Maksātnespējas nozare Latvijā ilgstoši bijusi sabiedrības un mediju uzmanības centrā – to pavadīja skandāli, kritika un pamatotas aizdomas par administratoru ļaunprātīgu rīcību un iesaisti noziedzīgos nodarījumos. Mainoties administratora profesijas tiesiskajam regulējumam, 2017. gadā tika stiprināta administratoru uzraudzība – izveidotas neatkarīgas eksaminācijas un disciplinārlietu komisijas, administratoru amata darbības jautājumi tika nodoti Maksātnespējas kontroles dienestam. Tāpat iestādei piešķirtas tiesības veikt klātienes pārbaudes, stiprināta neklātienes uzraudzība, ieviešot Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu, radīta jauna administratoru ieteikšanas sistēma, kā arī īstenoti citi pasākumi. Par paveikto maksātnespējas jomas reformas ieviešanā ir saņemti pozitīvi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas atzinumi.

Pašlaik Latvijas maksātnespējas tiesiskais regulējums un tā praktiskā piemērošana tiek vērtēti kā pozitīvs sakārtotas maksātnespējas paraugs ar augstām kvalitātes prasībām profesijas pārstāvjiem – maksātnespējas administratoriem – un arī stingru valsts uzraudzību un skaidru regulējumu. Tāpat Latvijas panākumi maksātnespējas jomas digitalizācijā jau vairākus gadus gūst atzinīgu novērtējumu starptautiskā vidē. Latvija pierādīja, ka efektīva, sakārtota un caurspīdīga maksātnespējas joma nav iedomāja bez procesu digitalizācijas un vienotas informācijas sistēmas, kas kalpo kā neaizvietojams rīks gan administratoriem savu pienākumu veikšanā, gan Maksātnespējas kontroles dienesta efektīvas un riskos balstītas uzraudzības īstenošanai.

Esam arī daudz paveikuši informācijas atklātības un pieejamības virzienā – turpmāk anonimizētā veidā publiski būs pieejami Maksātnespējas kontroles dienesta un disciplinārlietu komisijas pieņemtie lēmumi, kuros vērtēta maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcība. Lēmumu publiskošanas mērķis ir informēt sabiedrību par aktuālo praksi administratoru un uzraugošo personu uzraudzības un disciplinārpārkāpumu lietās, veicināt kopējas izpratnes un vienotas maksātnespējas nozari regulējošo normatīvo aktu piemērošanas prakses veidošanu, administratora kā valsts amatpersonas rīcības atklātumu un Maksātnespējas kontroles dienesta darbības caurskatāmību. Ir paredzēts publiskot¹ Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības kārtībā pieņemtos lēmumus, ar kuriem atzīti normatīvo aktu pārkāpumi maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcībā; sūdzību izskatīšanas kārtībā pieņemtos lēmumus, ar kuriem sūdzība noraidīta un normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti vai sūdzība apmierināta un normatīvo aktu pārkāpumi ir atzīti, kā arī disciplinārlietu komisijas lēmumus.

Ņemot vērā Latvijas paveikto maksātnespējas jomā, ir sagatavots tai veltīts "Jurista Vārda" tematiskais izdevums, un tas veidots ciešā sadarbībā ar jomas kompetento iestādi – Maksātnespējas kontroles dienestu. Esmu gandarīta, ka šī sadarbības projekta rezultātā ir iespēja sniegt lasītājiem ieskatu maksātnespējas jomas aktualitātēs. Ir jāatzīmē, ka šī izdevuma autori ir Maksātnespējas kontroles dienesta darbinieki, kuri, daloties ar profesionālo pieredzi maksātnespējas jomā, sniedz savu ieguldījumu kopējā diskusijā maksātnespējas tiesību jautājumos. Veidojot šo tematisko žurnālu, galvenais vadmotīvs ir uzsvērt nozares aktualitātes, tematus, kas visbiežāk rosina profesionāļu diskusijas, jautājumus, ar kuriem maksātnespējas procesa dalībnieki saskaras ikdienā, kā arī sniegt ieskatu nākotnes izaicinājumos.

Pastāv uzskats, ka maksātnespējas jautājumi ir aktuāli tikai maksātnespējīgiem uzņēmējiem vai fiziskām personām, kas nonākušas finansiālās grūtībās. Tomēr ar maksātnespējas jomu tieši vai netieši var saskarties jebkurš neatkarīgi no tā, vai viņš ir saistīts ar uzņēmējdarbību vai ne, tostarp darbinieki, kuriem uzņēmumi nav izmaksājuši darba algu. Tāpat ar maksātnespējas jomu saistīto jautājumu tvērums neaprobežojas tikai ar Maksātnespējas likuma praktisku piemērošanu. Ikdienā strādājam ar jautājumiem, kas skar pārrobežu maksātne­spējas procesu juridiskās nianses, darījumus ar virtuālo valūtu, ar jautājumiem, kas saistīti ar Novēršanas likuma² piemērošanu, u. c. Tādēļ šajā "Jurista Vārdā" esam apkopojuši autoru rakstus, kas aptver maksātnespējas tiesības no dažādiem skatpunktiem.

Tā, piemēram, kolēģe Zaiga Ozoliņa skata jautājumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrības dalībnieku tiesiskajām interesēm un ierobežojumiem maksātnespējas procesā. Šis temats vienmēr rosina plašas profesionāļu diskusijas, un Z. Ozoliņa sniedz profesionālajā pieredzē balstītu analītisku skatījumu uz kapitālsabiedrības dalībnieku tiesiskajām interesēm un to šķautnēm, kā arī maksātnespējas procesa administratora lomu, saskaroties ar tām.

Lai mazinātu maksātnespējas procesa izraisītās negatīvās sekas, valsts garantē darbinieku aizsardzību, sedzot darba devēja nesamaksāto darba samaksu par noteiktu laika periodu un ierobežotā apmērā. Kaut arī darbinieku prasījumu regulējums Latvijā ir sakārtots un tā piemērošanā ir izveidojusies stabila prakse, Ilva Eglīte savā publikācijā izvērtē darbinieku prasījumu praktiskos aspektus pārrobežu maksātnespējas procesā. Caur praktisko piemēru prizmu I. Eglīte savā rakstā izceļ būtiskākos elementus, kas vērtējami, sastopoties ar maksātnespējas procesu, kurā parādniekam ir darbinieki citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Lielākā daļa no Maksātnespējas kontroles dienesta³ uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem ir vērsti pret parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā. Jāatzīst, ka administratīvā pārkāpuma procesa kontekstā joprojām ir vērojama tendence komercsabiedrību valdes locekļiem apzināti izvairīties no atbildības par dokumentu nenodošanu un secīgi komersantam nodarītajiem zaudējumiem (gan administratīvi tiesiskās, gan civiltiesiskās) ar dažādiem juridiskiem risinājumiem. Tādēļ Lindas Esteres Ornikas rakstā tiek uzvērta problemātika sekmīgai maksātnespējas procesa norisei, kas rodas dokumentu nenodošanas gadījumā maksātnespējas procesa administratoram. Cīņai ar parādnieku pārstāvju pienākumu nepildīšanu likumdevējs noteicis vairākus tiesiskos instrumentus, kuru vispārīga salīdzināšana iekļauta L.E. Ornikas rakstā, tajā autore skata galvenokārt parādnieka dokumentu nenodošanu administratīvās atbildības aspektā.

Viens no sekmīga maksātnespējas procesa norises priekšnosacījumiem ir caurspīdīguma nodrošināšana procesā iesaistītajām pusēm un kreditoru aktīvā rīcība procesa norises uzraudzībā. Tieši kreditoru sapulces institūtam ir būtiska loma un ietekme uz maksātnespējas procesa efektivitātes rādītājiem, it īpaši maksātnespējas procesa izmaksām un administratora atlīdzību. Tādēļ autori Artūrs Voronko un Marija Kličova, balstoties uz savu profesionālo pieredzi, aplūko tādu nozīmīgu kreditoru tiesību īstenošanas mehānismu kā kreditoru sapulce, pievēršot uzmanību regulējumam, problēmjautājumiem praksē, kā arī tiesu praksei.

Maksātnespējas kontroles dienests praksē bieži saskaras ar normatīvo aktu nestandarta piemērošanas jautājumiem, kuri prasa analīzi un vērtējumu no dažādām šķautnēm. Viens no šiem jautājumiem tiek izskatīts Aigas Balceres rakstā – peļņas sadale un dividenžu izmaksa fiziskās personas maksātnespējas procesā. Šī jautājuma aspekti regulāri tiek analizēti un skatīti Maksātnespējas kontroles dienesta viedokļos un skaidrojumos,⁴ tomēr joprojām vērojama iesaistīto pušu aktīva savas pozīcijas aizstāvēšana tiesā šajā jautājumā, kas apliecina temata aktualitāti.

Fiziskās personas maksātnespējas process ir brīvprātīgs, kas tiek uzsākts pēc pašas personas iniciatīvas, un tā galvenais pamatprincips ir otras iespējas došana godprātīgam parādniekam. Ingas Grauziņas rakstā tiek apskatītas gan parādnieka tiesības, gan arī padziļināti izvērtēti parādnieka pienākumi – pildīt saistību dzēšanas plānu un gūt ienākumus fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug arī virtuālās valūtas nozīme un praktiska pielietošana. Kaut arī maksātnespējas jomā virtuālās valūtas izmantošana nav bieži konstatējama, raksta autore Aiga Balcere akcentē, ka darījumi ar virtuālo valūtu jau sākotnēji uzskatāmi par paaugstināta riska darījumiem. Turklāt regulējuma trūkums šajā virtuālo aktīvu jomā tikai pastiprina riska esamību. Tāpēc A. Balcere savā rakstā vērš uzmanību uz niansēm, kas saistās ar virtuālās valūtas izmantošanu maksātne­spējas procesā un tās iespējamām sekām.

Vēlos pateikties visiem rakstu autoriem, kuri uzdrīkstējās, piekrita idejai par šādu tematisko izdevumu un veltīja savu laiku analītisku rakstu sagatavošanai.

Kā saprotams, maksātnespējas tiesībām veltītā "Jurista Vārda" numura tēmas tiek skatītas no dažādu ar maksātnespējas procesu saistīto ieinteresēto pušu skatījuma. Tāpat jāvērš lasītāja uzmanība, ka šodienas maksātnespējas jomas aktualitātes neaprobežojas tikai ar šajā numurā izceltajiem jautājumiem. Turpinot Maksātnespējas kontroles dienesta komandas sadarbību ar žurnālu "Jurista Vārds", nākamajos numuros periodiski aktualizēsim nozares būtiskos jautājumus, sniedzot analītisku viedokli par diskusiju rosinošiem tematiem, tiesu praksi, pētījumiem un viedokļiem maksātnespējas jomā.