Šī raksta mērķis ir sniegt biedrībām izpratni par konkurences tiesību attiecināmību uz to darbībām un dot iespēju savlaicīgi novērtēt to rīcības tiesiskumu.
Lai efektīvāk īstenotu dažādas idejas un sasniegtu mērķus, kam nav peļņas gūšanas rakstura, personas var apvienoties biedrībās. Biedrību izvirzītie mērķi var būt dažādi: vides, sociālie, ar veselības aprūpi, izglītību, sportu saistīti un citi. Īstenojot šos mērķus, biedrības izglīto, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs, kā arī piedalās publiskā sektora norisēs, tostarp pārstāvot biedru intereses un aizstāvot biedrības mērķus likumdošanas procesos.
Realizējot izvirzītos mērķus, biedrības var arī veikt saimniecisko darbību,1 un to biedri var būt saimnieciskās darbības veicēji. Konkurences tiesības ir jāievēro visām biedrībām, kuras pašas vai to biedri veic saimniecisko darbību konkurences tiesību izpratnē.
Biedrības saimniecisko darbību nereti veic saistībā ar valsts deleģētu uzdevumu izpildi, un tieši šādos gadījumos tām ir jo sevišķi svarīgi ar savu darbību neierobežot konkurenci, piemēram, nosakot nepamatotus šķēršļus ienākšanai tirgū vai citādi diskriminējot tirgus dalībniekus, kuru darbība ir atkarīga no noteiktām biedrības funkcijām. Arī tad, ja biedrība saimniecisko darbību pati neveic, tā var tikt pakļauta konkurences tiesību iedarbībai. Šajā gadījumā ir pietiekami, ka tās biedri, kas var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan arī brīvo profesiju pārstāvji, ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības veicējiem konkurences tiesību izpratnē. Vairums biedrību vismaz vienu no šiem nosacījumiem izpilda, un tādējādi var tikt vērtēta to rīcības atbilstība konkurences tiesību normām.
Konkurences padomes (turpmāk – KP) praksē biedrību rīcība ir vērtēta gan padziļinātās izpētēs, gan arī pārkāpumu lietās.2 Nesenākais vērtējums ir sniegts 2023. gada nogalē, kad KP pieņēma lēmumu sodīt Biedrību "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs",3 kas bija ilgstoši noteikusi nepamatotu iestāšanās maksu dalībai biedrībā un tādējādi ierobežojusi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) tirgū. Turklāt KP praksē ir novērots, ka biedrībām bieži nav nekāda veida iekšējās konkurences tiesību ievērošanas programmu4 un nav atbilstoša juridiskā nodrošinājuma, lai pārliecinātos, vai tās nepārkāpj konkurences tiesības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.