Pirms dažiem mēnešiem, pavasarī, sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos bija izvietots videoieraksts, kurā bija redzams, kā automašīnas vadītājs ar pasažieriem brauc ar ātrumu 240 km/h, iebrauc apdzīvotā vietā "Tīnūži" un vienlaikus rupji pārkāpj vairākas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Šajā videoierakstā arī redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs būtiski pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, veic bīstamu un neatļautu apdzīšanas manevru, radot traucējumu pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, uzbrauc uz nomales, iebrauc krustojumā, kur jābrauc pa loku, pretēji ceļa zīmē Nr. 409 (Braukt pa loku) noteiktajam virzienam un no krustojuma izbrauc pa pretējā virziena joslu, apdraudot tos vadītājus, kuri iebrauc krustojumā. Izbraukšana no krustojuma notiek ar ātrumu ap 100 km/h.

Visus vadītāja izdarītos pārkāpumus fiksēja pats transportlīdzekļa vadītājs, braukšanas laikā veicot filmēšanu ar savu tālruni un vēlāk videoierakstu ievietojot sociālajos tīklos. Videoierakstā ir dzirdami pasažiera kliedzieni braukšanas laikā un personu sarunas pēc braukšanas, kad tika apspriests veiktais "varoņdarbs".

Drīz pēc tam plašsaziņas līdzekļos parādījās Valsts policijas paziņojums, ka visas notikumā iesaistītās personas ir noskaidrotas, ir zināms transportlīdzekļa vadītājs un ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

Nav šaubu, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu un Ceļu satiksmes likuma pārkāpumus, bet ir jautājums, kā ir kvalificējama konkrētā vadītāja rīcība, proti, tas ir administratīvs pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums?

Braukšanas ātruma konstatācijas problēma

Runājot par braukšanas ātruma pārsniegšanas fakta konstatāciju, jāsecina, ka ar tālruni nofilmētais automobiļa spidometra videoieraksts, fiksējot tajā redzamo braukšanas ātrumu, vadītāja sodīšanai nav pietiekams pierādījums, jo Ceļu satiksmes likuma 43.