Ar 2024. gada 21. martā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā,¹ Notariāta likumā² un Kredītu reģistra likumā³ (Grozījumi) tika īstenota nozīmīga mantojuma tiesību reforma, kuras laikā paredzēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, kā arī risināt līdzšinējās ar mantošanu saistītās praktiskās problēmas. Grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Grozījumi pieņemti, ieviešot Koncepciju par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju (2009)⁴ un pārņemot idejas un secinājumus no pētījuma par mantojuma tiesību modernizāciju (2017),⁵ kas fundamentāli iezīmē jaunu pieeju kreditora un mantinieka attiecībās.

Mantojuma tiesību reforma Latvijā ir nozīmīgs solis un jauns pavērsiens kreditoru un mantinieku attiecībās, un kopumā šīs reformas ieviešana aizņēma vairāk nekā 10 gadus. Šīs reformas tapšanas gaitā tika pulcētas darba grupas, kurās piedalījās notāri, praktizējoši advokāti, augstskolu mācībspēki, kā arī dažādi nozares eksperti un praktiķi. Šo gadu gaitā tika analizētas un izdiskutētas daudzas dažādas idejas, un dažas no tām tā arī palika tikai par idejām, bet kopumā ir svarīgi, ka šāda reforma Latvijā beidzot ir īstenota.

Šajā tematiskajā numurā iepazīstinām lasītājus ar būtiskākajām izmaiņām mantojuma tiesību regulējumā, kā arī ar nozares ekspertu un praktiķu pārdomām gan par Grozījumiem un to pieņemšanas procesu, gan citiem ar mantojuma tiesībām saistītiem jautājumiem.

Šajā numurā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vecākais jurists Jānis Bērziņš sniedz pārskatu par galvenajām izmaiņām mantojuma tiesību regulējumā. Tā kā ir svarīgi zināt nozares ekspertu un praktiķu viedokli, šajā numurā praktisku informāciju par jaunumiem notariālajā procesā mantojuma reformas kontekstā sniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe, savukārt ar ieskatu reformā no kreditoru skatpunkta dalās finanšu nozares eksperti – Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks un zvērināts advokāts Edgars Pastars un Luminor Bank AS Latvijas filiāles Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis.

Tāpat šim numuram rakstu ir sagatavojušas ģimenes un mantojuma tiesību ekspertes – Augstākās tiesas tiesnese un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Kristīne Zīle un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Alise Reide, rakstā tiek detalizēti izklāstīts jautājums par termiņu izmaiņām mantojuma tiesībās. Savukārt par pārrobežu mantojuma lietu risināšanu raksta zvērināta advokāta palīdze Sabīne Zaula un zvērināti advokāti Mārtiņš Aljēns un Lauris Liepa, kuri detalizēti analizē pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu Mantošanas regulas izpratnē un ar to saistītos jautājumus.

Redakcija pateicas visiem tematiskā numura autoriem par ieguldīto darbu, kura rezultātā tapis šis mantojuma tiesībām veltītais numurs.

Neapšaubāmi, Grozījumu pieņemšana un reformas īstenošana vēl nenozīmē, ka pilnīgi visi jautājumi ir atrisināti. Ar reformas pieņemšanu ir arī radušies dažādi praktiskas dabas jautājumi, par kuriem rakstīts šajā numurā. Aicinām iepazīties ar autoru skaidrojumiem un vērtēt reformas nozīmi. Priecāsimies par jaunām idejām vai juridiskām diskusijām mantojuma tiesību vai citās jomās.