Šis žurnāla "Jurista Vārds" laidiens ir veltīts Latvijas krimināltiesību "mugurkaula" – Krimināllikuma – 25 gadu jubilejai. Redakcija pateicas visiem ekspertiem – likuma līdzautoriem, tiesību politikas veidotājiem un tiesību piemērotājiem, kas, atsaucoties šī tematiskā laidiena veidotājas kolēģes Sannijas Matules aicinājumam, ir piekrituši dalīties ar mūsu lasītājiem savās domās par šīs tiesību nozares un tās kodeksa līdzšinējo attīstību un šā brīža vai paredzamajām krimināltiesiskajām problēmām, kuru risināšana vēl priekšā.

Katram tiesībniekam Krimināllikuma jubileja noteikti raisa citas pārdomas. Likuma veidotāji un ilggadējie dažādo darba grupu dalībnieki un grozījumu projektu līdzautori var atskatīties uz viedokļu sadursmēm un kodeksa evolūciju atbilstoši aktuālajām vajadzībām, tai skaitā reaģējot uz tiesību aizsardzības iestāžu un sabiedrības pieprasījumu. Likums līdz šim grozīts 76 reizes un šajā ziņā noteikti ir viens no līderiem starp spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Nesenākie Krimināllikuma grozījumi tapuši, likumdevējam reaģējot uz situāciju, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu un šī kara atbalsis citās valstīs, kuras Krievija, vairs neslēpojoties, cenšas ietekmēt un vājināt. 2023. gada otrajā pusē tapušos grozījumus iniciēja Valsts prezidents, vēstulē Saeimai atgādinot par ārējo draudu būtisku pieaugumu un norādot, ka "valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm" un "ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti". Likumdevējs, būtiski pastiprinot sodus, grozīja Krimināllikuma IX nodaļu "Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds" un X nodaļu "Noziegumi pret valsti".

Kad likums izgrozīts, atbildība nonāk tiesību piemērotāju, šai gadījumā – policijas, prokuroru un tiesnešu – rokās. Daudzi no mūsu paaudzes juristiem, studējot tiesību zinātni, Krimināllikuma Sevišķās daļas pirmās trīs "smagās" nodaļas (IX, IX¹, X) uzskatīja par teorētiski, ne praktiski piemērojamām, jo nelikās, ka šāda veida noziedzīgi nodarījumi Latvijā būs aktuāli. Diemžēl pasaule ir mainījusies uz slikto pusi, un gandrīz katru nedēļu dzirdam par kādu aizturētu vai apsūdzētu Krievijas spiegu vai Krievijas agresijas slavinātāju.

Tikmēr joprojām atrodas tiesneši,¹ kas acīmredzot dzīvo neziņā par dzīves realitāti un turpina maigu sodu politiku pret personām, kas apsūdzētas spiegošanā par labu Krievijai u.tml. noziedzīgos nodarījumos, atsakās izmantot izmeklētāju pieprasītos drošības līdzekļus, pieļauj notverto spiegu aizbēgšanu no valsts utt. Tā, piemēram, pēc tiesneses Birutas Horunas lēmuma atbrīvot pret drošības naudu uz Krieviju aizbēdzis Krievijas militārās izlūkošanas aģents Valentīns Frolovs, pēc tiesneses Anastasijas Pasjugas pieņemtajiem lēmumiem no soda izdevies izvairīties Sergejam Sidorovam (pierādītas 23 spiegošanas epizodes) un diversantu grupas "Baltijas antifašisti" dalībniekam Aleksandram Žgunam, uz Krieviju aizbēdzis arī tiesneses Sigitas Dolnieces no apcietinājuma atbrīvotais krievu aģents Sergejs Vasiļjevs.²

Reaģējot uz sabiedrības sašutumu, tiesu sistēmas vadošās amatpersonas uzsākušas skaidrojošu un tiesnešus izglītojošu darbu, kaut gan nav šaubu, ka jebkuram tiesnesim kā visaugstāk kvalificētam juristam un Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts iekārtas aktīvam sargam pašam ir jāspēj analizēt "ģeopolitiskās kopsakarības" un novērtēt draudus, ko rada šāda veida nodarījumi.

Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova pamatoti norāda, ka "tiesām jātiek līdzi reālajai valsts drošības situācijai". "Augstākās Tiesas Biļetena" jaunākajā laidienā ir publicēts viņas viedoklis, kā arī Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas veiktais tiesu prakses apkopojums par sodu noteikšanas praksi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību.³

Paplašinot senatores Poļakovas atziņu, jāizsaka cerība, ka gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji rīkosies, lai 25 gadus vecais Krimināllikums turpinātu tikt līdzi laikam un krimināltiesību nozare spētu risināt visas aktuālās Latvijas sabiedrības vajadzības.