Foruma "Notariāts 2030" pirmajā daļā ar priekšlasījumiem par mākslīgā intelekta risinājumiem tieslietu nozarē uzstājās Eiropas Savienības Notariātu padomes (CNUE) prezidents Pēters Stelmasčiks (Peter Stelmaszczyk), viena no "Harvard Journal of Law & Technology" radītājām Lauri Donahjū (Lauri Donahue), Vācijas notārs prof. Dr. Aksels Adrians (Axel Adrian) un Dženovas Notāru kameras prezidents Ugo Bečini (Ugo Bechini). Savukārt foruma otrajā daļā notika hakatons ar mērķi debatēt par praktiskām mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām notāru darbā. Hakatona ietvaros darba grupas apsprieda mākslīgā intelekta instrumentus notāra klienta vajadzībām (darba grupas vadītāja Jana Bunkus) un notāra darba efektivizēšanai (darba grupa Arvja Zeiles vadībā), kā arī vērtēja mākslīgā intelekta integrācijas iespējas Notariāta likumā (vadītāja prof. Dr. iur. Daiga Rezevska). Forumu noslēdza diskusija "Nākamie pieci gadi Latvijas tiesu vidē".

Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam iepazīties ar galvenajiem secinājumiem un tēzēm, ko pēc foruma "Notariāts 2030" apkopojuši zvērināts notārs Jānis Skrastiņš (tobrīd Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, pašlaik – padomes loceklis), tehnoloģiu eksperts Arvis Zeile, komunikāciju eksperte Jana Bunkus un žurnāla "Harvard Journal of Law & Technology" līdzdibinātāja Lauri Donahjū. Pārskatu noslēdz plašākais materiāls saistībā ar forumu "Notariāts 2030" – šī pasākuma dalībnieka Dženovas notāra Ugo Bečini analītiskās pārdomas par mākslīgo intelektu un tā iespējām tieslietu nozarē.

Notariāta gadadienā pēta mākslīgā intelekta iespējas tiesu vides efektivizēšanā. Jurista Vārds, 19.09.2023., Nr. 38 (1304), 5. lpp.

Ko varam mācīties no Latvijas notariāta 30 gadiem

Jānis Skrastiņš
Latvijas Zvērinātu notāru padomes loceklis

Latvijas notariāts ir nosvinējis 30 gadus, kopš beidza pastāvēt padomju laika notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji. Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas kā demokrātiskas valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki nekā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistes problēmu un panākt amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā ik gadu vairāk nekā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to, ar kādām problēmām sastopas cilvēki. Tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis vairākas nozīmīgas normatīvo aktu izmaiņas, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir arī ieviesuši vairākus elektroniskos reģistrus – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistru, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Spēja reaģēt uz problēmām un meklēt risinājumu, kamēr citi gaida valsts finansējumu vai politiskos lēmumus, – tā ir būtiska Latvijas notariāta kultūras sastāvdaļa.

Pēdējās divās desmitgadēs notariāts ir ieguldījis savus līdzekļus vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, lai izveidotu sabiedrībai noderīgus rīkus. Piemēram, vien retais zina, ka interaktīvais portāls klienta saziņai ar notāru DigiNotārs arī tapis pēc notāru iniciatīvas un Latvijas iedzīvotāji ir vienīgie Eiropā, kuriem kopš 2018. gada tiešsaistē pieejami visi notāra pakalpojumi. Sejas atpazīšanas sistēma un biometrijas datu pārbaude – tie ir jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, kuri ieviesti, lai iedzīvotāji justos droši par savu darījuma partneri, saņemot attālinātu pakalpojumu. Dokumentus var apliecināt ar e-Apostille, un aizvadītajā desmitgadē notāri kļuvuši par uzticības pakalpojuma sniedzējiem, sākot izsniegt eParaksts Mobile.

Nav pārsteigums, ka notariāta darbība digitalizācijas jomā ir novērtēta ar vairākiem LIKTAS apbalvojumiem "Platīna pele", tostarp sejas atpazīšanas sistēma atzīta par labāko kiberdrošību veicinošo iniciatīvu.

Tiesa, daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām noraidoši izturas pret tehnoloģiskiem jaunievedumiem, tostarp pret elektroniskā paraksta lietošanu, un dod priekšroku nevis ērti izmantojamiem digitālajiem pakalpojumiem, kas būtiski samazina gaidīšanu rindā, bet gan klātienes konsultācijām. Taču mēs apzināmies, ka jebkuru pārmaiņu iedzīvināšana prasa laiku. Un bez pārmaiņām mēs neiztiksim.

Nākamā – ceturtā – notariāta desmitgade nepārprotami paies mākslīgā intelekta zīmē.

Tehnoloģijās balstītu risinājumu loma pieaug ikvienā mūsu dzīves jomā, un redzam, ka tuvākajā nākotnē šādu instrumentu (tostarp mākslīgā intelekta) izmantošanas īpatsvars pieaugs arī notāru darbā.