Ja kopīpašums tiek izbeigts tiesas ceļā, piespriežot katram no kopīpašniekiem reālas daļas, procesu var nosacīti iedalīt divos posmos: 1) strīda par kopīpašuma izbeigšanu risināšana tiesā, un 2) zemes vienības sadale jeb sprieduma izpilde.

Rodas jautājums, vai praksē vienmēr spriedums par kopīpašuma izbeigšanu, reāli to sadalot, ir izpildāms, it īpaši gadījumos, kad sadalei nepieciešams zemes ierīcības projekts vai detālplānojums un jāņem vērā ierobežojumi attiecībā uz kultūras pieminekļu aizsardzību, zemes vienību minimālo platību un vides aizsardzību. Par šī jautājuma aktualitāti liecina arī nesen publicētā Senāta judikatūra,¹ kurā norādīts, ka kopīpašuma sadales sprieduma izpilde var radīt domstarpības pušu starpā.

I. Kopīpašuma izbeigšana reālas sadales veidā

1.1. Kopīpašums un tā izbeigšana

Kopīpašuma tiesība ir īpašuma tiesības veids, kad īpašuma tiesība pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs.² Kopīpašuma priekšmets var būt kā kustamas, tā nekustamas lietas, taču tiesu praksē biežāk risināti strīdi, kuros kopīpašuma priekšmets ir nekustamais īpašums, tostarp arī zemes vienības. Kopīpašums pēc savas būtības ir īpašnieka varas aprobežojums,³ un īpašnieka tiesības tiek ierobežotas juridiski un faktiski. Tomēr likums ikvienam kopīpašniekam paredz tiesības prasīt tā izbeigšanu.⁴ Kopīpašuma izbeigšanu, kad tas ir iespējams, atbalsta gan normatīvais regulējums, gan tiesību zinātne.⁵ Kopīpašums var tikt izbeigts, kopīpašniekiem vienojoties, bet nesaskaņu gadījumā – ceļot prasību tiesā.⁶ Civillikums paredz vairākus kopīpašuma izbeigšanas veidus,⁷ tomēr praksē kopīpašnieki bieži vēlas izbeigt kopīpašumu, to reāli sadalot, jo šādā veidā katrs no viņiem saglabā savā īpašumā atsevišķu kopīpašuma priekšmeta daļu. Turklāt tiesību doktrīnā un judikatūras atziņās ir nostiprinājies princips, ka priekšroka ir dodama kopīpašuma reālajai sadalei, ja nekustamo īpašumu ir iespējams reāli sadalīt.

Kopīpašniekam, vēršoties tiesā, jāiesniedz īpašuma sadales priekšlikums. Praksē var būt situācijas, kad nepastāv strīds par kopīpašuma izbeigšanu per se, bet gan par kopīpašuma izbeigšanas veidu. Tādēļ, ja kopīpašnieku viedokļi atšķiras, katrs no kopīpašniekiem var izstrādāt savu priekšlikumu. Tiesas uzdevums ir izvērtēt izteiktos priekšlikumus, to pieļaujamību un lemt par vistaisnīgāko sadales veidu.

Tiesību doktrīnā, analizējot kopīpašuma dalīšanas juridiskos aspektus, atzīts, ka Civillikuma 1075. pantā ietverts pilnvarojums tiesai pēc sava ieskata izraudzīties to dalīšanas veidu, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, ir vispiemērotākais un vistaisnīgākais, un tiesai jāvadās pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.