Dezinformācijas pieaugošā izplatība tiešsaistes sociālajos tīklos pēdējos gados, jo īpaši pēc 2016. gada Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) prezidenta vēlēšanām, ir spilgti demonstrējusi tās negatīvo ietekmi uz sabiedrisko diskursu. Lai arī dezinformācija kā informācijas forma nav nekas jauns, tomēr sociālo tiešsaistes platformu straujā izaugsme un loma personu ikdienā ir raisījusi bažas un diskusijas par dezinformācijas regulēšanu ne tikai ASV un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), bet arī citviet pasaulē. Šajā rakstā autore aplūkos esošo regulējumu ES attiecībā uz dezinformācijas ierobežošanu tiešsaistē, kā arī centīsies atklāt tos vārda brīvības ierobežošanas apsvērumus, kas likumdevējam būtu jāņem vērā, izstrādājot regulējumu dezinformācijas ierobežošanai tiešsaistē.
I. Dezinformācija tiešsaistē, tās ietekme uz sabiedrisko diskursu
Vispirms jānorāda, ka patlaban vēl nav izstrādāta precīza un vienota šī termina juridiskā definīcija. Tas rada problēmas likumdevējiem, valstu valdībām, tiešsaistes platformām un vidusmēra cilvēkam. Definīcijas trūkums vienlaikus norāda arī uz šī jēdziena sarežģīto un politisko raksturu.
Šī raksta ietvaros autore izmantos Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izstrādāto dezinformācijas definīciju. Atbilstoši šai definīcijai dezinformācija ir pierādāmi nepatiesa vai arī maldinoša informācija, kas tiek sagatavota, publiskota un izplatīta, lai gūtu ekonomisku labumu vai maldinātu sabiedrību, un var radīt kaitējumu sabiedrībai.1 Dezinformācija nav ziņas par kļūdām, satīra, parodija vai skaidri norādītas atbalstītāju ziņas un komentāri.2 Gandrīz identiska dezinformācijas definīcija ir iekļauta arī Valsts kancelejas izstrādātajā rokasgrāmatā pret dezinformāciju.3
Tiešsaistes platformām, kas izplata saturu, jo īpaši sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, Facebook, X, TikTok, ir būtiska nozīme dezinformācijas izplatīšanā tiešsaistē.4 Šajās platformās dezinformācija spēj ātri sasniegt ļoti plašu auditoriju, pastiprinot tās ietekmi un veicinot dezinformācijas apkarošanas problēmas. Reuters Institūta sagatavotais 2023. gada Digitālais ziņu pārskats liecina, ka, neskatoties uz to, ka sabiedrības satraukums attiecībā uz dezinformāciju sociālajās platformās ir gandrīz rekordliels salīdzinājumā ar citiem gadiem, sabiedrības atkarība no šīm platformām turpina tikai pieaugt. Turklāt saskaņā ar datiem arvien vairāk jauniešu šīs platformas izmanto kā galveno ziņu ieguves avotu un uzticas lielākoties slavenību vai digitālā satura autoru teiktajam, nevis žurnālistiem.5 Tas liecina, ka sabiedrības uzticēšanās uzticamiem ziņu avotiem un tradicionālajiem ziņu ieguves avotiem sarūk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
