2024. gada CEPEJ ziņojums iezīmē desmito šī visaptverošā pārskata ciklu, piedāvājot politikas veidotājiem un tieslietu speciālistiem detalizētu ieskatu pašreizējā tiesiskuma ainā Eiropā. Novērtējumā piedalījās 44 dalībvalstis, tostarp Armēnija, Austrija, Apvienotā Karaliste (Anglijas, Velsas, Ziemeļīrijas un Skotijas zemes), Ukraina, Francija, Latvija un citas. Lihtenšteina un Sanmarīno nesniedza datus šim ziņojumam. Šajā izvērtēšanas ciklā ir piedalījušās arī novērotājas valstis Izraēla un Maroka. Novērtējuma pamatā ir dati, kas iegūti 2022. gadā un aptver tiesu sistēmu efektivitāti, pieejamību un kvalitāti.

"Jurista Vārds" piedāvā ieskatīties pāris CEPEJ novērtējuma secinājumos, izceļot tādus aspektus kā tieslietu speciālistu sastāvs un lomas, tiesu pieejamība, tiesas procesu efektivitāte un kvalitāte, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrācija tiesu sistēmā. Lai gan turpmākajās lapās ir aplūkoti vairāki svarīgi jautājumi, liela daļa statistikas datu un niansētu ieskatu nav aptverta. Lasītājus aicinām iepazīties ar visu ziņojumu, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par sarežģīto tiesu efektivitātes dinamiku Eiropā.

Tiesu sistēmas budžets

Saskaņā ar CEPEJ definīciju tiesu sistēmas budžets ietver finanšu resursus, kas piešķirti tiesām, prokuratūrai un valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai. Lai gan pastāv arī plašāka kategorija jeb "tieslietu sistēmas budžets", kas ietver arī cietumu sistēmu, policijas darbību u.tml., tomēr šī CEPEJ pētījuma ietvarā plašākā tieslietu sistēmas budžeta sadalījums nav pētīts, jo dažādās valstīs tā iedalījums krietni atšķiras.