[1] 2023. gada 14. novembrī Latvijas Universitātē notika diskusija, kurā tika prezentēts "Jurista Vārda" grāmatžurnāls "Noziedzīgi iegūtās mantas legalizācijas novēršana: normatīvās un praktiskās aktualitātes". Gan šis izdevums pats par sevi, gan diskusijā izskanējušās domas ne tikai atgādina vispārzināmu patiesību, ka jebkurš normatīvs regulējums, gluži kā Rīga, nekad nebūs gatavs, bet liecina arī par to, ka rakstītās tiesību normas un to izpratne piemērošanas praksē, diskusijas par to saturu de lege lata un de lege ferenda, tiesību doktrīnas un likumdošanas attīstība tieši tagad ir nonākušas svarīgajā pārejas posmā.

Dažas grāmatžurnāla publikācijas joprojām atspoguļo atsevišķu politikas veidotāju un tiesību normu piemērotāju pārliecību, ka jebkuru mantu var un noteikti vajag konfiscēt vienkārši tādēļ, ka tās īpašnieks nevar pietiekami pārliecinoši izskaidrot tās izcelsmi. Šī pieeja neatspoguļo jaunākās tiesu prakses atziņas un visdrīzāk tiesību normās ieslēptās likumdevēja ieceres arī ne. Varētu pat teikt, ka tā pieder vēsturei, bet ne līdz galam, ko, savukārt, konstatē citi autori, pamatoti norādot uz Krimināllikuma (turpmāk – KL) 70.¹¹ panta pirmās, otrās un trešās daļas normu mehānisku piemērošanu, uzsverot, ka šīs normas neatbrīvo procesa virzītāju no pierādīšanas pienākuma attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi, pat arī izmantojot 70.¹¹ panta otrajā daļā paredzēto prezumpciju.¹

Turpinot šā un ar to saistīto tematu iztirzājumu, pirmkārt, vēlētos vērst lasītāju uzmanību uz procesuālo lēmumu trūkumiem, kuri visbiežak netiek vērtēti tiesas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu un noved pie kriminālprocesos arestētās mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu bez pierādījumiem.

Otrkārt, ņemot vērā zinātnieku strīdus par to, līdz kādai konkretizācijas pakāpei pierādāma mantas izcelsme kriminālprocesā, šo rindu autors atļausies piedāvāt izmantošanai zinātniskā un praktiskā apritē noziedzīgi iegūtās mantas izcelsmes klasifikāciju, kura, cerams, skaidrāk sistematizēs jau labi zināmas procesuālās situācijas, kā arī, iespējams, palīdzēs pareizāk un vienveidīgāk piemērot tiesību normas, kuras nosaka pierādīšanas priekšmetu, pienākumus un standartu attiecībā uz kriminālprocesā aizskarto mantu.

[2] Skaidrojot KL 70.¹¹ panta pirmās, otrās un trešās daļas normas, tiek nošķirta pierādīta un prezumēta mantas noziedzīga izcelsme. Tiek uzskatīts, ka KL 70.¹¹ panta pirmā daļa paredz pierādītu noziedzīgu izcelsmi tieši no noziedzīga nodarījuma (piemēram, narkotiku realizācijas laikā iegūtā nauda, pieņemtais kukulis, laupīšanā iegūtā manta, manta, kas iegūta, izvairoties no nodokļu nomaksas (nenomaksāto nodokļu apmērā), kā arī citos gadījumos, kad noziedzīga nodarījuma rezultātā tiek ģenerēti aktīvi) vai netieši (jebkāds ekonomisks labums, kas iegūts daļēji vai pilnībā realizējot, pārveidojot vai pārvēršot mantu par citu īpašumu, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši ir nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā).