Kopš brīža, kad sabiedrība atzina nepieciešamību vērsties pret nodarījumiem, kas sasniedz sevišķu bīstamības vai sociāli neakceptējamas rīcības intensitāti, noziedzīga nodarījuma jēdziens ir savijies ar soda institūtu kā reakciju uz šo nevēlamo parādību.¹ Gadsimtiem ilgi soda piespriešanas un izpildes process bija valsts sodošās varas akts, raugoties gandarīt aizskarto personu un gūt pelnītu atmaksu par nodarījumu, taču, pieaugot cilvēktiesību un cilvēka cieņas koncepta nozīmei, soda izpildes process it kā ir ieguvis humānākus un mazāk bargus vaibstus. Tādējādi atbilstoši formāli atzītajam diskursam mēdz uzskatīt, ka mūsdienīga kriminālsoda mērķis ir atjaunot taisnīgumu; novērst noziedzīgu nodarījumu recidīvu (speciālā prevencija); aizsargāt sabiedrisko drošību; atturēt citus cilvēkus no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas (vispārējā prevencija); kā arī resocializēt notiesāto personu.²

Līdztekus tiesību jautājumiem kriminālsoda jēdziens nav nošķirams no tiesībfilozofiskiem apsvērumiem, kuru uzdevums ir aplūkot soda mērķus un to, ar kādiem sodu veidiem šie mērķi ir optimāli sasniedzami, tādējādi salāgojot sodāmās personas tiesību garantijas ar nepieciešamību nodrošināt adekvātu sodošu vēršanos par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.³

Raugoties uz kriminālsoda institūta izpratni Latvijas krimināltiesībās mūsdienu perspektīvā, šai dimensijai, kas prasa uz sodu raudzīties filozofiskā perspektīvā, uzmanība tiek pievērsta ārkārtīgi reti, lai neteiktu, ka faktiski nemaz. Šādu konstatējumu ļauj formulēt likumdošanas iniciatīvu tendences un it sevišķi pēdējo gadu laikā vērojamie rosinājumi kāpināt sodu bardzību,⁴ kā centrālo iemeslu šādiem priekšlikumiem izvirzot sabiedrības iebildumus vai nespēju bez valsts sodošās varas iejaukšanās risināt individuālās tiesiskās situācijas, vai uzsvaru maiņu jautājumā par to, kādu sodu pelnījusi persona par konkrēta rakstura nodarījumiem.⁵

Soda sankciju⁶ koriģēšana Latvijas apstākļos pēdējo gadu laikā noris kampaņveidīgi un nekonsekventi, turklāt – galvenokārt tieši gadījumos, kad varbūtēji piespriežamā soda maigums vai valsts pozitīvo pienākumu nepienācīga izpilde kādā jomā, piemēram, vardarbības ģimenē apstākļos, izraisījusi plašāku sabiedrisko rezonansi un asāku viedokļu apmaiņu.