Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdama diskusija par to, ka Latvijas kapitāltirgus iepaliek no Lietuvas un Igaunijas,¹ arī pelnošāko uzņēmumu ziņā esam no Baltijas valstīm pēdējie.² Tā kā Latvijas pelnošāko uzņēmumu saraksta augšpusē gadu no gada atrodas valstij piederošās kapitālsabiedrības,³ kas potenciāli nākotnē varētu pretendēt uz pelnošāko uzņēmumu statusu Baltijas reģionā, valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pilnveide varētu būt viens no risinājumiem Latvijas konkurētspējas veicināšanai. Attiecīgi Ministru kabinets 2022. gada 15. septembrī ir pieņēmis rīkojumu Nr. 618 "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām",⁴ ar kuru paredzēts veikt būtiskus grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šobrīd minētie grozījumi atrodas starpinstitūciju saskaņošanā.⁵

Kapitālsabiedrību pārvaldības politikas vērtēšanas ietvarā arī ir aizsākušās diskusijas⁶ par to, vai pastāvošais regulējums pārlieku neierobežo tiesības valsts kapitālsabiedrībām darboties tirgū, attīstot sniegto pakalpojumu klāstu. Jautājums ir par to, vai nepieciešami grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā, pārskatot šobrīd regulējumā ietvertos priekšnoteikumus publisku personu kapitālsabiedrību (PPK) darbībai tirgū.

Rakstā autore vērtē pastāvošo regulējumu kontekstā ar publiski izskanējušajām bažām⁷ par regulējuma ierobežojošo dabu. Tiek skatīts arī jautājums par regulējuma vēsturisko attīstību, iecerētajām izmaiņām, kā arī apskatīts, kādos gadījumos citās valstīs PPK ir atļauts darboties tirgū, sniedzot komercpakalpojumus.

Rakstā tiek lietotas atsauces uz Konkurences padomes (KP) VPIL 88. panta kārtībā sniegtajiem atzinumiem,⁸ ņemot vērā, ka VPIL 88. panta otrajā daļā noteikts publiskas personas pienākums pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veikt paredzētās rīcības izvērtējumu, konsultējoties cita starpā ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā.

1. VPIL 88. panta vēsturiskā attīstība

Spēkā esošajā redakcijā VPIL 88. panta pirmā daļa paredz, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no trijiem nosacījumiem: 1) tiek novērsta tirgus nepilnība; 2) tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai; 3) tiek pārvaldīti īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības attīstībai vai valsts drošībai.

Šāda VPIL 88. panta pirmās daļas redakcija tika pieņemta 2015. gadā, pamatojoties uz 2012. gadā Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu komercdarbības koncepciju.⁹ No minētās koncepcijas secināms, ka jaunais komercdarbības robežu regulējums tika izstrādāts, reaģējot uz publisku personu pārvaldības problēmjautājumiem, kā arī ar mērķi atturēt publisku personu kapitālsabiedrības no konkurences tirgu deformējošām darbībām, un tās pamatā ir arguments, ka valstij ir jācenšas maksimāli atturēties no komercdarbības, ļaujot privātā sektora kapitālsabiedrībām pašām noteikt tirgus attīstības tendences.¹⁰

Minētā kontekstā svarīgi norādīt, ka pirms 2015. gada publisku personu komercdarbība bija atļauta arī "jaunā nozarē", "nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi", "nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu". Tomēr šie priekšnoteikumi no VPIL 88. panta pirmās daļas tika izslēgti, ņemot vērā, ka analītiskajā pētījumā,¹¹ uz kuru sniegtas atsauces arī Publisko personu komercdarbības koncepcijā, tika pamatots, ka iepriekš uzskaitītie priekšnoteikumi ietverami tirgus nepilnības vai stratēģiski svarīga pakalpojuma/ preces konceptā. Piemēram, minētā pētījuma autori skaidro, ka publiskas personas komercdarbība nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kā arī komercdarbība jaunā nozarē vienmēr būs pamatojama arī ar kādu no VPIL 88. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. apakšpunktu, tāpēc nepieciešams izvērtēt, vai lielus kapitālieguldījumus infrastruktūras attīstībai un jaunu nozari kā kapitālsabiedrības darbības pamatojumu VPIL 88. panta pirmajā daļā ir nepieciešams izdalīt atsevišķi.¹²

Spēkā esošā VPIL 88. panta redakcija nereti ir raisījusi diskusijas, vai regulējums ir pietiekami skaidrs un saprotams. Tā, piemēram, 2021. gadā Ministru kabinetā tika izskatīts Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, kurā cita starpā tika norādīts: lai izvairītos no strīdiem un neskaidrībām attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību atļautās komercdarbības robežām un stimulētu valsts kapitālsabiedrību meklēt jaunus, inovatīvi tehnoloģiskus risinājumus, radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību un, sekojoši, veicinātu uzņēmumu klasteru veidošanos valsts pašas un Eiropas Komisijas ieteiktajos attīstības virzienos (digitalizācijas, zaļās ekonomikas un inovāciju jomā), ir nepieciešams atzīt un radīt gan valsts kapitālsabiedrībās, gan tiesību piemērotājos izpratni, ka ieguldījumi pētniecības un attīstības un inovatīvu komercializējamu risinājumu radīšanā atbilst VPIL 88. panta pirmajā daļā noteiktajam publiskas personas komercdarbības mērķim – tirgus nepilnības novēršanas un stratēģiski svarīgu, valsts ekonomikas attīstībai nepieciešamu produktu un pakalpojumu radīšanas nolūkam. Ministru kabinets, izskatot šo ziņojumu, konstatējis, ka normatīvie akti attiecībā uz valsts kapitālu pēc iespējas interpretējami atbilstoši valsts kapitāla pārvaldības mērķiem.¹³

KP praksē ir bijuši lūgumi sniegt skaidrojumus saistībā ar iespējām PPK izvērst savu darbību ārpus Latvijas teritorijas, t.i., vai arī šajā gadījumā ir veicams atbilstības VPIL 88. pantam izvērtējums.