[1] Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta 2.¹ daļu Tiesnešu ētikas komisija nolūkā izvērtēt Tiesnešu ētikas kodeksa normu iespējamu rupju pārkāpumu saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ne retāk kā reizi sešos mēnešos pieprasa no Sodu reģistra informāciju par tiesnešu izdarītiem administratīviem pārkāpumiem.

Pēc iepazīšanās ar informāciju par tiesnešu 2023. gada otrajā pusgadā izdarītiem administratīviem pārkāpumiem Tiesnešu ētikas komisija konstatēja, ka tiesnesis ir ticis sodīts par trīs administratīvo pārkāpumu izdarīšanu:

1) 2023. gada 12. oktobrī piemērots administratīvais sods par Ceļu satiksmes likuma 53. panta divpadsmitajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu – par ceļu satiksmes drošības nenodrošināšanu, braucot atpakaļgaitā, proti, tiesnesis, stāvlaukumā veicot atpakaļgaitas manevru, uzbraucis stāvēšanai novietotam transportlīdzeklim;

2) 2023. gada 12. oktobrī piemērots administratīvais sods par Ceļu satiksmes likuma 63. panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu – par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma;

3) 2023. gada 30. novembrī piemērots administratīvais sods par Ceļu satiksmes likuma 62. panta septītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu – par alkoholisko dzērienu lietošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Lēmumi par administratīvo sodu piemērošanu ir stājušies spēkā.

[2] Tiesnesis sniedzis rakstisku informāciju par notikuma apstākļiem, norādot, ka automašīnu sadursmi nav jutis. Atgriežoties mājās, nav pamanījis automašīnai radušos bojājumus.

Notikuma dienas pēcpusdienā mājas svinībās tiesnesis lietojis alkoholiskos dzērienus. Policijas veiktie alkohola reibuma mērījumi izdarīti piecas stundas pēc ceļu satiksmes negadījuma. Tā kā tiesnesis nav manījis automašīnu sadursmi un nav apzināti pametis ceļu satiksmes negadījuma vietu, viņam bijusi pārliecība, ka, lietojot alkoholiskus dzērienus pēc darba, neizdara administratīvi sodāmu pārkāpumu.

Līdzīgu notikumu izklāstu tiesnesis sniedza arī Tiesnešu ētikas komisijas sēdē, uzsverot, ka nav sajutis automašīnu sadursmi, pretējā gadījumā noteikti nebūtu aizbraucis no negadījuma vietas.

[3] Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 91.² panta 4. punktu Tiesnešu ētikas komisija apspriež ētikas normu pārkāpumus un sniedz atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem. Tādēļ komisija vērtē, vai tiesneša rīcībā ir konstatējams ētikas normu pārkāpums un, ja ir konstatējams, vai pārkāpums ir rupjš un ir ierosināma disciplinārlieta.

Izvērtējusi Tiesnešu ētikas komisijas rīcībā esošos materiālus un tiesneša paskaidrojumus, komisija atzīst, ka tiesneša rīcībā ir konstatējams rupjš ētikas normu pārkāpums.

[4] Tiesnešu ētikas kodeksa 2. kanona 1. punkts noteic, ka tiesnesis ciena un ievēro likumu, godprātīgi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā.

Kanona 2. punktā noteikts, ka tiesnesis, gan veicot amata pienākumus, gan darbojoties ārpus tiem, rīkojas tā, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Tiesnešu ētikas kodeksa 5. kanonā noteikts, ka tiesneša uzvedībai visā savā darbībā jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Kanona 1. punkts noteic, ka tiesnesis ir pakļauts pastāvīgai sabiedrības uzmanībai, tādēļ viņam jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas jebkurai personai varētu šķist apgrūtinoši. Aizliegums neatbilstoši uzvesties attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan privāto dzīvi.

ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes Tiesnešu uzvedības Bangaloras principu 4.2. punktā norādīts, ka tiesnesis ir pakļauts pastāvīgai sabiedrības uzmanībai, tādēļ viņam jāizturas tā, lai nedarītu kaunu tiesneša amatam, savukārt minēto principu komentāru 103. un 108. punktā uzsvērta nepieciešamība tiesnesim ievērot augstus uzvedības standartus arī privātajā dzīvē. Publiski spriedumā nosodot to, ko pats dara privāti, tiesnesis var zaudēt sabiedrības uzticību, kas nenovēršami ietekmē arī sabiedrības uzticību tiesu varai kopumā. Ja tiesnesis pārkāpj tiesību normas, viņš diskreditē tiesneša amatu, veicina necieņu pret tiesībām un grauj sabiedrības uzticību tiesu varai.²

Tiesnešu ētikas komisija jau iepriekš vairākos atzinumos norādījusi, ka personai, uzņemoties tiesneša pienākumus, ir jāsaprot, ka tās rīcībai arī tajos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu, nav vienīgi personisks raksturs. Ikviena tiesneša rīcība sabiedrībai parāda tiesu varas kopumā izpratni par tiesībām un morālām vērtībām.³

No tiesnešu ētikas normām un uzvedības principiem izriet, ka tiesnešu ētiskās uzvedības standartiem ir izvirzītas augstākas prasības nekā citiem sabiedrības locekļiem.⁴

Tiesnesis var kļūdīties, bet nevar sava pārkāpuma attaisnošanai izmantot situāciju, kad viņš pats personīgi nav darījis visu iespējamo un nav pārliecinājies par to, ka viņa rīcība nebūs pretrunā likumā noteiktajam, apzinoties, kāda rīcība no viņa konkrētajā situācijā ir sagaidāma.⁵

[5] Par Ceļu satiksmes likuma 53. panta divpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (ceļu satiksmes drošības nenodrošināšana, braucot atpakaļgaitā) piemērojams brīdinājums vai naudas sods transportlīdzekļa vadītājam triju naudas soda vienību apmērā.

Par Ceļu satiksmes likuma 63. panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu transportlīdzekļa vadītājam likumā paredzēts sods no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma.

Par Ceļu satiksmes likuma 62. panta septītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma) transportlīdzekļa vadītājam piemērojams sods no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

No minētā secināms, ka Ceļu satiksmes likuma 63. panta piektajā daļā un 62. panta septītajā daļā paredzētie pārkāpumi ir uzskatāmi par tādiem, kas būtiski apdraud satiksmes drošību.

[6] Nav šaubu, ka, izdarot Ceļu satiksmes likumā paredzētos administratīvos pārkāpumus, tiesnesis nav ievērojis likumu, – to atzīst arī pats tiesnesis. Tomēr ne katrs likuma pārkāpums pats par sevi ir rupjš tiesneša ētikas normu pārkāpums. Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, ir jāņem vērā administratīvā pārkāpuma smagums, izdarīšanas apstākļi un sabiedrības apdraudējuma pakāpe. Izskatāmajā gadījumā administratīvo pārkāpumu smagumu, raksturu un citus apstākļus ir izvērtējusi Valsts policija, piemērojot tiesnesim naudas sodu par katru no izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

[7] Tiesnešu ētikas komisija apzinās, ka ceļu satiksmes drošība ir viena no sabiedrības interesēm, kas skar ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju, un valsts rīcība šajā jomā ir vērsta uz to, lai mazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un cietušo skaitu. Viens no valsts īstenotajiem prevencijas pasākumiem ir sodu politikas pārskatīšana par ceļu satiksmes negadījumiem, kurus transportlīdzekļa vadītājs izraisījis, būdams alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Ar likumu noteikts, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma vadītājs nedrīkst lietot alkoholu, līdz ierodas policija vai pārkāpums tiek fiksēts.

Izvērtējot likumā paredzētā soda apmēru par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošos vielu ietekmē un alkoholisko dzērienu un citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma līdz šādu vielu ietekmes pārbaudei, secināms, ka likumdevējs abos gadījumos ir noteicis vienādu soda apmēru. Tas nozīmē, ka alkoholisko dzērienu lietošana pēc negadījuma ir pielīdzināta transportlīdzekļa vadīšanai alkoholisko dzērienu ietekmē.

Ņemot vērā minēto un to, ka var nebūt iespējas objektīvi noskaidrot, kad tieši vadītājs lietojis alkoholiskos dzērienus, tiesnesim piemērotā administratīvā atbildība par Ceļu satiksmes likuma 62. panta septītajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu komisijas vērtējumā ir atzīstama par rupju pārkāpumu. Tiesneša rīcība neatbilst tādiem uzvedības standartiem, kas būtu tiesneša amata cienīgi un kādu no tiesneša sagaida sabiedrība. Šāds pārkāpums var atstāt negatīvu attieksmi pret visu tiesnešu korpusu kopumā.

[8] Tiesnešu ētikas komisija ņem vērā arī, ka Valsts policijas inspektores ziņojumā norādīts, ka tiesnesis sarunā neviennozīmīgi minējis savu saistību ar valsts sektoru, norādot, ka viņam ir neaizskaramība, ka viņš ir tiesnesis.

Tiesnešu ētikas komisijai tiesnesis skaidroja, ka tiesneša amatu sarunā ar inspektori pieminējis ar domu, ka viņš kā tiesnesis labi apzinās, kādas sekas ir notikuma vietas atstāšanai pēc satiksmes negadījuma, tādēļ notikuma vietu nav pametis apzināti.

Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, tiesnesim nebija pamata atsaukties uz savu amatu, jo tas var radīt priekšstatu, ka tiesneša amats tiek izmantots nolūkā iegūt sev kādas priekšrocības.

Tiesnesim jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši, turklāt tas jādara pēc brīvas gribas. Katra tiesneša rīcība un uzvedība arī ārpus tiesas atstāj iespaidu uz sabiedrības viedokli par tiesu un rada vispārēju priekšstatu par tiesu varu kopumā. Tiesnesim jārēķinās ar atrašanos sabiedrības uzmanības centrā un jāapzinās, ka tiesneša izdarīti pārkāpumi neapšaubāmi piesaista plašāku sabiedrības uzmanību.

[9] Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā, konkrētajā gadījumā iestājušās sekas – tiesnesis administratīvi sodīts par trīs administratīvu pārkāpumu izdarīšanu, viens no tiem saistīts ar alkohola lietošanu – liecina par to, ka tiesneša rīcība neatbilst tiesnesim izvirzītajām uzvedības prasībām un mazina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai kopumā.

Tiesneša izdarītie administratīvie pārkāpumi ir atstājuši negatīvu iespaidu uz sabiedrības attieksmi pret visiem tiesnešiem kopumā. Līdz ar to Tiesnešu ētikas komisija atzīst tiesneša pieļauto ētikas normu pārkāpumu par rupju, kas saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta trešo daļu ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Ņemot vērā norādīto, Tiesnešu ētikas komisija atzīst: tiesneša rīcībā ir konstatējams Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 1. kanona 2. un 4. punkta, 2. kanona 1., 4. un 6. punkta un 4. kanona 1. punkta pārkāpums.

Tiesneša ētikas normu pārkāpums ir rupjš, kas ir pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Komisijas priekšsēdētāja Dace Skrauple

Komisijas locekļi: Madara Ābele, Aija Jermacāne, Adrija Kasakovska,
Anda Kraukle, Baiba Lielpētere, Jānis Grīnbergs,
Diāna Makarova, Aiva Daidere, Inese Laura Zemīte