Novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai – mērķis, kas jau kopš 1998. gada 1. jūnija ir ietverts Latvijas tiesību sistēmā un ir attiecināms uz visām sistēmā iesaistītajām iestādēm.

Viens no Finanšu izlūkošanas dienesta pamatuzdevumiem ir saņemt, analizēt un sniegt izmeklēšanas ie­stādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, ko var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.¹ Minētais uzdevums nav mainījies gadu gaitā un kā tika ietverts 1998. gada 1. jūnija likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", tā ir atrodams arī šobrīd spēkā esošajās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normās. Tas arī nav uzdevums, kas būtu ekskluzīvs tieši Finanšu izlūkošanas dienestam, bet tas ir visu pasaules finanšu izlūkošanas vienību galvenais uzdevums.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (un apkarošanas) sistēmā ir iesaistīti vairāki ķēdes posmi, un mērķa sasniegšanā ikdienā notiek nemitīga mijiedarbība, sākot no kvalitatīvi sagatavotas likuma subjektu² Finanšu izlūkošanas dienestam sniegtās informācijas un beidzot ar lēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un/vai notiesājošu spriedumu, saucot personu pie kriminālatbildības. Tā, piemēram, kredītiestāde iesniedz ziņojumu par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Kvalitatīvas finanšu izlūkošanas informācijas un izlūkdatu analīzes rezultātu nodošana tiesībaizsardzības iestādēm var kalpot par pamatu kriminālprocesu uzsākšanai. Kriminālprocess savukārt pēc visu nepieciešamo procesuālo darbību pabeigšanas tiek nodots prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai un attiecīgi prokuroram vai tiesai, kas lemj par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un tās konfiskāciju un/vai personas saukšanu pie kriminālatbildības.³

Visas minētās darbības ir vērstas uz to, lai to secīgu darbību piemērošanas rezultātā spētu nodrošināt noziedzīgi iegūtas mantas izņemšanu no civiltiesiskās apgrozības un atdošanu cietušajam vai konfiscēt valsts labā. Kā to ir norādījusi Satversmes tiesa savā 2022. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 2021-18-01, noziedzīgi iegūtas mantas izņemšana no civiltiesiskās apgrozības ir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mērķis. Un, lai sasniegtu šo mērķi, valstij ir pienākums izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu, kā arī nodrošināt tā efektivitāti piemērošanā, lai šo mērķi sasniegtu.⁴ Efektivitāte savukārt var tikt nodrošināta tikai ar nosacījumu, ka katrs atbildīgais savus pienākumus veic atbildīgi, kvalitatīvi un laicīgi, nododot jau nākamajam ķēdes posmam maksimāli augstvērtīgu informāciju.

Lai arī ne vienīgais, taču viens no instrumentiem, ar kā palīdzību var tikt apturēta noziedzīgi iegūtas mantas aprite finanšu sistēmā, ir Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu.⁵ Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu ir viens no starpposmiem, citiem vārdiem, līdzeklis mērķa – mantas konfiskācija – sasniegšanai. Darbības, ko Finanšu izlūkošanas dienests veic, izdodot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ir tieši vērstas uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un noziedzīgā nodarījumā vainīgo personu sodīšanu. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, ar ko kredītiestādei uzlikts pienākums apturēt darbības ar klienta naudas līdzekļiem, pēc būtības ir starplēmums procesā, kas var turpināties kā kriminālprocess.⁶

Kā secināms no iepriekš minētā, Finanšu izlūkošanas dienesta loma ir neliela, taču būtiska. Nereti tieši šī darbība – rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu izdošana – tiek asociēta ar Finanšu izlūkošanas dienesta darbu, lai arī tā ne tuvu nav vienīgā, kas tiek veikta sistēmas ietvaros. Vienlaikus pastāv dažādi neviennozīmīgi (dažkārt – maldīgi) uzskati par rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu – lielākoties attiecībā uz termiņiem un līdzekļu nepieejamību rīkojuma darbības laikā, taču mazāk nozīmes pievēršot rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu uzdevumam un lomai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmā.

Šī raksta mērķis ir iepazīstināt lasītāju ar rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu vēsturisko evolūcijas gaitu, darbībām, kas tiek veiktas rīkojuma izpildes laikā, iesaldēšanas institūta lomu, funkcijām un tendencēm, kas ir aktuālas arī starptautiskajā vidē.

I. Rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu vēsturiskā attīstība

Tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienesta (toreiz – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vai Kontroles dienests⁷) darbības uzsākšanai tika radīts līdz ar 1998. gada 1. jūnija likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".⁸ Minētais likums noteica dienesta izveidošanas kārtību, pienākumus un tiesības. Norādāms, ka ne no pienākumiem, ne tiesībām, kas ar likumu tika noteiktas Kontroles dienestam, sākotnēji neizrietēja pilnvarojums izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu. Tiesa gan, likuma IV nodaļā "Atturēšanās no aizdomīgu finansu darījumu veikšanas" tika ietverts pienākums kredītiestādēm un finanšu ie­stādēm atturēties no darījuma veikšanas, ja identificētas aizdomas, ka darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu. Savukārt gadījumā, ja kredītiestādei vai finanšu iestādei nebija iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas varēja kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kredītiestādei vai finanšu iestādei bija tiesības veikt darījumu, vienlaikus ziņojot par to Kontroles dienestam. Normas neiekļāva nosacījumus ne par pienākumu iesniegt Kontroles dienestam ziņojumu par atturēšanos veikt darījumu, ne turpmākās darbības, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Pirmo reizi termins "rīkojums" attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu Latvijas tiesību sistēmā parādījās 2002. gada 19. jūlijā līdz ar grozījumiem likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu".⁹ Minēto grozījumu rezultātā likums tika papildināts ar 17.¹ pantu, nosakot, ka Kontroles dienests var dot rīkojumu kredītiestādēm un finanšu iestādēm apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kuru kontrolē (tieši vai netieši) vai kuras īpašnieks ir:

– persona, kura sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto valstu un starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu sarakstiem;

– persona, par kuru operatīvās darbības subjektiem vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par terorismu vai līdzdalību tajā.

Līdzīga norma šobrīd ir iekļauta spēkā esošajās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normās un ir tikai viens no pamatiem rīkojuma par līdzekļu iesaldēšanu izdošanai.¹⁰

Jau līdz ar nākamajiem grozījumiem likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu", kas stājās spēkā 2004. gada 1. februārī,¹¹ Kontroles dienestam tiek piešķirtas tiesības izdot rīkojumu ne tikai aizdomu par terorismu gadījumā, bet arī gadījumā, ja notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājums – likums tika papildināts ar 17.² pantu, paredzot tiesības dot rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību, uz laiku ne ilgāku par 45 dienām. Pirmo reizi līdz ar minētajiem grozījumiem parādās arī Kontroles dienesta pienākums sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas. Attiecīgā norma ir pārņemta šobrīd spēkā esošajā regulējumā – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 32.² panta astotajā daļā.

Līdz ar 2005. gada 24. jūniju likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" spēkā stājās norma,¹² kas ir līdzīga šobrīd Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 33. pantā pastāvošajai normai – tiesības Kontroles dienestam dot rīkojumu mantas reģistra turētājam veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu tās pārreģistrāciju. Tāpat tiek precizēts 17. pants, paredzot ne tikai pienākumu atturēties, bet arī nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par veikto atturēšanos, un noteikts termiņš Kontroles dienesta rīcībai pēc šāda ziņojuma saņemšanas – 14 dienu laikā aizdomu gadījumā, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, legalizācijas mēģinājums vai terorisma finansēšana, Kontroles dienests izdod rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.

2008. gada 13. augustā spēkā stājās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk – Likums) – likums, ko mēs piemērojam šodien. Šādas normas attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu tiek izmainītas, salīdzinot ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu":

– Kontroles dienestam tiek noteikts 60 dienu termiņš no ziņojuma par atturēšanos veikt darījumu iesniegšanas dienas,¹³ kuru laikā var izdot rīkojums uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

– 2010. gada 1. oktobrī pirmo reizi spēkā stājās normas,¹⁴ kas regulē rīkojumu veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Tiesa, terminoloģija ir cita – rīkojums turpināt (vai izbeigt) atturēšanos.¹⁵ Tiek noteikts, ka ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc ziņojuma par atturēšanos veikt darījumu Kontroles dienests izdod rīkojumu turpināt vai izbeigt atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā. Ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad saņemts ziņojums par atturēšanos veikt darījumu vai par atturēšanos no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā (izņēmuma gadījumā pagarinot termiņu par 40 dienām), Kontroles dienests var izdot rīkojumu uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

– 2014. gada 16. septembrī pirmo reizi Likumā tiek iekļautas normas, kas paredz Kontroles dienestam izdot rīkojumu ne tikai pēc ziņojuma par atturēšanos saņemšanas, bet arī pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.¹⁶

II. Spēkā esošais regulējums

Šobrīd Likumā noteiktie termiņi un nosacījumi, kas paredz Finanšu izlūkošanas dienestam tiesības izdot rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, pēdējo gadu laikā nav būtiski mainījušies, saglabājot jau vēsturiski izveidojušos ietvaru un sistēmu.

No Likuma 1. pantā ietvertās definīcijas terminam "līdzekļu iesaldēšana" izriet, ka rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nozīmē liegumu jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

Šobrīd konkrēti attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu¹⁷ normatīvais regulējums paredz šādus nosacījumus:¹⁸

1) Finanšu izlūkošanas dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā no Likuma subjekta ziņojuma par atturēšanos no darījuma veikšanas saņemšanas dienas izdod rīkojumu veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu;

2) ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc Likuma subjekta ziņojuma par atturēšanos no darījuma veikšanas saņemšanas dienas (izņēmuma gadījumā pagarinot termiņu par 40 dienām) tiek izdots rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz 6 mēnešiem vai 45 dienām;

3) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu;

4) Finanšu izlūkošanas dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām. Pēc tam var tikt izdots rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku uz 45 dienām;

5) ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nav atcelts, Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai Likuma 55. pantā noteiktajā kārtībā.

Šos procesuālos nosacījumus vieglāk uztvert shematiskā attēlojumā (skat. shēmu). Jāuzsver, ka šeit apskatīts tikai viens no līdzekļu iesaldēšanas veidiem – tāds, kas veikts, pamatojoties uz Likuma subjekta atturēšanos.¹⁹

Tomēr praksē novērojams, ka izteikti svarīgs šāds īstermiņa līdzekļu apturēšanas mehānisms ir tieši valstīm, kas tiek definētas kā finanšu centri vai reģionālie finanšu centri. Par tādu politiskā līmenī tika uzskatīta arī Latvija līdz 2019. gadam.²⁰ Tas skaidrojams ar finanšu pakalpojuma eksporta (īpaši uz trešajām valstīm) specifiku. Proti, bieži valsts un noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vienīgā saikne ir tikai attiecīgais finanšu pakalpojums (piemēram, norēķinu konts). Šādos apstākļos valstij, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti, vienīgais mehānisms ir līdzekļus nekavējoties aizturēt, nodrošinot, ka tie netiek pārvietoti un slēpti. Taču valstīs, kur prevalē vietējā noziedzība, šāds iesaldēšanas mehānisms noteikti tiktu izmantots mazāk.

III. Starptautiskais regulējums attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka konfiskācijas mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāku apriti ekonomikā un tas atbilst starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Turklāt šajā jautājumā valstīm ir plaša rīcības brīvība lemt par atbilstošāko rīcību īpašuma kontroles ietvaros, tai skaitā par rīcību attiecībā uz noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.²¹

Apskatot starptautisko praksi attiecībā uz rīkojumiem par līdzekļu iesaldēšanu, secināms, ka izveidotās sistēmas ļoti atšķiras. Noteikts regulējums attiecībā uz rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņiem šobrīd nav ne Eiropas Savienības tiesību aktos (pagaidām²²), ne citos starptautiskos dokumentos. Ievērojot minēto, katra valsts ir izvēlējusies tiesību sistēmu, kas ir visatbilstošākā un visefektīvāk ļauj sasniegt mērķi. Tā, piemēram, Luksemburgā rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu tiek izdots uz nenoteiktu laiku,²³ Igaunijā rīkojums var tikt izdots uz 30 dienām, pie noteiktiem apstākļiem iesaldēšanas laiku pagarinot vēl uz 60 dienām.²⁴ Ir valstis, kuras ir izvēlējušās īsāku rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu darbības laiku – Somijā tās ir 10 darba dienas,²⁵ Maltā – 1 līdz 2 darba dienas.²⁶ Spānijā, piemēram, līdzekļi var tikt iesaldēti uz vienu mēnesi, taču to var veikt, tikai pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu.²⁷

Diskusijas par tiesībām un pat nepieciešamību finanšu izlūkošanas vienībām spēt iesaldēt līdzekļus ar mērķi izņemt no civiltiesiskās apgrozības noziedzīgi iegūtus līdzekļus, noris kā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ietvaros, tā strādājot pie starptautiskajiem standartiem.

Kā to ir norādījusi un atzinusi Satversmes tiesa savā 2022. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. 2021-18-01, "efektīvas konfiskācijas sistēmas kā līdzekļa cīņā pret labumu gūšanu no noziedzīgiem nodarījumiem izveide laika gaitā ir kļuvusi par prioritāru jautājumu ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. Tādējādi arī Latvijas starptautiskās saistības ietver pienākumu izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu to, ka noziedzīgi iegūta manta tiek konfiscēta".²⁸

Esošais regulējums un tā pilnveide Eiropas Savienības līmenī

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – Direktīva 2015/849), 32. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai finanšu izlūkošanas vienībām būtu pilnvaras apturēt darījumu gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, lai analizētu darījumu, apstiprinātu aizdomas un izplatītu analīzes rezultātus kompetentajām ie­stādēm.²⁹ Regulējumā nav norādīti termiņi, uz kādiem finanšu izlūkošanas vienībām būtu pilnvaras apturēt darījumus.

Vienlaikus Eiropas Komisija 2021. gada 20. jūlijā ir nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu.³⁰ Eiropas Komisijas normatīvo aktu priekšlikumu kopums ietver priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu 2015/849. Minētais priekšlikums pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē skar jautājumu par termiņiem, kādā finanšu izlūkošanas vienības būtu pilnvarotas izdot rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu.

Kopš 2021. gada jūlija Eiropas Savienības dalībvalstis intensīvu diskusiju rezultātā ir nonākušas līdz Eiropas Savienības Padomes mandātam turpmākām sarunām ar Eiropas Parlamentu. Pēc vairāk nekā gadu ilgām diskusijām Eiropas Savienības Padomes ietvaros dalībvalstis ir vienojušās par atbilstošāko risinājumu termiņu noteikšanā Eiropas Savienības līmenī, proti, nosakot minimālo – 10 vai 15 darba dienas un maksimālo rīkojuma darbības laiku – 60 darba dienas.³¹ Uzsverams, ka šāds izvēlētais risinājums attiecībā uz iesaldēšanas termiņiem ir ļoti līdzīgs mehānismam, kāds jau šobrīd pastāv Latvijā.

Starptautiskie standarti un konvencijas

Pienākums dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanai izriet arī no Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 13. decembra Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību 12. panta 1. punkta "a" apakšpunkta, Eiropas Padomes 2005. gada 16. maija Konvencijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju 3. panta 1. punkta un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1998. gada 20. decembra Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 5. panta pirmās daļas.

Finanšu darījumu darba grupa (turpmāk – FATF) ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.³² FATF (40) rekomendācijas uzskata par pasaules standartu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Arī FATF 4. rekomendācijā "Konfiskācija un pagaidu pasākumi" norādīts, ka valstīm ir jāapsver iespēja noteikt pasākumus, ar kuriem noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai nozieguma izdarīšanas rīkus var konfiscēt, nepieņemot notiesājošu spriedumu krimināllietā.³³

Lai arī šobrīd FATF standartā nav ietverts konkrēts pienākums finanšu izlūkošanas vienībām dot rīkojumu Likuma subjektam attiecībā uz līdzekļu iesaldēšanu, šobrīd notiek aktīvas diskusijas saistībā ar šo jautājumu esošās Singapūras prezidentūras ietvaros.

Kā vienu no prioritārajiem mērķiem 2022.–2024. gadā Singapūras prezidentūra, kas ir šobrīd FATF Prezidējošā valsts, ir norādījusi līdzekļu atgūšanas mehānisma stiprināšanu, kas sevī ietvert jaunu aktivitāšu un iniciatīvu virzīšanu.³⁴ Arī FATF Ministru deklarācijā, kas ir pieņemta 2022. gada 4. aprīlī, tiek norādīts uz bažām par nepietiekamām dalībvalstu spējām atgūt noziedzīgi iegūtus līdzekļus un gatavību iniciēt nepieciešamos uzlabojumus un veicamās darbības.³⁵ Kā viena no iniciatīvām, par ko šobrīd notiek diskusijas attiecībā uz rekomendāciju pilnveidi, ir iespēja iestrādāt tajās pilnvarojumu finanšu izlūkošanas vienībām no dalībvalsts puses apturēt darījumus.³⁶

Secinājumi

Finanšu izlūkošanas dienestam piešķirtais pilnvarojums izdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu normatīvajā regulējuma ir pastāvējis jau kopš 2002. gada un ir viens no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas sistēmas mērķa – noziedzīgi iegūtas mantas izņemšana no civiltiesiskās apgrozības – elementiem.

Lai arī Latvijā kā attiecībā uz rīkojuma izdošanu, tā to izpildes termiņiem tiesiskais regulējums ir veidojies salīdzinoši sen, starptautiskajā un Eiropas Savienības līmenī tieši šim jautājumam diskusijās, kurās aktīvi piedalās arī Latvija, pēdējos gados tiek pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība.

Autoru ieskatā, Eiropas Savienībai un starptautiskajām institūcijām turpinot strādāt pie tiesiskā regulējuma un principu pilnveides, ir jo īpaši svarīgi izstrādāt mehānismu, kas ir izsvērts un kurā piedāvātie termiņi ir pamatoti praksē, gūtajā pieredzē un novērojumos. Diskusiju procesā ir svarīgi atcerēties, ka ne tikai finanšu izlūkošanas vienībai ir jāspēj veikt kvalitatīvu analīzi, kam ir nepieciešami samērīgi termiņi, bet tiesībaizsardzības iestādēm ir jānodrošina pietiekama iespēja izvērtēt no finanšu izlūkošanas vienībām saņemto informāciju.

Kā norādīts raksta sākumā, rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu ir viens no elementiem efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas darbības nodrošināšanā. Rīkojumam par līdzekļu iesaldēšanu, tāpat kā jebkuram no sistēmā esošajiem elementiem, ir cieša mijiedarbība ar turpmākajiem procesiem, un tam ir būtiska loma izvirzītā mērķa sasniegšanā. Kāda sistēmas elementa neesamība vai vāja tā piemērošana radītu riskus, ka kā nacionāli, tā starptautiski valstīm uzliktais pienākums – izņemt noziedzīgi iegūtu mantu no civiltiesiskās apgrozības – netiek izpildīts (vai netiek izpildīts efektīvi).