Lai gan ārstniecības procesā tradicionāli lielāka uzmanība tiek pievērsta pilngadīgu pacientu pienākumiem, normatīvie akti paredz arī nepilngadīgo pacientu pienākumus ārstniecībā. Šo pienākumu tvērums izriet gan no Pacientu tiesību likuma, gan no Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL), tādējādi nostiprinot bērna kā aktīva ārstniecības procesa dalībnieka lomu. Vienlaikus jāuzsver, ka nepilngadīgo pacientu pienākumu īstenošana nav absolūta un ir cieši saistīta ar bērna vecumu, briedumu un individuālajām spējām. Atšķirībā no pilngadīgiem pacientiem bērnu pienākumu izpilde lielā mērā ir atkarīga no vecāku vai citu likumisko pārstāvju rīcības. Šī savstarpējā mijiedarbība starp bērnu un pieaugušo būtiski ietekmē arī ārstniecības procesa efektivitāti. Jo pilnvērtīgāk nepilngadīgais pacients un viņa likumiskai pārstāvis iesaistās savu pienākumu izpildē, jo lielāka ir iespējamība sasniegt sekmīgākus ārstniecības rezultātus un nodrošināt efektīvāku bērna labāko interešu aizsardzību ārstniecībā.

Bērna tiesības uz veselību ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants nostiprina ikviena tiesības uz veselības aizsardzību, savukārt Satversmes 110. pants uzliek valstij pienākumu īpaši aizsargāt bērnu un ģimeni.