Moneyval mērķis ir piemērot "maksimālā spiediena" politiku pret naudas atmazgāšanu, kas būtu jāīsteno visām Eiropas valstīm, lai novērstu un apkarotu organizētās noziedzīgās grupas, kas vēlas nodrošināt iespēju savu "naudu atmazgāt" Eiropas kontinentā.¹ Piesardzīgi būtu vērtējams Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums, ņemot vērā faktu, ka Moneyval 6. novērtēšanas kārtas fokusā būs Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) sistēmas efektivitāte. Jāatgādina, ka 2018. gada Moneyval ziņojumā par 5. novērtēšanas kārtu Latvija no 11 efektivitātes rādītājiem sekmīgu vērtējumu saņēma tikai vienā – starptautiskā sadarbība, savukārt pārējos rādītājos, kas atklāj patieso situāciju par valsts sekmēm cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (turpmāk – NILLTPF), Latvija saņēma nesekmīgu vērtējumu. Pēdējo piecu gadu laika Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – FID) vadībā Novēršanas likumā definētie uzraugi un subjekti, tai skaitā Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – LZNP) kā uzraugs un zvērināti notāri kā subjekti, ieguldījuši lielas pūles, lai Novēršanas likuma subjektu darbībās iestrādātu un attīstītu Moneyval un Finanšu darījumu darba grupas² (turpmāk – FATF) sniegtās rekomendācijas, ievērojot galvenos starptautiskos standartus NILLTPF apkarošanā. Lai arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija savā darbā un ziņojumā koncentrējusies uz finanšu sektora Novēršanas likuma subjektiem, nefinanšu sektora subjektu darbību vērtējot kā mazāk nozīmīgu, jāpatur prātā, ka būtiskākā atšķirība starp Moneyval 5. un 6. novērtēšanas kārtu ir konstatējama tieši saistībā ar finanšu un nefinanšu subjektu nošķirtu vērtēšanu.

Zvērināti notāri kā tiesu sistēmai piederīgas personas, kuri ir profesionāli un materiāli atbildīgi par tiem ar likumu uzlikto pienākumu izpildi, reizē aktīvi īsteno Novēršanas likumā noteiktās prasības, kā arī ārpus profesijas pienākumiem iesaistās pasākumos un darba grupās ar nolūku sekmēt NILLTPF apkarošanu. LZNP kā zvērinātu notāru uzraugs nodrošina regulāru pārstāvniecību gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa organizācijās, kas veido NILLTPFN politiku. Notariāta iekšienē ar NILLTFN saistīto jautājumu aktualitāti apliecina LZNP izveidotā AML³ darba grupa četru zvērinātu notāru sastāvā, ko uzrauga viens LZNP loceklis un kuras pamatuzdevums ir atbalsta nodrošināšana zvērinātiem notāriem neskaidrajos jautājumos NILLTPFN jomā. Moneyval 6. novērtēšanas kārtas pārskata periodā liels uzsvars tika likts uz zvērinātu notāru NILLTPFN teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu. Viss iepriekš minētais apliecina, ka notariāta sektors apzinās savu lomu Novēršanas likuma prasību izpildē.

Vai paveiktais finanšu sektorā garantēs sekmību Moneyval 6. novērtēšanas kārtā

Pēc visnotaļ satricinošajiem rezultātiem 2018. gada Moneyval Latvijas 5. novērtēšanas kārtas ziņojumā 2020. gada Moneyval Latvijas 5. novērtēšanas kārtas pēcpārbaudes ziņojums nesa pozitīvu ziņu, ka Latvija netiek iekļauta "pelēkajā sarakstā". Tā brīža Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pauda, ka "finanšu sektora uzraudzības "kapitālais remonts" ir izdevies un pirms gada izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot mūsu valsts reputāciju – ir sasniegts".⁴

Neskatoties uz neiekļūšanu pelēkajā sektorā, Money­val 2018. gada ziņojuma sekas vēl aizvien ir jūtamas,⁵ īpaši domājot par finanšu un investīciju piesaistes iespējām, tāpēc Latvija ir pieteikusies uz izvērtēšanu kā viena no pirmajām jaunajā novērtēšanas periodā, lai dotu iespēju valstij saņemt pozitīvu atalgojumu par ieguldīto darbu.

Gatavojoties 6. novērtēšanas kārtai, jāņem gan vērā, ka zināmu sarežģītību varētu radīt tas, ka 2023. gada maijā Strasbūrā notikušajā Moneyval 65. plenārsēdē līdztekus citiem jautājumiem tika apstiprināta jauna vērtēšanas metodoloģijas izstrāde,⁶ kas šī raksta sagatavošanas brīdī aizvien vēl ir apstiprināšanas stadijā. Tomēr jau tagad ir neoficiāli zināms, ka pretēji iepriekšējam novērtējumam, kad finanšu un nefinanšu sektoriem bija veltīti vieni un tie paši rīcības virzieni, šoreiz nefinanšu sektoram būs savs atsevišķi no finanšu sektora veltīts virziens, tātad visticamāk arī lielāka uzmanība tā veikumam, pretstatā tam, kā tas bija iepriekš. Šāda pieeja pamatojas FATF secinājumos no iepriekšējā perioda, ka nefinanšu sektoram ievērojami retāk nekā finanšu sektoram ir izdevies pierādīt savu izpratni par riskiem un spēju efektīvi šos riskus mazināt.⁷

Kaut finanšu sektorā neapšaubāmi apgrozās lielākās naudas summas un finanšu iestādes visbiežāk saskaras ar iespējamību tikt tieši vai netīši iesaistītas NILLTPFN shēmās, jau 1999. gadā konferencē par starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanu izskanēja nepieciešamība pēc Vārtsargu iniciatīvas, jo bija konstatēts, ka liels skaits naudas atmazgāšanas shēmu ietver korupciju;⁸ pēc 2001. gada terora aktiem ASV pārliecība par FATF standartu attiecināšanu uz nefinanšu sektora pārstāvjiem tikai pieauga. Šodien FATF standarti vienlīdz tiek attiecināti gan uz finanšu, gan nefinanšu sektoriem, katram no tiem FATF izstrādājot vadlīnijas sekmīgai FATF standartu ievērošanai.

Ja FATF līmenī nav šaubu par abu sektoru nozīmīgumu NILLTPFN procesos, kā arī nav šaubu, ka Latvijā ir izdarīts nopietns darbs finanšu sektora sistēmas sakārtošanā, tad, analizējot Latvijas likumdošanas iniciatīvas un valsts aktivitātes līmeni, lai atrisinātu nepilnības, kas tika konstatētas Moneyval 5. novērtēšanas kārtā attiecībā uz nefinanšu sektora dalībniekiem, aina ir nedaudz atšķirīga. Arvien nav atrisināts jautājums par dažādu subjektu precīzu uzskaitīšanu, reģistrēšanu un licencēšanu, nav atrasti mehānismi uzraugu skaita optimizēšanai. Daļa no šo nepilnību novēršanas, protams, gulstas uz subjektu uzraugu pleciem, bet lielākās daļas nepilnību novēršana un sistēmas uzlabošana bez valsts izšķirīgas gribas un aktīva darba nebūs iespējama, lai cik lielu darbu FID darba grupa ieguldītu sagatavošanās procesā Moneyval ekspertu vizītei.

Ja piepildīsies bažas par abu sektoru nodalīšanu, katrai no subjektu grupām un katram no uzraugiem būs jāspēj pierādīt sava efektivitāte novēršanā uz uzraudzībā atsevišķi. Lai minētais noritētu sekmīgi, ir jāpaskatās uz jau sasniegto un vēl sasniedzamo.

NILLTPFN jomā paveiktais

Atbilstoši Novēršanas likumam zvērināti notāri ir subjekti Novēršanas likuma tvērumā: 1) taisot notariālos aktus vai sastādot privātus darījumus, atbilstoši Notariāta likuma 116. panta ceturtajai daļai par nekustamajiem īpašumiem, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu; 2) pieņemot glabājumu Notariāta likuma 65. panta 3. un 3.¹ punkta izpratnē, t.i., pārvaldot klienta naudu, finanšu instrumentus un citus līdzekļus; 3) sniedzot citu juridisko palīdzību Notariāta likuma 66. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē, t.i., dibinot juridisku personu vai juridiskus veidojumus, nodrošinot to vadību vai darbību.

Zvērināti notāri ir Novēršanas likuma subjekti tikai šajos, iepriekš norādītajos četros Novēršanas likumā noteiktos gadījumos, kas Moneyval 6. novērtēšanas kārtas pārskata periodā caurmērā atbilst 1–2 % no visām zvērinātu notāru veiktajām notariālajām darbībām. Jāsecina, ka šāda statistika notariātā izveidojusies, jo likumdevējs zvērināta notāra klientiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas vēsturiski ir bijis viens no ērtākajiem un pieejamākajiem veidiem, kā veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,⁹ ir atstājis iespēju izvēlēties privāta darījuma slēgšanas formu, kas zvērinātam notāram, ja vien viņš nav darījuma dokumentu autors, neparedz tiesības īstenot Novēršanas likuma prasības saistībā ar NILLTPFN. Secināms, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu bez Novēršanas likuma subjektu iesaistes, kas būtiski palielina nekustamā īpašuma sektora ievainojamību.¹⁰

Subjektības kontekstā noteikti ir vērts pieminēt arī ar Bāriņtiesu likuma 2. panta otro daļu un 61. panta pirmo daļu bāriņtiesām piešķirtās tiesības teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, veikt apliecinājumus, kas juridiskā spēka ziņā tiek pielīdzināti notariāliem apliecinājumiem. Neskatoties uz to, ka apliecinājumi tiek pielīdzināti notariāliem un bāriņtiesai piešķirto funkciju starpā ietilpst arī tādas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu jomu un Novēršanas likuma tvērumu, piemēram, darījuma projektu sagatavošana, bāriņtiesas nav Novēršanas likuma subjekti un neveic nekādu NILLTPF risku novērtēšanu. Vēršot likumdevēja uzmanību, ka šāda situācija ilgstoši nav pieļaujama, Tieslietu ministrija Bāriņtiesu likumā ir virzījusi grozījumus ar mērķi atslogot bāriņtiesas no tām notariālajām darbībām, kam nav sociāls raksturs un kam ir objektīvi nepieciešamas padziļinātas zināšanas tiesību zinātnē, tostarp no tām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu darījumiem. Arī FID ir vērsis likumdevēja uzmanību uz to, ka "bāriņtiesām, neesot NILLTPFN likuma subjektiem, kā arī personām, kas vēršas pie bāriņtiesām, ir iespēja apiet noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas mehānismus".¹¹ Kaut iecerētās izmaiņas sabiedrībā ir izraisījušas krasi atšķirīgus viedokļus, Bāriņtiesu likuma grozījumi ir izstrādes procesā, un šobrīd Rēzeknes, Jēkabpils un Talsu novados noris Tieslietu ministrijas rosināts pilotprojekts, ar nolūku gūt pavisam praktisku ieskatu situācijā un tajā, kāda būtu iecerētās reformas ietekme.¹²

Lai arī likumdevējs zvērinātiem notāriem Novēršanas likumā nav paredzējis plašas pilnvaras NILLTPF kontrolē, notariāts kopumā ir nodrošinājis stabilas NILLTPFN iekšējās sistēmas izveidi, kā arī tās uzturēšanu atbilstoši nozarē esošajām NILLTPF tipoloģiju un pazīmju aktualitātēm. Pie esošās Novēršanas likuma redakcijas notariātā liels uzsvars tiek likts uz preventīviem pasākumiem, kas saistīti ar zvērinātu notāru kvalifikācijas celšanu, gūstot zināšanas no NILLTFN nozares atzītiem speciālistiem pēc ikgadēja LZNP apstiprināta mācību plāna, kā arī strādājot pie notariāta iekšējā normatīvā regulējuma, t.i., vadlīniju un skaidrojošo vēstuļu sagatavošanas, kas katram zvērinātam notāram palīdz individuāli izstrādāt sava biroja iekšējās kontroles sistēmu darbam ar NILLTPF, kā arī sniedz atbildes uz praksē konstatētajiem problēmjautājumiem. Ar LZNP lēmumu, 2020. gada jūnijā izveidojot AML darba grupu, veicināta ar notariātu saistīto NILLTFN risku apzināšana. AML darba grupas kompetencē ietilpst apkopot uzraugu zināšanas par NILLTPFN jomu sektora ietvaros un koleģiālā veidā tās no AML darba grupas nodot pārējiem subjektiem. AML darba grupa regulāri apkopo būtiskāko informāciju par NILLTPFN jautājumiem, tostarp LZNP veiktajās zvērinātu notāru pārbaudēs gūtās atziņas, un piedalās sarunās, kā arī rīko praktiskus seminārus zvērinātiem notāriem, zvērinātu notāru palīgiem un darbiniekiem par viņiem iespējami neskaidrajiem jautājumiem.

Moneyval 2018. gada ziņojumā sniegtās rekomendācijas deva arī notariātam signālu par NILLTPFN darbības virzieniem, kuros būtu veicami uzlabojumi.

Izvērtējot rekomendācijās norādīto, tika uzsākta LZNP iniciēta organizēta darbība, lai attīstītu katra zvērināta notāra biroja iekšējās kontroles sistēmu, kā arī padarītu efektīvākas klientu un to veikto darījumu izpētes. Jebkura veiksmīga uzdevuma izstrādes pamatā ir priekšnosacījums izvirzīt darbības pamatprincipus, kas vada darba veicējus līdz sekmīgam rezultātam. NILLTFN jomā visa pamatā ir darbs uz riskiem balstītā pieejā. Saskaņā ar FATF 1. rekomendāciju – Risku novērtēšana un ar risku pamatotas pieejas īstenošana – notariātā kā vienā no NILLTPFN sektoriem zvērinātu notāru darbība tiek organizēta atbilstoši apzinātajiem sektorālajiem riskiem.

Uz risku balstīta pieeja ir risku apzināšana, novērtēšana un izpratne, kā arī šiem riskiem atbilstošu NILLTPFN pasākumu turpmāka piemērošana, lai nodrošinātu to efektīvu mazināšanu.¹³ Laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam LZNP, kā Novēršanas likuma uzraugam veicot pārbaudes zvērinātu notāru darbībā NILLTPFN jomā, tika konstatēta atšķirīga pieeja Novēršanas likuma prasību izpildē. Šādas situācijas pamatā bija dažādi faktori, piemēram, zvērināta notāra biroja ģeogrāfiskā atrašanās vieta, zvērināta notāra pieredze un zināšanas NILLTPFN jomā, klientu un darījumu veidi u.c. Lai veidotu vienotu zvērinātu notāru izpratni, kā arī nodrošinātu precīzu Novēršanas likuma prasību izpildi, LZNP pieņēma lēmumu pārstrādāt tobrīd spēkā esošās NILLTPFN vadlīnijas, mainot risku novērtēšanas metodoloģiju un zvērinātiem notāriem darbam ar NILLTPFN gadījumiem nodot rīku, kas reizē atvieglotu zvērinātu notāru ikdienas darbu, kā arī viņu klientiem, piesakot apliecināšanai darījumu, neradītu nepamatotu administratīvo slogu saistībā ar darījuma apliecināšanai iesniedzamo dokumentu apjomu.

Labākais veids, kā izveidot efektīvu uz risku balstītu NILLTFN darbību kopumu, ir padziļināta izpratne par riskiem, ko rada zvērinātu notāru klientu tipi, sniegtie pakalpojumi, saskarsmes veids ar klientiem, kā arī uz darījumiem attiecināmā jurisdikcija. Uz šiem četriem pīlāriem balstās LZNP izstrādātais NILLTPFN rīks, kas zvērinātam notāram pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar klientu ļauj NILLTPFN subjektības gadījumā katram atsevišķam klientam un pieteiktajam darījumam noteikt piemītošo sākotnējo riska līmeni un, zvērinātam notāram veicot Novēršanas likumā noteiktos pienākumus un Notariāta likumā noteiktās amata darbības – NILLTPFN riska kontroles, atlikušo riska līmeni. Savukārt atlikušais riska līmenis zvērinātam notāram norāda uz klientam piemērojamās NILLTFN izpētes apjomu, lai ar klientu varētu uzsākt darījuma attiecības.

Iepriekš minētā notariātā ieviestā riskos balstītā pieeja starptautiskā AML līmenī zināma kā enterprise-wide risk assessment (turpmāk – EWRA) jeb uzņēmuma mēroga riska novērtējums. Veicot šo novērtējumu, tiek apvienoti organizācijas galvenie darbinieki, lai noteiktu apdraudējumus, kritiskos riskus un ietekmi, kas jāņem vērā, veicot organizācijas vispārējo uzdevumu un mērķus.¹⁴ Izveidots EWRA process mazina risku zvērinātam notāram savā darbībā pieļaut pārkāpumus NILLTPFN procedūrās, kā arī uzskatāmi norāda uz tām darbībām, kas darījuma izpētes stadijā veicamas, lai uzsāktu darījuma attiecības ar klientu. Savukārt klientam, no zvērināta notāra saņemot tiešas un pamatotas norādes uz veicamajām darbībām vai iesniedzamiem dokumentiem veiksmīgai darījuma apliecināšanai, netiek nepamatoti novilcināta juridiskās palīdzības sniegšana, kā arī uzskatāmi tiek pamatots viņam piemēroto NILLTFN pasākumu kopums. Tāpat EWRA pieejas mazināšana maksimāli samazina iespējamību klientiem piedzīvot to, ko zināmā mērā valstij pārmet Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, ka, iespējams, pārspīlēti izpildot Novēršanas likuma prasības arī gadījumos, kad tas nav bijis nepieciešams, klientiem ir radīts nepamatoti liels slogs pierādīt, ka viņi nav noziedznieki.

Raugoties ar skatu nākotnē, jāuzsver, ka notariāts apzinās izaicinājumus, ar kuriem nāksies saskarties saistībā ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstību. Lai arī tehnoloģijas un mākslīgais intelekts nereti tiek uzskatīts kā logs uz NILLTPFN apiešanu, notariāts vēlas spert plašu un drošu soli iepretim šim izaicinājumam. Jaunās tehnoloģijas var padarīt NILLTPF apkarošanas pasākumus ātrākus, lētākus un efektīvākus. Inovatīvas prasmes, metodes un procesi, kā arī inovatīvi veidi, kā izmantot uz tehnoloģijām balstītus procesus, var palīdzēt regulatoriem, uzraudzības iestādēm un regulētām struktūrām pārvarēt daudzas no apzinātajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas problēmām.¹⁵ Tā, piemēram, apzinot iespējamos riskus saistībā ar identitātes zādzību, klientus apkalpojot attālināti – videokonferences režīmā, LZNP 2022. gadā videokonferencē integrēja sejas atpazīšanas sistēmu. Integrētā sistēma zvērinātam notāram, rodoties šaubām par klienta identitāti, ļauj salīdzināt personas biometrijas datus ar personu apliecinošā dokumenta datiem, tādā veidā gūstot tehnisku apstiprinājumu par videokonferencē apkalpojamā klienta identitāti. Tehniskais risinājums 2022. gada 7. decembrī izpelnījies atzinību Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas rīkotajā gada balvā – "Platīna pele", kļūstot par laureātu kategorijā "Labākā kiberdrošību veicinošā iniciatīva".¹⁶ Turpinot domu par nozares attīstību, 2023. gada septembrī, atzīmējot savu trīsdesmitgadi, LZNP rīkoja konferenci "Forums Notariāts 2030", kura ietvaros radošās meistardarbnīcās tika meklēti tehnoloģiskie un mākslīgā intelekta risinājumi arī NILLTPFN jomā. Kliedējot bijību par mākslīgā intelekta spējām aizstāt zvērināta notāra profesiju, konferences lektors Ugo Bekini, Itālijas civiltiesību notārs, bijušais Eiropas Savienības Notariātu padomes Jauno tehnoloģiju darba grupas priekšsēdētājs, norādīja, ka, viņaprāt, mākslīgais intelekts noteikti var kļūt par organizētu, efektīvu un aukstasinīgu palīgu, taču lēmumi joprojām jāpieņem cilvēkiem – gan par virtuālo palīgu veikumu un zemesgrāmatu ierakstiem, gan citu cilvēku likteņiem.¹⁷

Turpmākie izaicinājumi NILLTPFN jomā

Kā norādīts iepriekš, jau 1999. gada konferences par starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanu laikā nefinanšu sektora pārstāvjus, kurus varētu un vajadzētu iesaistīt NILLTPF noziegumu novēršanā, iesāka dēvēt par "vārtsargiem", sasaistot minēto sektoru pārstāvju darbību ar pavisam reālu varbūtību, ka tieši šie sektori var tikt izmantoti, lai veiktu NILLTPF noziegumus, un redzot iespējamību, ka tieši šie sektori var laikus pamanīt aizdomīgas savu klientu aktivitātes un sniegt informāciju tiesību aizsardzības iestādēm.

Trīs komponentes, kas, kopā ņemtas, palīdz vārtsargiem sekmīgi apturēt NILLTPF shēmas, ir: vienota sistēma, nozarei pielāgotas vadlīnijas un saskaņots regulējums.¹⁸

NILLTPFN shēmām nereti ir starptautisks raksturs, bet gandrīz vienmēr – daudznozaru, jo NILLTPFN shēmu izpildītāji cenšas izmantot pēc iespējas sarežģītākus ceļus, kas nojauc iespēju izsekot naudas un aktīvu kustību un noslēpt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija) vai turpmākos izmantošanas veidus (terorisma un proliferācijas finansēšana). Tieši tāpēc ir svarīgi, lai nozare, valsts un arī starptautiskā sabiedrība aplūkotu NILLTPFN kā fenomenu, ko sekmīgi apkarot var, tikai visiem darbojoties vienoti, nevis katrai no nozarēm atsevišķi.

Absolūti nenoliedzot, ka finanšu sektors ir tas, kam piemīt vislielākā atbildība Novēršanas likuma īstenošanai, tomēr nevar aizmirst, ka, pirms nauda nokļūst kredītiestādes uzraudzībā, tā nereti ir tikusi vairākkārt iesaistīta dažādos civiltiesiskos darījumos. Tāpat kā bankas aplaupītājs, ierodoties nozieguma vietā, lielākoties izvēlas maskēt savu seju, transportlīdzekli un noziegumu veikt tad, kad būs iespējami vismazāk liecinieku, tāpat naudas atmazgātāji cenšas radīt pietiekami sarežģītas shēmas un struktūras, lai maksimāli noslēptu pēdas un viņu darbības netiktu piefiksētas.

Atbilstoši FATF standartiem, Novēršanas likuma un Notariāta likuma prasībām zvērinātu notāru iesaiste Novēršanas likuma izpildē aptuveni 99 % gadījumu ir, sagatavojot nekustamo īpašumu darījuma dokumentus. Neskatoties uz šķietami ievērojamo procentu, kā iepriekš norādīts, ņemot vērā, ka likumdevējs piešķīris personām absolūtu rīcības brīvību par darījuma dokumentu autoru izvēli, notāram Novēršanas likuma subjektība veidojas, tikai izpildot aptuveni 1–2 % no visām darbībām Notariāta likumā. Vērts gan atzīmēt, ka šie skaitļi visā Latvijas teritorijā nav viendabīgi, t.i., vismazākā notāru iesaiste darījumos, kas nesasniedz pat procentu, ir ekonomiski aktīvajās pilsētās, kur ir vislielākie NILLTPFN riski, savukārt reģionu pilsētās klienti biežāk izmanto zvērināta notāra pakalpojumus līguma slēgšanas procesā.

2017. gada Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr. 2016-07-01 tika ietverts Freiburgas Universitātes emeritētā profesora Dr. dres. h. c. Rolfa Štirnera viedoklis, ka Latvijā valsts iesaiste un valsts kontrole pār darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama.¹⁹ Neskatoties uz to, ka nekustamais īpašums ir viens no biežāk izmantotajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veikšanas veidiem, Latvija nekustamo īpašumu darījumu jomā ir izvēlējusies pieeju, ka darījumā pēc būtības var nebūt iesaistīts neviens no Novēršanas likuma subjektiem – darījuma dokumentus sagatavot var paši līdzēji, un naudas norēķins var tikt nodrošināts, izmantojot kredītiestādes, kas nav reģistrētas Latvijas Republikā. Atbilstoši FID datiem vismaz 70 % līgumu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem notiek ārpus Novēršanas likuma nefinanšu subjektu redzesloka.²⁰ Tieši anonīmo darījuma dokumentu esamība padara neiespējamu Novēršanas likuma prasību pilnīgu un kvalitatīvu uzraudzību.²¹ Nezinot darījuma autoru, nevar prasīt no viņa atbildību par iespējamu, apzinātu vai neapzinātu, iesaistīšanos NILLTPFN shēmās, pat ja iespējams, ka aiz darījuma slēpjas vēl kāda cita persona, ne tikai pašas darījuma puses.

Jautājums par to, vajag vai nevajag reformēt nekustamo īpašumu darījumu jomu un radīt mehānismu, kas to padarītu pārskatāmu, uzraugāmu un spējīgu nodrošināt publisko ticamību turpmāk, sabiedrības redzeslokā nonāk ik pēc pāris gadiem, parasti līdz ar kādu publiski izskanējušu ziņu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar kādu nekustamo īpašumu. Tikpat bieži, cik šīs iniciatīvas LZNP nodod sabiedrības un valsts pārvaldes izvērtēšanai, tikpat bieži šis jautājums noslēdzas bez nekāda rezultāta. Arī FID vairākkārt ir vērsis valsts pārvaldes uzmanību uz nepieciešamību minēto jautājumu sakārtot, kā risinājumu piedāvājot pirkuma līgumu slēgšanu notariālo aktu formā,²² tomēr arī FID aicinājumi ir palikuši nesadzirdēti. Nu valsti meklēt risinājumus aicina arī nekustamo īpašumu starpnieki, norādot, ka caur aģentūrām vai sertificētiem komersantiem, kuri ir reģistrējušies Ekonomikas ministrijas reģistrā, "iziet" vien aptuveni piektā daļa nekustamā īpašuma darījumu,²³ tātad arvien lielākā daļa nekustamo īpašumu darījumu, visticamāk, paliek ārpus Novēršanas likuma subjektu uzmanības.

Ideja par obligātas formas – notariālā akta – noteikšanu pirkuma līgumiem Tieslietu ministrijā tiek vērtēta kopš 2016. gada sākuma; šobrīd, gandrīz astoņus gadus vēlāk, šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu praktiski nemaz. Lielā daļā Eiropas valstu – Spānijā, Polijā, Vācijā, Ukrainā, Beļģijā, Grieķijā, Itālijā, Francijā u.c. – pirkuma līgumiem notariālā akta forma ir obligāta jau gadiem ilgi, un nav bijušas nekādas indikācijas, ka obligātās formas noteikšana būtu atstājusi negatīvas sekas uz šo valstu ekonomiku vai mazinājusi personu tiesības uz autonomiju, kas ir vieni no argumentiem, kas izskanējuši no tiem, kas ir pret šādu risinājumu Latvijā. Tikpat bieži tiek norādīts, ka notāriem nebūs pietiekamas kapacitātes darījumu sagatavošanai un nekustamo īpašumu darījumu dalībniekiem būs pārlieku lieli izdevumi, tīši vai netīši aizmirstot, ka gan notāru skaitu, gan notāru izmaksas regulē valsts un tai ieceres atbalstīšanas gadījumā būtu ne tikai tiesības, bet arī pienākums risināt arī saistītos jautājumus, lai nodrošinātu efektīvu reformas rezultātu.

2016. gada 14. novembrī tika apstiprināts Ministru kabineta rīkojums Nr. 679 "Par konceptuālo ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem"", ar ko valsts vienojās risinājumu konstatētajām problēmām rast nevis ar notariālā akta obligātumu, bet nostiprinājuma lūguma un nostiprinājumam nepieciešamo dokumentu nosūtīšanu īpašuma tiesību nostiprināšanai ar zvērinātu notāru un bāriņtiesu starpniecību; arī šis ziņojums līdz šim nav ieguvis nekādu virzību. Ziņojumā kā viena no šīs izvēles priekšrocībām tika norādīts, ka "būtu paaugstināts Latvijas reitings Doing Business pētījumā".²⁴ Iespējams, šo priekšrocību mēs arīdzan šobrīd jau varētu izmantot, ja vien izvēlētais variants būtu īstenots. Tā vietā kritērijā – nekustamā īpašuma reģistrēšana – no 24. vietas Pasaules Bankas Doing Business pētījumā, kur atradāmies 2016. gadā, šogad jau esam godpilnajā 25. vietā,²⁵ 24. vietu atvēlot Kazahstānai. Svarīgi gan piebilst, ka Lietuva un Igaunija, kurās pretēji Latvijai ir obligāta forma pēc notariālā akta un kurām ir ļoti līdzīga vēsture un ekonomiskās attīstības posmi kā Latvijai, pētījumā ieņem attiecīgi 4. un 6. vietu. Atbilstoši dažādu nekustamo īpašumu tirgus analītiķu datiem Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgi, protams, ir katrs ar savām niansēm,²⁶ tomēr noteikti ne tik atšķirīgām un ievērojamām, lai būtu attaisnojoši teikt, ka Latvijas atpalikšana no kaimiņvalstīm Doing Business pētījumā par 19 vietām gadiem ilgi²⁷ rādītājā – darījumu reģistrācijas sistēma – būtu attaisnojama. Vēl grūtāk rast attaisnojumu ir tam, ka minētā rādītāja uzlabošana gadiem ilgi nav valsts dienaskārtībā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmērus precīzi nevar izrēķināt, bet ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs pauž, ka katru gadu tiek atmazgāti no 2 līdz 5 % no pasaules iekšzemes kopprodukta. Tas ir no 800 miljardiem līdz diviem triljoniem eiro katru gadu.²⁸ Naudas atmazgāšanai ir negatīva ietekme uz valsts finanšu sistēmu, attīstību, arī sociālajiem jautājumiem, līdz ar to neviena valsts nevar atļauties nenopietnu attieksmi pret NILLTPF jomu, jo NILLTPF noziegumu nenovēršana vistiešāk un visnegatīvāk atsaucas uz pašas valsts ekonomiku un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem.

Tas, ka NILLTPF shēmu novēršana ir starptautiski nozīmīgs jautājums, ir mudinājis arī Eiropas Savienību pievērsties vienota regulējuma izstrādāšanai ne tikai direktīvas, bet arī regulas formā. Konstatējot, ka līdzšinējā dalībvalstu prakse ir ļoti dažāda un tikpat dažādi ir arī dalībvalstu rezultāti NILLTPFN jomā, bet tirgus ir vienots, Eiropas Savienība ir uzsākusi ļoti aktīvu darbību pie vienota regulējuma izstrādes ar tiešu ietekmi uz katru dalībvalsti, kā arī uz vienotas uzraudzības iestādes – Authority for Anti-money laundering jeb AMLA – izveidi. Ja normatīvo aktu līmenī un praksē, visticamāk, nekādas izmaiņas nesekos, jo jau tagad Latvija visas līdzšinējās direktīvas ir pilnībā izpildījusi, tad vislielākās izmaiņas valstiski varētu būt sagaidāmas līdz ar AMLA izveidi, jo Eiropas Savienība savos plānos uzsver, ka pēc iespējas ir jāsamazina uzraugu skaits, un Latvijai šis jautājums līdz šim aktuālā dienas kārtībā īsti nav bijis.

Mainoties tiesiskajai un politiskajai situācijai pasaulē, pieaugot cilvēku migrācijai un pastiprinoties virtuālās pasaules piešķirto iespēju izmantojamībai, ir skaidrs, ka NILLTPF veidi gan saglabāsies tādi, kādi jau ir pazīstami, gan mainīsies un transformēsies jaunos, līdz ar to gan starptautiskajai sabiedrībai kopumā, gan katrai valstij ir pienākums darīt maksimāli iespējamo, lai novērstu tās nepilnības, kas konstatētas un kas liedz efektīvi piemērot FATF standartus. Lai ar kuru sporta spēli mēs nevilktu analoģijas un lai cik izcils nebūtu vārtsargs, viņa darbs ir saistīts ne tikai ar viņa kā indivīda prasmēm, bet arī, pirmkārt, komandas biedriem un, otrkārt, spēles noteikumiem. Esot problēmām ar jebkuru no šīm trim sastāvdaļām, spēles rezultāts nevarēs būt veiksmīgs, līdz ar to Novēršanas likuma tvērumā subjekti sagaida no valsts gan efektīvu komandas darbu, gan skaidru spēles plānu, lai neradītu situāciju, ka komandas vārtu sargāšanā vārtsargs piedalās bez tik ļoti nepieciešamajiem komandas aizsardzības līnijas spēlētājiem.

Secinājumi

Vērtējot, vai notāri pilda savu NILLTPFN vārtsarga lomu, secināms – notariāts sava sektora robežās darbojas droši un ar pārliecību. Pat vairāk – tiek demonstrēta vēlme uzņemties vēl lielāku atbildību, runājot tieši par nekustamo īpašumu darījumu pārraudzību. Jautāsit – kas tam būtu nepieciešams? Pirmkārt, valsts stingra nostāja, pildot apņemšanos uzlabot šī brīža spēkā esošo nekustamo īpašumu darījumu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību. Un šeit opozicionāru paustās bažas par darījuma apliecināšanas izmaksas sadārdzinājumu nedrīkstētu būt pamatā šādas ieceres bremzēšanai. Notariāta ieskatā, pārveidojot nekustamo īpašumu apliecināšanas un reģistrācijas kārtību, līdztekus būtu vērtējams arī ar šiem procesiem saistītais izmaksu apjoms, piemēram, pārskatot valsts nodevas apmēru, kas saistīta ar nekustamā īpašuma darījuma reģistrāciju zemesgrāmatā. Ja reiz tiktu rasts risinājums saistībā ar procesa kopējām izmaksām, tad noteikti kopsaucējs varētu tikt rasts arī citos jautājumos, ja māc šaubas par pilnīgu nekustamo īpašumu darījumu pārraudzības nodošanu notāriem.

Otrkārt, lai tiktu īstenots Novēršanas likuma mērķis, Novēršanas likuma nefinanšu sektora subjektiem būtu izstrādājams savs, no finanšu sektora nodalīts normatīvais regulējums, kas skaidrāk noteiktu NILLTPFN veicamo darbību kopumu, kā arī, iespējams, subjektiem noteiktu plašākas pilnvaras klientu izpētē, kas sekmētu pamatotu un aktīvāku ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.

Visbeidzot, treškārt, attiecībā uz starptautisko NILLTPFN standartu īstenošanu būtu jāņem vērā signāli, kas nāk no Eiropas Savienības, saistībā ar esošo Novēršanas likuma uzraugu skaitu. Šāda sadrumstalotība starp uzraugiem, kā arī fakts, ka viens subjekts var būt pat vairāku uzraugu pārraudzībā, neveicina vienotu izpratni par Novēršanas likuma prasību izpildi, kas, savukārt, gala rezultātā nenodrošina sekmīgu FATF rekomendāciju izpildi un atzinīga Moneyval novērtējuma saņemšanu.