Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānotās reformas iecere atkal ir pavērusi ceļu plašākām debatēm un likusi atgriezties pie Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojuma par izmeklēšanas iestādēm Latvijā. Jautājumam par VID reformu pilnībā tika veltīta arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 10. janvāra sēde.

Kā zināms, šobrīd VID sastāvā ir gan nodokļu administrācija, gan muita, gan Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Iekšējās drošības pārvalde. Nodokļu administrācija un muita arī turpmāk tiek saredzēta kā vienota institūcija ar skatu uz digitalizāciju un klientorientētu servisu. Jaunās koncepcijas tvērumā vairs nav iederīgs represīvais faktors, un no VID ir plānots nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus un konsultācijas. Tāpēc iecerētā reforma liek atbildēt, kurp turpmāk pārvirzīt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi. Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka bez iepriekšēja sistēmiska izvērtējuma, reorganizējot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, abas struktūras tika izveidotas vien 2018. gadā, bet, kā redzams, jau atkal to liktenis ir uz apspriežu galda.

Tas, ko piedāvā VID reformas iniciatori, – VID sastāvā esošā policija tiktu veidota kā patstāvīga iestāde, kas nonāk Finanšu ministrijas pārziņā, bet Iekšējās drošības pārvalde – KNAB sastāvā. Tādējādi plānots nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību un stiprināt objektivitāti, novēršot interešu konflikta situācijas iespējamību. Turklāt tas arī ļautu konsolidēt šo kompetenci, jo, kā sēdē uzsvēra Valsts kontroles pārstāve Maija Āboliņa, koruptīvo nodarījumu un iekšējo izmeklēšanu mandāta sadrumstalotība ir aktuāla ne tikai finanšu resorā – ar to kopumā nodarbojas septiņas no vienpadsmit izmeklēšanas iestādēm. Tāpēc priekšlikums par attiecīgās struktūrvienības izņemšanu no VID atbilst Valsts kontroles revīzijā sniegtajiem ieteikumiem, turklāt rekomendējot šādas pārmaiņas veikt ar vēl plašāku vērienu un ne tikai attiecībā uz VID.

Sarežģītāka situācija gan veidojas ar VID sastāvā esošo policijas pārvaldi. Iecere par tās atdalīšanu no VID konceptuāli tika atbalstīta arī Saeimas komisijas sēdē. Tiesa, šobrīd piedāvātais risinājums to veidot kā patstāvīgu iestādi tiek saredzēts tikai kā starpposms. Perspektīvā tiek cerēts uz Iekšlietu ministrijas atsaucību, kas to ņemtu savā pārziņā un apvienotu ar kādu radniecīgu Valsts policijas struktūru vai pat veidotu jaunu. Tādējādi šobrīd tiek plānota jauna iestāde un tās uzraudzības sistēma, bet ar lielām cerībām finanšu resoram no tās tomēr tikt vaļā. Un kāpēc ne uzreiz? Tieši šādā aspektā šis jautājums Saeimas komisijas sēdē netika izvērsts, taču faktiski atbildes tur varēja saklausīt.

Pirmkārt, tas būtu sistēmiski un jēgpilni jāizvērtē, kā valstī konsolidēt finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu. Otrkārt, kā jau tas ir konstatēts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, Latvijā izmeklēšanas iestādēs amatu klasificēšanas un atlīdzības kārtību nosaka dažādi normatīvie akti, tādēļ atalgojums un sociālās garantijas pat salīdzināmiem amatiem atšķiras. It īpaši šo nevienlīdzību izjūt VID policijā, kas ir ļoti noslogota, bet salīdzinājumā ar citiem tur ir mazākas algas un sliktākas sociālās garantijas kopumā, tai skaitā nav arī izdienas pensijas. Tādēļ pamatoti var pieņemt, ka iekšlietu resors un Valsts policija, kas paši cīnās ar pārslodzi un naudas trūkumu, šobrīd nav viesmīlīgi pret jaunām apjomīgām funkcijām un papildu izmaksām, ko līdzi nestu šādas pārmaiņas. Tādēļ vismaz sākotnēji VID policiju plānots atdalīt kā patstāvīgu iestādi, un tālāko jau nākotne rādīs. Ģenerālprokurors Juris Stukāns komisijas sēdē gan mudināja aizdomāties, ka, sarūkot iedzīvotāju skaitam valstī, operatīvo un izmeklēšanas iestāžu apjoms pieaug. Viņaprāt, tam kopumā atvēlētie līdzekļi ir ievērojami, bet tie ir sadrumstaloti pa iestādēm, un atdeve efektivitātes un kvalitātes ziņā neatbilst ieguldītajam.

Lai gan Valsts kontrole savā revīzijā secināja, ka Latvijā pastāvošais decentralizētais izmeklēšanas iestāžu modelis būtībā nav ne unikāls, ne slikts, tomēr tajā ir vieta arī pilnveidojumiem. Proti, tieši izmeklēšanas iestāžu piederība dažādiem resoriem un atšķirīgais tiesiskais regulējums ir iemesli, kas neveicina spēju izveidot atbilstošu pirmstiesas izmeklēšanas kapacitāti katrā izmeklēšanas iestādē. Tādēļ, domājot par kārtējās jaunās iestādes izveidi, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt visus riska faktorus un jau konstatētās problēmas, lai pēc iespējas tās novērstu un neradītu jaunas.