Skaidrības labad jānorāda, ka šobrīd kriptovalūtas darījumi maksātnespējas procesos nav izplatīta tendence. Līdz ar to šī raksta mērķis nav pievērsties kriptovalūtas definīcijas niansēm un tās darbības aprakstam un veidiem, bez kuriem gan pavisam iztikt arī nav iespējams, bet gan sniegt ieskatu kriptovalūtas darījumu identificēšanas problemātikai praksē.

Kriptovalūtas jēdziens

Jēdziens "kriptovalūta" Latvijas tiesību normās netiek lietots, un visbiežāk tas ir sastopams juridiskajā literatūrā. Arī šajā rakstā turpmāk tiks lietots šis jēdziens. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Latvijas normatīvajā regulējumā nostiprinātajiem jēdzieniem Latvijā korekti būtu lietot jēdzienu "virtuālā valūta". Savukārt šī jēdziena definīcija ir sniegta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 2.² punktā, proti, virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3.