteikta divējādi:³

1) informācijas sniegšana pēc Kontroles dienesta iniciatīvas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai, ja tā ļauj izdarīt pamatotu pieņēmumu, ka attiecīgā persona nolūkā slēpt vai maskēt finanšu līdzekļu vai citas mantas nelikumīgu iegūšanu ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

2) informācijas sniegšana pēc operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma kriminālprocesā vai operatīvās darbības procesā. Lai atbilde uz šādu pieprasījumu tiktu sniegta, bija nepieciešams ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akcepts.

Stājoties spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam⁴ (turpmāk, arī attiecībā uz nosaukuma jauno redakciju – Novēršanas likums), tā 54. pantā tika uzsvērts visu valsts un pašvaldību institūciju pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Sadarbības formas gan palika tās pašas, kā spēkā zaudējušajā likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", papildinot sadarbības partneru uzskaitījumu ar prokuratūru:

1) informācijas sniegšana pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

2) informācijas sniegšana pēc operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma kriminālprocesā vai operatīvās darbības procesā. Arī jaunajā Novēršanas likumā tika noteikts, ka, lai šāda atbilde tiktu sniegta, nepieciešams ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akcepts.⁵ Prasība pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akcepta tika izslēgta no Novēršanas likuma ar 2018. gada 26. aprīļa grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 9. maijā.⁶

Ar 2018. gada 26. aprīļa grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 9. maijā, tika būtiski grozīta Novēršanas likuma 55. panta redakcija, papildinot to ar vairākām normām, kas reglamentē jauno Kontroles dienesta funkciju – sadarbības koordinēšanu. Likumā tika noteikts, ka Kontroles dienests koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – iesaistītās institūcijas), kā arī likuma subjektu⁷ sadarbību. Sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu (turpmāk arī – SKG). SKG sasauc Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, SKG var pieaicināt likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi.

2018. gada 26. aprīļa grozījumu anotācijā bija pamatota jauna sadarbības mehānisma izveide: "Par vienu no visdaudzsološākajiem informācijas apmaiņas veidiem FATF Vadlīnijās tiek atzīta privātā un publiskā sektora partnerība, kas tiek attīstīta vairākās valstīs un ir sniegusi pozitīvus rezultātus. Šādu partnerību ietvaros informācijas apmaiņa notiek starp tiesībsargājošajām iestādēm, FIU [finanšu izlūkošanas vienībām], attiecīga līmeņa drošības pielaidi saņēmušiem privātā sektora dalībniekiem (vetted personnel) un atsevišķos gadījumos arī starptautiskajiem partneriem. Šāda informācijas apmaiņa parasti notiek drošā vidē, lai atvieglotu datu ieguves procesu, operatīvo analīzi un izpēti, ko veic privātais sektors, lai aizpildītu potenciālos informācijas robus un padarītu efektīvāku aizdomīgu darījumu ziņošanu."⁸

Zināmā mērā paradoksāla ir nosaukuma "sadarbības koordinācijas grupa" nostiprināšana Novēršanas likumā, jo parasti grupām ir relatīvi stabils sastāvs. Savukārt minētajā likumā paredzētā SKG pēc būtības ir sadarbības platforma, kurā atkarībā no apspriežamo jautājumu loka nodrošina iespēju tikties dažādu institūciju atšķirīgam pārstāvju skaitam. Atbilstoši minētajam Sadarbības koordinācijas grupas darbības nolikumā SKG tika definēta kā Novēršanas likumā 55. panta otrajā daļā noteiktā starpinstitucionālas sadarbības platforma, kuras darbību koordinē Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID).⁹

Novēršanas likuma 55. panta trešā daļa paredz, ka sadarbības mērķis ir veicināt iesaistītajām institūcijām, likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu efektīvu izpildi, lai izbeigtu darījuma attiecības ar klientu, sniegtu ziņojumu par aizdomīgu vai neparastu darījumu, pieprasītu informāciju saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem vai sagatavotos citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, lai šāda sadarbība būtu efektīva, iesaistītās institūcijas, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas pēc savas iniciatīvas SKG ietvaros ir tiesīgas apmainīties ar informāciju, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu vai aizdomīgu darījumu. Likuma subjektu sniegtā informācija sadarbības ietvaros uzskatāma par tādu, kas tiek sniegta Kontroles dienestam šā likuma mērķu sasniegšanai.¹⁰

Likumprojekta anotācijā tika pamatots, kāpēc sadarbības koordinācija tiek veidota uz Kontroles dienesta bāzes: pirmkārt, tas atbilst jau šobrīd noteiktajam Kontroles dienesta statusam un pilnvarām. Otrkārt, tas ļauj nodrošināt objektīvu kontroli pār informācijas apmaiņu. Treškārt, citi normatīvie akti (piemēram, Kredītiestāžu likums) paredz informācijas sniegšanu Kontroles dienestam kā leģitīmu pamatu. Ceturtkārt, likumprojektā paredzētais mehānisms ļaus efektīvāk strādāt ar ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, veicinot to fokusētāku izmantošanu un iespēju analizēt konkrētus gadījumus, piedaloties iesaistītajām institūcijām klātienē. Tas būtiski mazinās administratīvo slogu informācijas apritē starp tiesībaizsardzības iestādēm un likuma subjektiem, jo ļaus iepriekš noskaidrot pieprasāmās informācijas būtību, parametrus un tādējādi apstrādāt tikai tos datus, kas patiešām ir būtiski konkrētu lietu izmeklēšanai.¹¹

Novēršanas likums nosaka, ka SKG ietvaros iesaistītās institūcijas, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas ir tiesīgas izskatīt arī konkrētas situācijas, kurās notiek pārbaudes vai izmeklēšana, un apmainīties ar informāciju, ievērojot normatīvos aktus, kas nosaka attiecīgas pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanu, proti, sanāksmēs var būt pārrunāti arī konkrētu kriminālprocesu materiāli, procesa virzītājam izlemjot, cik plaša informācija ir izpaužama sanāksmes gaitā, lai tiktu pie iespējami labākā rezultāta. Tajā pašā laika, kā ir uzsvērts anotācijā, "likumprojekts nemaina un neatceļ citos likumos noteikto kārtību, kādā pieprasāma informācija, sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem vai iegūstami pierādījumi. Likumprojektā paredzētais risinājums paredz iespēju iepriekš sagatavoties šo darbību veikšanai. Savlaicīga informācijas iegūšana par konkrētām personām veicinās kredītiestāžu kapacitāti izbeigt sadarbību ar klientiem, par kuriem kredītiestādei pašai nebija pietiekami daudz informācijas visu risku apzināšanai".

Sadarbības koordinācijas grupas uzdevumi

SKG darbības nolikumā tās uzdevumi ir formulēti detalizētāk nekā Novēršanas likuma 55. panta trešajā daļā, nosakot pienākumus:

1) veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp FID, iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem;

2) nodrošināt atgriezenisko saiti iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem;

3) nodrošināt NILLTPF [noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas] noziegumu novēršanu;

4) sniegt atbalstu iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem NILLTPF noziegumu konstatēšanā un atklāšanā;

5) stiprināt iesaistīto institūciju un Novēršanas likuma subjektu izpratni par pretdarbības NILLTPF starpinstitucionālo raksturu;

6) mazināt Latvijas ievainojamību NILLTPF jomā.

Pirmā SKG sanāksme tika sasaukta 2018. gada jūlijā. Laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam notikušas 849 SKG sanāksmes. Sanāksmju skaits strauji pieaug – 2018. gadā tika sasauktas 19, 2019. gadā – 108, 2020. gadā – 170, 2021. gadā – 247 un 2022. gadā – 305 SKG sanāksmes, no kurām attiecīgi 6, 14, 39, 65 un 99 sēdes bija atkārtotas, turpinot konkrētu sadarbības jautājumu izskatīšanu.

Mēnesī vidēji notika: 2018. gadā – 4; 2019. gadā – 9; 2020. gadā – 14; 2021. gadā – 21 un 2022. gadā – 25 SKG sēdes. Būtiskās izmaiņas Finanšu izlūkošanas dienesta SKG sanāksmju praksē bija saistītas ar Covid-19 pandēmijas laiku. Ja pirms pandēmijas sanāksmes bija organizētas tikai klātienē, pandēmijas laikā tika izveidota sanāksmju attālinātās sasaukšanas prakse, izmantojot FID drošu attālinātās saziņas platformu. Rezultātā būtiski pieauga sanāksmju efektivitāte, jo, nepieciešamības gadījumā, sanāksmes bija sasaucamas nepilnas stundas laikā un bija īsākas par klātienes sanāksmēm, operatīvi pārspriežot diskutējamos jautājumus un vienojoties par sadarbības veidu.

Kaut gan lielākā sēžu daļa notiek pēc FID iniciatīvas, 2022. gadā ievērojami pieaugusi tiesībaizsardzības ie­stāžu un prokuratūras iniciatīva sēžu sasaukšanā, sasniedzot 22 % no kopējā sēžu skaita. Vislielākais pieaugums ir KNAB iniciatīvai – vairāk nekā 2,5 reizes, salīdzinot ar 2021. gadu.

Novēršanas likums neparedz likuma subjektu vai uzraudzības un kontroles institūciju tiesības ierosināt SKG sanāksmju sasaukšanu, tomēr FID izmanto savas tiesības sasaukt SKG, ja likuma subjekti vai uzraudzības un kontroles institūcijas vēršas FID ar attiecīgu lūgumu, pamatojot šādas sanāksmes sasaukšanas nepieciešamību.

SKG sanāksmju saturs 2018.–2022. gadā

2018.–2022. gadā visbiežāk – 534 reizes – SKG sanāksmes bija operacionālās lietās, proti, tajās tika izskatīti jautājumi, kas izrietēja no FID veiktās finanšu analīzes vai no konkrētu kriminālprocesu vai operatīvas darbības procesu materiāliem.

Sadarbības ar publisko sektoru ietvaros notika 29 regulāras uzraudzības un kontroles institūciju jeb UKI platformas tikšanās, kā arī 18 atgriezeniskās saites tikšanās ar UKI un 3 – ar tiesībaizsardzības iestādēm.

Sadarbības ar privāto sektoru ietvaros notikusi 51 atgriezeniskās saites (feedback) sesija ar kredītiestādēm un septiņas atgriezeniskās saites tikšanās ar citiem likuma subjektiem.

Nozīmīga loma FID, publiskā un privātā sektora sadarbības organizēšanā ir specializētām darba grupām. 2019.–2022. gadā notikušas 43 šādu darba grupu sanāk­smes, attiecīgi – 2019. – 2, 2020. – 3, 2021. – 11, 2022. – 27 sanāksmes. Vienā no šādām specializētām grupām – sešās Korupcijas novēršanas un apkarošanas SKG sanāksmēs 2021. gadā FID, prokuratūra un KNAB sadarbībā ar četrām Latvijas lielākajām bankām izstrādāja dokumentu "Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze".¹² Savukārt 2022. gadā 15 Sankciju darba grupas sanāksmēs, sadarbojoties FID, prokuratūrai, Valsts drošības dienestam, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai, Valsts ieņēmumu dienestam un piecām Latvijas kredītiestādēm, tika izstrādāts dokuments "Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori".¹³

SKG sanāksmju formāts ir atkarīgs no apspriežamajiem jautājumiem un mēdz būtiski atšķirties. No 849 sanāksmēm 2018.–2022. gadā visbiežāk – 705 reizes – SKG sanāksmēs piedalījās neliels pārstāvēto iestāžu skaits – divas vai trīs, ieskaitot FID. Savukārt 10 un vairāk iestādes piedalījās UKI platformas sēdēs, kuras notikušas 29 reizes, kā arī vairākās sankciju darba grupas sēdēs.

SKG sēžu formāts 2018.–2022. gadā

Sadarbības formas ar tiesībaizsardzības iestādēm SKG ietvaros

FID būtiskākā sadarbības daļa ar tiesībaizsardzības ie­stādēm SKG ietvaros ir sanāksmes operacionālajās lietās, proti, sanāksmes saistībā ar FID finanšu izlūkošanu, kriminālprocesu, operatīvās darbības procesu vai iespējamu ziņojuma iesniegšanu par aizdomīgu darījumu vai aizdomīgām aktivitātēm.

Šādas sanāksmes var notikt, lai izvērtētu iesaistītu ie­stāžu lūgumus par informācijas pieprasīšanu no ārvalstīm FID starptautiskās sadarbības ietvaros, izmantojot FID dalību Egmont finanšu izlūkošanas vienību (turpmāk – FIV) grupā. Šādi lūgumi izpildāmi izņēmumu kārtā tikai steidzamos gadījumos, kad objektīvi nav iespējams izmantot resoram pieejamos starptautiskās sadarbības/palīdzības instrumentus. Tiesībaizsardzības iestādēm jāievēro, ka FID informācijai, kuru tā iegūst no ārvalstīm, nav pierādījuma nozīmes kriminālprocesā, ja nav saņemta ārvalsts FIV attiecīgā atļauja. Tāpēc tās procesuālajai nostiprināšanai informāciju pieprasa, nosūtot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai tiesiskās palīdzības lūgumu. Ir būtiski arī, ka FID neveic informācijas pieprasījumus ārvalstu tiesību aizsardzības iestādēm, prokuratūrām un tiesām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr. 393,¹⁴ ja informācijas atklāšana par kriminālprocesa vai operatīvās darbības faktu var apdraudēt kriminālprocesa vai operatīvās darbības intereses, iesaistītā institūcija var vērsties FID, kas nodrošina kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasīšanu no kredītiestādes un nodošanu institūcijai. Saņemot šādu pieprasījumu, FID ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā sasauc SKG sanāksmi, kurā institūcija pamato, kāpēc informācijas atklāšana par kriminālprocesa vai operatīvās darbības faktu var apdraudēt kriminālprocesa vai operatīvās darbības intereses. Bez jautājuma izskatīšanas SKG sanāksmē FID izpilda tikai neizpaužamo ziņu pieprasījumus, kas ir saņemti no valsts drošības iestādēm. Atkarībā no procesa veida pieprasījuma iesniedzējam jāsaņem izmeklēšanas tiesneša apstiprinājums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta piekto daļu vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja, vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts atbilstoši Operatīvas darbības likuma 9. panta sestajai daļai.

SKG sanāksmes operacionālajās lietās praksē notiek arī:

– lai pārrunātu FID rīcībā esošo informāciju pirms ziņojuma – atzinuma atbilstoši Kriminālprocesa likuma 133. pantam vai riska informācijas nosūtīšanas TAI;

– lai pārrunātu FID rīcībā esošās informācijas izmantošanas iespējas TAI lietvedībā esošajā kriminālprocesā un vienotos par informācijas sniegšanas formu, nosūtot ziņojumu kā atzinumu vai riska informāciju;

– lai pārrunātu, vai FID konstatētais iespējamais noziedzīgais nodarījums ir piekritīgs konkrētai TAI;

– lai pārrunātu TAI rīcībā esošo informāciju pirms pieprasījuma nosūtīšanas FID saskaņā ar Novēršanas likuma 56. panta pirmo daļu;

– lai ar kredītiestāžu dalību pārrunātu TAI rīcībā esošo informāciju, aicinot kredītiestādes izvērtēt, vai nav pamata aizdomīgu darījumu ziņojuma iesniegšanai FID;

– lai vienotos par atbalsta sniegšanu TAI, nodrošinot līdzekļu iesaldēšanu ārvalstī līdz lēmuma par aresta uzlikšanu mantai izpildei, nosūtot tiesiskās palīdzības lūgumu vai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu;

– lai vienotos par atzinuma sagatavošanu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 133. panta trešajai daļai, ievērojot, ka šāds atbalsts tiek sniegts izņēmuma kārtā, un ņemot vērā nozieguma smagumu un FID pieejamos resursus.

Secinājumi

Sadarbības koordinācijas grupas institūta izveide Novēršanas likumā ir pilnīgi attaisnojusies. SKG kļuvusi par izcili elastīgu sadarbības koordinēšanas instrumentu, ļaujot organizēt sanāksmes mazāk nekā stundas laikā un vienoties par vienu vai otro sadarbības veidu dažu minūšu laikā. Ir pilnā mērā piepildījies Novēršanas likuma 2018. gada 24. aprīļa grozījumu projekta anotācijā norādītais, ka sadarbības koordinācija "būtiski mazinās administratīvo slogu informācijas apritē starp tiesībaizsardzības ie­stādēm un likuma subjektiem, jo ļaus iepriekš noskaidrot pieprasāmās informācijas būtību, parametrus un tādējādi apstrādāt tikai tos datus, kas patiešām ir būtiski konkrētu lietu izmeklēšanai".¹⁵