Kopš Koncepcijas par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju izstrādi¹ darbs pie Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizācijas ir turpinājies gandrīz pastāvīgi, ir izstrādāti un spēkā stājušies vairāki grozījumi. Tomēr joprojām risinājumu gaida vairāki jautājumi, kuri tika minēti jau Koncepcijas izstrādes gaitā, bet visaptveroši analizēti Tieslietu ministrijas pasūtītajā pētījumā "Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība",² kuru izstrādāja Latvijas Zvērinātu notāru padome. Tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka 2023. gada 31. augustā Saeimā tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Civillikumā"³ (turpmāk – Grozījumi), ar kuru plānots risināt vairākus būtiskus problēmjautājumus, kuri norādīti minētajā pētījumā. 2024. gada 21. martā Saeima atbalstīja likumprojektu galīgajā lasījumā, vienlaikus paredzot, ka grozījumi Civillikumā stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.⁴

Grozījumi aptver pietiekami plašu jautājumu loku, paredzot gan konceptuālas izmaiņas, mainot šobrīd pastāvošo kārtību (te minami, piemēram, mantojuma pieņemšanas termiņa grozījumi, mantinieku atbildības par mantojuma atstājēja parādiem grozījumi), gan redakcionālas izmaiņas, kas precizē esošo normas izpratni vai padara tiesību normu vieglāk izprotamu (piemēram, grozījumi Civillikuma⁵ 396. pantā vai grozījumi Civillikuma 423. pantā).

Civillikuma 396. panta jaunā redakcija šobrīd esošo radinieku uzskaitījumu (lejupējie, adoptētie, augšupējie, īstie brāļi vai māsas vai to bērni, pusbrāļi vai pusmāsas vai to bērni) aizstāj ar norādi par šķirām (pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki), skaidri parādot pārdzīvojušā laulātā prioritāti mantošanā pār ceturto šķiru. Protams, ka pēc būtības šajā tiesību normā nekas netiek grozīts, taču atzīstams, ka šādai redakcijai būtu jābūt vieglāk uztveramai.

Savukārt grozījumi Civillikuma 423. panta trešajā daļā nostiprina līdz šim tiesu praksē un doktrīnā atzīto, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem nav jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu, ja viņi jau ir pieteikuši savas tiesības kā mantinieki vai legatāri. Kā norādīts Grozījumu likumprojekta anotācijā, "šobrīd mantinieks, kas mantojuma lietā pieteicies (paudis gribu) kā mantinieks, līdz sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņa beigām var neuzzināt, ka tas, piemēram, ar testamentu, kas bijis cita mantinieka rīcībā, ir atstumts no mantojuma. Kā rezultātā šāds mantinieks var nepaspēt atlikušajā sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā pieteikties uz sev piekrītošo neatņemamo daļu vai vienkārši to neizdarīt, jo nezina, ka mantojuma lietā iesniegts testaments, ar ko tas atstumts no mantošanas".