Raksta pamatā ir, strādājot Maksātnespējas kontroles dienestā (turpmāk – MKD), gūtā pieredze par Īpašnieku dažādām interesēm un metodēm, tās aizsargājot maksātnespējas procesā. Raksta mērķis ir rosināt diskusiju un pārdomas par Īpašnieku tiesiskajām interesēm un to šķautnēm, kā arī maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) lomu, saskaroties ar tām. Rakstā netiks iztirzāta Īpašnieku iespējamā atbildība par kapitālsabiedrības novešanu līdz maksātnespējai, tiesības saņemt dividendes un lemt par rīcību ar pamatkapitālu.

Kapitālsabiedrības dibināšanas mērķim jābūt vēlmei nošķirt kapitālsabiedrības mantu un atbildību no Īpašnieka mantas un atbildības. Tomēr praksē gūtā pieredze liecina, ka Īpašnieki mēdz kapitālsabiedrības mantu uztvert kā savu personīgo mantu, nevis kā patstāvīga tiesību subjekta mantu. Nereti Īpašnieki vēlas baudīt nošķirtas atbildības priekšrocības, ignorējot nošķirtās mantas būtību.² Proti, starp komersantiem, tāpat kā pārējā sabiedrības daļā, sastopami gan godprātīgi, ar tiesisku apziņu apveltīti, gan tiesību nihilisti un brutāli likumu pārkāpēji, kuri izmanto likumu robus un jau sākotnēji rada komercuzņēmumus ar mērķi tos likvidēt un nenokārtot parādu saistības.³ Tāpat arī kreditori mēdz kapitālsabiedrību vienādot ar tās Īpašniekiem, nevis uztvert kā atsevišķu patstāvīgu juridisku personu.

Lai gan sabiedrībā dominē viedoklis, ka kapitālsabiedrības maksātnespējas gadījumā Īpašniekam ir jāuzņemas pilna atbildība par ciesto neveiksmi, jāapzinās, ka uzņēmējdarbība un risks "iet roku rokā".