Ne visos gadījumos, kad persona nevar pierādīt mantas legālo izcelsmi, ir prezumējams, ka tā ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Manta var būt iegūta noziedzīgi vai arī iegūta neoficiālu, neētisku vai nepareizi deklarētu (nedeklarētu) rīcību rezultātā, kam nav noziedzīga nodarījuma pazīmes (arī administratīvo pārkāpumu pazīmes). Piemēram, ir konstatējamas kādas civiltiesiskas darbības vai civiltiesiski pārkāpumi, kā rezultātā persona iegūst mantu, kuras izcelsmi nav iespējams pierādīt. Tomēr nav iespējams secināt, ka šī manta ir iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt, ka gadījumos, kad mantai nav noziedzīgas izcelsmes, personas tiesības uz īpašumu tiek aizsargātas. Attiecīgi nav pieļaujams, ka personas manta tiek konfiscēta tikai uz tā pamata, ka persona nevar pierādīt mantas legālu izcelsmi. Šāda galvenā atziņa izriet no Sprieduma.

Kas ir mantas īpašā konfiskācija

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/42/ES (turpmāk – Direktīva) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā 2. panta 1. punktu noziedzīgi iegūti līdzekļi ir jebkāds ekonomisks ieguvums, kas tieši vai netieši gūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu; tas var būt jebkāda veida īpašums un ietvert tiešu noziedzīgi iegūtu līdzekļu turpmāku atkārtotu ieguldīšanu vai pārveidošanu un jebkādus vērtīgus labumus.

Atbilstoši Krimināllikuma 70.¹⁰ pantam mantas īpašā konfiskācija ir noziedzīgi iegūtas mantas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods.

Tātad gan no starptautiskajām, gan nacionālajām tiesību normām nepārprotami izriet, ka "noziedzīgi iegūta" (jeb krimināli iegūta) manta ir priekšnoteikums, lai to varētu konfiscēt. Ja netiek konstatēts mantas noziedzīgums, trūkst nosacījuma mantas konfiskācijai.

Rīcība ar noziedzīgo mantu

Direktīvas 5. panta 1. punkts paredz, ka dalībvalstis pieņem nepieciešamos pasākumus, kuri ļauj pilnībā vai daļēji konfiscēt īpašumu, kas pieder personai, kura notiesāta par tādu noziedzīgu nodarījumu, kas var būt par pamatu ekonomiska labuma tiešai vai netiešai ieguvei, ja tiesa, pamatojoties uz lietas apstākļiem, tostarp konkrētiem faktiem un pieejamiem pierādījumiem, piemēram, ka attiecīgā īpašuma vērtība nav samērīga ar notiesātās personas likumīgiem ienākumiem, ir pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Tātad jau Eiropas Savienības Direktīvas norma satur norādi, ka nepieciešams iegūt pārliecinātību, ka īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Arguments, ka persona nevar pierādīt līdzekļu likumīgu izcelsmi, autora ieskatā un sekojot ECT praksei, nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka līdzekļiem ir noziedzīga izcelsme.

Tiesības uz īpašumu

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmā protokola 1. pants noteic, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Nevienam nedrīkst atņemt viņa īpašumu, izņemot, ja tas notiek sabiedrības interesēs un apstākļos, kas noteikti ar likumu un atbilst vispārējiem starptautisko tiesību principiem. Minētie nosacījumi nekādā veidā nedrīkst ierobežot valsts tiesības izdot tādus likumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, lai kontrolētu īpašuma izmantošanu saskaņā ar vispārējām interesēm vai lai nodrošinātu nodokļu vai citu maksājumu vai sodu samaksu.

Minētā tiesību norma kopsakarā ar regulējumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pieprasa, lai tiktu veikts tiesību ierobežojuma (mantas konfiskācija) samērīguma ar sabiedrības ieguvumu izvērtēšanas tests – labumam, ko sabiedrība iegūst, ir jābūt lielākam nekā personas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam.

Prof. Ā. Meikališas un prof. K. Stradas-Rozenbergas pētījumā "Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana"² norādīts, ka no ECT atziņām izriet, ka ir jāizvērtē, cik samērīga un atbilstoša katrā konkrētā situācijā ir mantas konfiskācija. Tāpat mantas konfiskācijas piemērošanas procesa laikā personām, attiecībā uz kuru mantu šī konfiskācija varētu tikt vērsta, ir jābūt nodrošinātām ar pietiekamām procesuālajām garantijām, lai varētu efektīvi aizsargāt sava tiesības.

Direktīvas preambulas 21. punktā noteikts, ka paplašinātai konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai, ja tiesa ir pārliecināta, ka attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Tas nenozīmē, ka ir jāpierāda, ka attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Dalībvalstis var paredzēt, ka, piemēram, varētu būt pietiekami, ja tiesa, izvērtējot iespējamību, uzskata vai pamatoti pieņem, ka ir daudz lielākas iespējas, ka attiecīgais īpašums ir drīzāk gūts no noziedzīgas darbības nekā no citām darbībām. Šajā sakarā tiesai ir jāņem vērā lietas konkrētie apstākļi, tostarp fakti un pieejamie pierādījumi, pamatojoties uz kuriem varētu pieņemt lēmumu par paplašinātu konfiskāciju. Tas, ka personas īpašums nav samērīgs ar personas likumīgajiem ienākumiem, varētu būt viens no faktiem, ar ko pamato tiesas secinājumu, ka īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Minētajā apsvērumā ir noteikts, ka nav jāpierāda, bet tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Tādējādi apsvērums satur norādi, ka pierādīšana jeb sasaiste ar noziedzīgu nodarījumu nav pilnībā izslēdzama.

Proti, apsvērumā ir pamatoti noteikts, ka ir nepieciešams nonākt pie secinājuma, ka attiecīgais īpašums ir drīzāk gūts no noziedzīgas darbības nekā no citām darbībām. Apsvērumā arī nav precizēts, kuru no noziedzīgajām darbībām ir nepieciešams vērtēt – jebkuru noziedzīgu darbību vai no konkrēta nozieguma izrietošu darbību.

Secīgi konstatējams, ka nepieciešams apstiprinājums vai vismaz ļoti ticams pieņēmums, ka līdzekļi ir iegūti noziedzīgu nodarījumu rezultātā.

ECT Spriedumā secināja, ka gadījumos, kad tiek konfiscēti nozieguma rīki un noziedzīgi iegūti līdzekļi, ir būtiski, lai šo konfiscējamo rīku un līdzekļu izcelsme tiktu sasaistīta ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem vai administratīviem pārkāpumiem.

Proti, ECT norādīja, lai atzītu, ka personas īpašuma konfiskācija ir pamatojuma ar Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, nacionālajai tiesai saprātīgā veidā ir jāierāda, ka pastāv saikne starp konfiscējamo priekšmetu izcelsmi ar predikatīvo noziegumu.

Spriedumā ir konstatēts, ka persona, kurai tiek konfiscēti līdzekļi, 2008. gadā tika atzīta par vainīgu par noziedzīgu nodarījumu veikšanu – izvairīšanos no nodokļu (sociālo iemaksu) nomaksas 2006. gadā. Tika konstatēts, ka ar pierādīto noziedzīgo nodarījumu noziedzīga nodarījuma rezultātā persona nav ieguvusi finansiālu labumu, tādēļ nevarētu uzskatīt, ka konfiscējamie līdzekļi ir tie līdzekļi, kas iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā, par ko persona notiesāta un atzīta par vainīgu.

Tomēr nacionālā tiesa Bulgārijā to nevērtēja, tādēļ netika pierādīta saikne starp noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (izvairīšanās no nodokļu nomaksas) ar šī nozieguma rezultātā iegūtiem nelegāliem līdzekļiem Bulgārijā.

Aizdomu esamība, ka persona veic atkārotus noziedzīgus nodarījumus

Nacionālā tiesa lietas izskatīšanas ietvaros konstatēja, ka Bulgārijas varas iestādes 2011. gadā saņēma pieprasījumus izmeklēšanas ietvaros, no kuriem varēja secināt, ka tiek veikta izmeklēšana par tās pašas personas izdarītiem līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Līdz ar to Bulgārijas nacionālā tiesa norādīja, ka personai ir iezīmes uz "noziegumu turpināšanu". Svarīgi uzsvērt, ka saistībā ar izmeklēšanu 2011. gadā netika konstatēts, ka persona būtu notiesāta. Respektīvi, tika konstatēts, ka par notiesātās personas darbībām tiek veikta izmeklēšana, lai konstatētu, vai ir veikts vēl kāds noziedzīgs nodarījums.

Tātad arī fakts par to, ka persona atkārtoti varētu veikt noziedzīgus nodarījumus, kā rezultātā teorētiski ir iespējams iegūt noziedzīgus līdzekļus, nav pietiekams pamats, lai atzītu, ka konkrētie līdzekļi ir iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā.

Līdzekļu likumīgas izcelsmes neesamība

No Sprieduma izriet, ka persona valsts tiesā norādīja uz savu un sievas līdzekļu likumīgu izcelsmi, bet ar pierādījumiem nevarēja to apstiprināt. Tādēļ nacionālā tiesa atzina, ka persona nevarēja pierādīt likumīgu izcelsmi tiem līdzekļiem, kas tika konfiscēti.

ECT atzina, ka konfiskācijas īstenošanai nav pietiekami ar faktu, ka persona nespēj pierādīt līdzekļu likumīgu izcelsmi – ir nepieciešama pietiekama sasaiste ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, kā rezultātā ir iegūti noziedzīgie līdzekļi, kas tiek konfiscēti. Ja sasaiste netiek konstatēta, tad ir konstatējams Konvencijas Pirmā protokola 1. panta pārkāpums.

Secīgi, autora ieskatā, būtu izvērtējams jautājums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas procesu izskatīšanu tikai divās (nevis trīs) instancēs.

Satversmes tiesa 2017. gada 11. oktobra spriedumā lietā Nr. 2017-10-01 atzina, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir atsevišķs un nošķirts process, kura ietvaros tiesa vērtē tikai vienu lietā radušos jautājumu – mantisko jautājumu. Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevēja mērķis, izdalot mantisko jautājumu vērtēšanu sevišķā procesā, ir nodrošināt savlaicīgu un uz procesa ekonomijas interesēm vērstu kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu atrisināšanu. Ņemot vērā to, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, Satversmes tiesa atzina, ka šādam procesam var būt atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz ātru un efektīvu tā mērķa sasniegšanu. Tādējādi Kriminālprocesa likuma 631. panta trešās daļas otrajā teikumā ietvertais regulējums, nosakot šādu jautājumu izskatīšanu divās instancēs, ir viens no līdzekļiem, ar kuriem tiek panākta mantisko jautājumu ātra un efektīva atrisināšana.

Autora ieskatā, ECT Spriedumā nostiprinātā atziņa, ka ir nepieciešama pietiekama sasaiste ar konkrētu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, rada pamatu likumdevējam atkārtoti izvērtēt, vai šādu jautājumu izskatīšana divās instancēs ir pietiekami efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu ātru, efektīvu un taisnīgu mērķa sasniegšanu. Īpaši jāpatur prātā, ka ar noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas procesu tiek ierobežotas tiesības uz īpašumu, kas var būt iegūts veidā, kas nav saistīts ar noziedzīgām darbībām.

Lai arī Spriedumā nav norādes, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir nepieciešams izslēgt jebkādas saprātīgas šaubas par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, sasaiste ar predikatīvo noziegumu ir obligāta. Un šādā situācijā noteikti radīsies Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma tiesību normu piemērošanas izpratnes atšķirības.

Ja šādu jautājumu izskatīšana būtu paredzēta trīs instanču tiesās, tad kasācijas tiesvedības ietvaros veidotos Augstākās tiesas judikatūra tiesību normu piemērošanas jautājumos tieši par Spriedumā norādīto apstākli par noziedzīgi iegūtas mantas sasaisti ar noziegumu, neesot notiesājošam spriedumam par predikatīvo noziegumu.

Secīgi pierādījums, ka personas manta nav samērīga ar personas likumīgajiem ienākumiem, varētu būt tikai sekundārs fakts, ar ko pamato tiesas secinājumu, ka manta ir iegūta noziedzīgā veidā.