Pašreiz Saeimā notiek darbs pie likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", un grozījumi tiecas precizēt esošās normas un papildināt likumu ar jaunām normām, nosakot jaunas tiesības un pienākumus, kā arī izveidojot mehānismu, lai nodrošinātu pacientu tiesību ievērošanu. Likumprojekta iesniedzējs ir Ministru kabinets atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 2. punktam, bet tā izstrādātāja – Veselības ministrija.¹

Saturiski daļa priekšlikumu sakņojas ar veselības ministra 2022. gada 31. janvāra rīkojumu Nr. 15 "Par darba grupas izveidi pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai" izveidotās darba grupas rezultātos, par ko "Jurista Vārdā" jau rakstīts iepriekš.² Tomēr ar Likumprojektu piedāvātās redakcijas ir Veselības ministrijas precizējums jeb veselības nozares politikas plānotāja vīzija par pacientu tiesību regulējumu. Līdzās šiem grozījumiem, kas zināmā mērā tiecas iedzīvināt darba grupas priekšlikumus, Likumprojekts satur arī citus pacientu tiesību grozījumus.

Par šo Likumprojektu uz otro lasījumu vairāki veselības nozares dalībnieki ir nosūtījuši vēstules Saeimai, konkrētāk – Sociālo un darba lietu komisijai, kura ir atbildīga par Likumprojekta virzību. Šīs vēstules satur gan iebildumus par rosinātajiem grozījumiem, gan arī priekšlikumus citādām normu redakcijām. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu Likumprojektā un norādīt uz problēmām atsevišķos plānotajos grozījumos, ņemot vērā paustos iebildumus un izteiktos priekšlikumus.

1. Ieskats Likumprojektā

Saturiski Saeimai iesniegtais Likumprojekts rosina šādas izmaiņas. Pirmkārt, precizēt ārstējošā ārsta termina skaidrojumu un papildināt likuma terminu uzskaitījumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja skaidrojumu. Otrkārt, papildināt vispārīgos noteikumus, nosakot priekšnoteikumus, lai notiktu sistēmisks un sistemātisks darbs ar pacientu tiesībām ikvienā ārstniecības iestādē. Treškārt, precizēt tiesību uz informāciju saturu un pienākumus to sakarā. Ceturtkārt, stiprināt pacienta tiesības ārstniecībā gan situācijās, kad iespējama vairāku veidu ārstniecība vai izvēle ir ierobežota, gan arī nosakot pacienta gribai skaidru lomu pacienta ārstniecības stratēģijas izstrādē, gan arī precizēt citu personu klātbūtnes iespējas ārstniecības laikā. Piektkārt, pārskatīt informētās piekrišanas regulējumu un citu personu tiesības lemt par pacienta ārstniecību gadījumos, kad pats pacients nespēj to darīt. Sestkārt, precizēt pacienta tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi. Septītkārt, pacientu datu aizsardzības panta nosaukumu mainīt atbilstoši tā jēgai – pacienta datu apstrādei – un izdarīt atsevišķus papildinājumus attiecībā uz pacientu datu apstrādi.

Tāpat arī rosināts pārskatīt un papildināt nepilngadīga pacienta tiesību saturu, kā arī precizēt pacienta pienākumu loku attiecībā uz norēķiniem par veselības aprūpes pakalpojumiem. Papildus visam šim likumdošanas procesa gaitā veselības ministrs Hosams Abu Meri rosinājis arī pienākumu savlaicīgi atteikt plānoto vizīti. Visbeidzot, paredzēts papildināt arī pacienta tiesību un likumisko interešu aizstāvēšanas kārtību, nosakot pienākumu konfliktsituāciju risināt nekavējoties, vēršoties ārstniecības iestādē vai par pacientu tiesību ievērošanu atbildīgajās institūcijās. Deputāte Mairita Lūse lūgusi to precizēt, ka tas gan būtu darāms nevis nekavējoties, bet pēc iespējas ātrāk.

2. Atsevišķi grozījumi tuvplānā

2.1. Tiesības uz ārstniecību

Spēkā esošais regulējums un Likumprojekts

Pašreiz Pacientu tiesību likuma (turpmāk – PTL) 5. panta sestā daļa noteic: "Ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji."

Vispārīgi pacientam ir tiesības uz veselības stāvoklim atbilstošu, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, un tās ir nostiprinātas PTL 5. panta pirmajā un otrajā daļā. Šo tiesību būtisks aspekts ir ārstniecības kvalitātes standarts, kas noteikts Ārstniecības likuma 9.¹ panta pirmajā daļā.