Krimināllikuma 269. pants paredz kriminālatbildību par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai un nosaka: "(1) Par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. (2) Par tādām pašām darbībām, ja uzbrukuma rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai izraisītas citas smagas sekas vai ja uzbrukumu izdarījusi organizēta grupa, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."²

Atbildības pastiprināšanas par uzbrukumiem ārstniecības personām aktualitāte

Krimināllikumā nav atsevišķas tiesību normas, kas paredzētu kriminālatbildību par uzbrukumu ārstniecības personai. Ikdienā, pildot darba pienākumus, kas ietver rūpes par pacienta veselību un dzīvību, ārstniecības personām Latvijā bieži ir jādomā par savu drošību. Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības apkopoto informāciju 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem.